Foto nu: lv.wikipedia.org

     Nu 24. oktobra leidz 7. novembram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā var īsapazeit ar īvārojamuo katuoļu veiskupa, sabīdriskuo darbinīka i publicista Jezupa Rancāna 125. dzimšonys dīnai veļteitu izstuodi.

 

Īskots Jezupa Rancāna biografejā

 

     J. Rancāns pīdzyma 1886. goda 25. oktobrī Ludzys apriņča Nautrānu pogosta Liuzinīkūs, suokumā vuicejuos pogosta pamatškolā i Ludzys apriņča školā, piec tam ar krystāva N. Rancāna atbolstu izturēja gimnazejis eksamenus Pīterpilī i īsastuoja Pīterpiļa Katuoļu goreigajā seminarā. Tys jam attaiseja ceļu iz Pīterpiļa Goreigū akademeju, 1911. godā jis tū cīš sekmegi pabeidze i tyka īsvieteits par prīsteri, 1912. godā īgiva magistra grādu teologejā, tyka īsaisteits par vuiceibspāku goreigajā seminarā.

 

     1917. goda aprelī beja Rēzeknis kongresa organizātuojs, daleibnīks i golvonais referents. J. Rancāns beja aktivs latvīšu apdzeivuotūs teritoreju apsavīnuošonys atbaļsteituojs i Latgolā veicynuoja svešvolūdu aizstuošonu ar latvīšu volūdu. Nu 1919. goda oktobra jis beja specialais syutnis pi Svātuo Krāsla, kas jau 1920. godā atzyna Latvejis naatkareibu.

 

     Veiskups J. Rancāns beja vysu četru pyrmuos Latvejis breivvaļsts Saeimu deputats i puorstuovēja trešū leluokū parteju – Latgolys kristeigū zemnīku i katuoļu parteju. Piec 1934. goda apvārsuma jis palyka uzticeigs Latvejis Satversmei i demokratiskajim spākim, laika pūsmā nu 1934. leidz 1940. godam juo politiskuo darbeiba tyka puortraukta.

 

     Nu 1916. goda J. Rancāns beja teologejis profesors, 1918. godā jis nūdybynuoja i leidz 1944. godam vadeja Katuoļu goreigū seminaru Aglyunā i Reigā, vadeja Latvejis Univeristatis Katuoļu teologejis fakultatis izveidi i pošu fakultati leidz tuos likvidacejai 1940. godā.

 

     1944. godā J. Rancāns devēs biegļu gaituos iz Vuoceju, dzeivuoja kapucinīšu klūsterī Bavārejā, bet 1951. godā jis izceļuoja iz ASV i apsamete Grandrepidsā. Trimdā veiskups turpynuoja aktivi ceineitīs par Latvejis vaļsts tīseibom i breiveibys atdabuošonu leidz pādejai sovys dzeivis dīnai, kura pīnuoce 1969. goda 2. decembrī. Veiskupu apglobuoja Grandrepidsys kopsātā, bet 1995. godā juo miersteiguos atlīkys tyka puorvastys iz Latveju. J. Rancāna škiersts ir nūvītuots Aglyunys bazilikys kriptā blokus veiskupam B. Sloskānam.

    

     Par nūpalnim sabīdriskajā i Bazneicys dorbā J. Rancāns ir apbolvuots ar vairuokim Latevjis i uorvaļstu ordenim, ari ar 2. škirys Treju Zvaigžņu ordeni.

    

 

 

Informaceja sagataveita,
izmontojūt bibliotekys nūvodpietnīceibys materialus