Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2016. gada 20. jūlijā plkst. 15.00 Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītāju klubiņš „LASIs” aicina uz tikšanos grāmatu draugus. Šoreiz runāsim par mūsu novadnieces, rakstnieces, žurnālistes un šī gada jubilāres Monikas Zīles daiļradi. Ja esat lasījuši M. Zīles darbus, nāciet un dalīsimies pārdomās par izlasīto. Ja neesat lasījuši nevienu rakstnieces darbu, nāciet – uzzināsiet!

 

     No 18. jūlija bibliotēkas lasītavā būs apskatāma novadpētniecības materiālu izstāde, kas veltīta M. Zīles daiļradei. Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā ir vairāk kā 30 M. Zīles grāmatas. Jaunākās grāmatas: „Dullā dzeguze” (2015), „Sapnis par Heidelbergu” (2015), „Vārdotājas brīvdienas” (2014), „Nepareizais ķēķis” (2013), „Vientuļo spīganu dārzs” (2013), „Ar tādām neprecas” (2012), „Pati sev māsa” (2011), „Melna zivs nakts upē” (2011), „Pīrādziņ, atvaino!” (2011), „Vīrietis vēsai vasarai” (2010), „Mana mīļākā nams” [2010], „Pati sev māsa” (2009), „Trīs košas dāmas” (2009), „Vasaras namiņš” (2007), „Zupa ar circeņiem : mazliet pavārgrāmata” (2007), „Nerīga” (2006), „Notikumi ar labām beigām” (2005). Plašāks M. Zīles grāmatu saraksts Rēzeknes reģiona elektroniskajā katalogā aplūkojams šeit

 

     M. Zīle pasaulē nāca 1941. gada 20. jūlijā Rēzeknes rajona Petušku sādžā. Viņas vecāki bija ļoti strādīgi un ar lieliem nākotnes nodomiem, taču 1952. gadā tēvs aizgāja aizsaulē no plaušu tuberkulozes. Monika vienmēr ir uzsvērusi, ka izglītību ieguva, pateicoties mammas un vecāsmātes pašaizliedzībai un radu atbalstam.

 

     1955. gadā pabeigusi Rēznas 1. septiņgadīgo skolu, Monika sāka mācības Rēzeknes 1. vidusskolā. 1959. gadā ar sudraba medaļu absolvējusi vidusskolu, viņa iestājās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes neklātienes nodaļā.

 

     Monika sadarbojās ar Rēzeknes laikrakstu „Znamja Truda”, kura redakcijā 1961. gadā sāka strādāt par korektori. Tur viņa arī satika no Kurzemes strādāt atbraukušo Aivaru Zīli, un 1962. gadā abi pārcēlās uz Saldu. Monika strādāja laikraksta „Padomju Zeme” redakcijā, publicējās arī „Padomju Jaunatnē”. Tad sekoja darbs Liepājas pilsētas laikrakstā „Komunists” un avīzē „Cīņa”.

 

     1978. gadā M. Zīle sāka vadīt „Padomju Jaunatnes” redakciju, no kurienes 1987. gadā aizgāja strādāt uz žurnālu „Padomju Latvijas Sieviete”. 1998. gadā, nolēmusi kalpot rakstniecībai, M. Zīle aiziet no „Sievietes” redakcijas, pievēršas arī politiskajai darbībai un rudenī tiek ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. 2004. gadā sākusi strādāt par galvenās redaktores vietnieci „Latvijas Avīzē”, ar kuru sadarbojās jau daudzus gadus, bieži tur publicējoties un kļūstot pazīstama lasītājiem.

 

     Lielu darbu M. Zīle ir ieguldījusi arī rakstniecībā, viņas romāni ir iecienīta lasāmviela gan dzimtajā Latgalē, gan citviet Latvijā. Savu saikni ar Latgali M. Zīle uzsver pastāvīgi, uzskatīdama par vērtību gan dzimtajās mājās aizvadīto bērnību, gan latgaliešu valodu.