​​
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv      

     2016. gada 16. janvārī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 43 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     Jaunajā tekstilmākslinieces, stilistes un dizaineres S. Folkas grāmatā “29 idejas sirsnīgām dāvanām” atradīsiet idejas, kā pagatavot dāvanas no lētiem un daudzveidīgiem materiāliem dārzniekiem, romantiķiem, kulinārijas mīļotājiem, modes dāmām, draugiem pilsētniekiem, stilīgiem pusaudžiem, studentiem un daudziem citiem. Bagātīgi ilustrētajā izdevumā soli pa solim sniegti padomi, kā tikt galā ar tehniku “knifiem”.

 

     R. Džejas grāmatā “Lai bērni būtu laimīgi” apkopoti 10 likumi, kas jāievēro vecākiem, lai viņu bērni aizvadītu laimīgu bērnību, mierīgi pārdzīvotu trakulīgos pusaudža gadus un būtu gatavi droši iesoļot pieaugušo pasaulē. Bērnu panākumi turpmākajā dzīvē lielā mērā ir atkarīgi no vecāku prasmes izmantot vislabāko audzināšanas taktiku. Lasiet un uzziniet, kā nostiprināt bērnu pašapziņu un iemācīt viņiem domāt patstāvīgi; cik svarīgi bērnu dzīvē ir brīnumi un ko tiem nodara TV; kā pārvērst žagarus par burkāniem un kā izmantot burkānžagarus; kā atbrīvoties no fantāzijām par ideālo ģimeni un gudri lietot vārdiņu “nē”; kad izteikt uzslavu un kad – kritiku.

 

     Grāmatā “Kā būt parīzietei vienmēr un visur” četras īstas parīzietes un bohēmistes – rakstniece A. Beresta, modele K. Demegrē, filmu producente S. Masa un scenāriste O. Divāna – atklāj, kā dzīvo, ko domā, kā ģērbjas, ko ēd, kā priecājas un mīl parīzietes. Parīziete ir kas vairāk par Parīzes iedzīvotāju. Ikviena sieviete var būt parīziete, ja vien viņai piemīt tās īpašais šarms. Grāmatā netrūkst praktisku ieteikumu parīzietes nerakstīto likumu apguvei (sākot no matu sakārtojuma, pot au feu receptes un beidzot ar Burberry mēteli uz kaila auguma). Taču tās galvenā vērtība ir vēstījums, ka sievietei vienmēr un visur ir jābūt sievietei, ka patiesi šarmantu viņu padara dabiskums un brīvība nebūt perfektai.

 

     L. Blauas grāmata “Uldis Dumpis. Zemgalietis”, kā uzsver autore, ir dāvana Nacionālā teātra aktierim Dumpim, sveicot viņu darba un personiskās dzīves zelta mirkļos – aktiera 50. sezonā teātrī, saņemot balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, un kopā ar sievu Dainu svinot 50 gadu kāzu jubileju. Grāmatas sākums meklējams žurnālā "Ievas Stāsti", kurā pusgadu tika publicēta rakstu sērija par Uldi Dumpi. Autore izdevumu raksturo šādi: “Notikumi un cilvēki – apcerīgos, jautros un arī skumjos Ulda dzīves stāstos.”

 

     Daiļliteratūras klāstā O. Ozola publicistikas rakstu krājums “Neērtās patiesības”. Autors šajos rakstos ir neatkarīgas, personīgas un skarbas patiesības paudējs. Grāmatas sastādītāja un redaktore E. Mārtuža no O. Ozola lielā pārdomu, ieteikumu, veselīga politiskā humora un satīras kopuma, ko var atrast publicētu presē un interneta portālos, ir izvēlējusies četras tēmas: Latvija ir mans sapnis; Latvijas neatraidāmie kaimiņi; Latvija un Eiropa; radošie ļaudis un Katalonijas jautājums. Atlasi vadījusi sajūta, ka šobrīd latvietim joprojām ir svarīgi saprast, kāpēc mēs spītīgi kopjam latvisku valsti, kāpēc mums jābūt iecietīgiem un vienlaikus ļoti redzīgiem pret kaimiņa – Krievijas – klātbūtni, un to, cik nozīmīgi mums būt Eiropas dalībvalstij.

 

     B. Eglītes grāmata “Zvēri un cilvēki” skarbi un patiesi stāsta par dzīvnieku kopēju Velgu Vītolu, viņas darbu un dzīvi, par Līgatnē mītošajiem zvēriem un to attiecībām ar cilvēkiem. Grāmatai ir daudzi sākumi: par lāčiem, par pašu Velgu, par stirnām, rubeņiem, aļņiem, zaķiem, vilkiem, lūšiem, jo katrs sākums nozīmē atkal nākamo sākumu. Un grāmatai nav beigu, jo nekas nav beidzies: pelēcībai joprojām krīt uz nerviem talants, cilvēki joprojām meklē pareizo saskari ar dabu, bet ne vienmēr prot to atrast, cits iedomājas sevi par radības kroni un, par postu sev un apkārtējiem, cenšas arī valdīt, sabiedrības radītie likumi ik pa laikam nonāk pretrunā ar kādiem augstākiem likumiem, kuri darbojas pilnīgi neatkarīgi no mums, bet mēs nekādi nespējam ar to samierināties…

 

     Savukārt I. Piebalga grāmata “Melu sindikāts” ir aizraujoša vīzija par Latviju un pasauli 2034. gadā. Stāsta centrā ir ģeopolitisks saspīlējums, kas apdraud Latviju un godprātīga amerikāņu žurnālista, kurš ieradies Rīgā, patiesības meklējumi. Pēc milzīgu naftas krājumu atrašanas Latvija ir kļuvusi par bagātu labklājības valsti, tomēr visam ir sava cena – tās patstāvība nav pa prātam ne draudīgajam Austrumu kaimiņam, ne Rietumu politiskajai elitei un megakorporācijām.

 

     Amerikāņu žurnālists Trevors ierodas Latvijā, lai vienā no pasaules lielākajiem televīzijas kanāliem atspoguļotu dramatiskos notikumus valstī, kas atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa. Pēc iepazīšanās ar vietējās Drošibas policijas virsnieku Ervīnu viņš pamazām pārliecinās, ka viss nav tik vienkārši, kā šķitis sākumā. Turklāt Trevors ir spiests atzīt, ka notikumu cēlonis jāmeklē arī paša kaislīgās jaunības neapdomīgā rīcībā…

 

     Jaunumos arī M. Zālītes dzejoļu krājums “Dziesmu rakstā”, kurā apkopoti dzejoļi, kas savulaik pārtapuši par dziesmām, vairums no tiem sastopami dažādās muzikālajās izrādēs. Taču krājumu īpašu dara tas, ka tā sakārtojums un iekšējā ritmika daudzus tekstus ļauj uztvert kā jaunus un pārsteidzošus.

 

     R. Liksomas stāsts “Sestā kupeja” ir par ilgu ceļojumu ar vilcienu no Maskavas uz Mongolijas galvaspilsētu Ulanbatoru. Ceļojums tiek veikts 1986. gada ziemā un pavasarī. Vienā kupejā brauc jauna somu meitene, kas Padomju Savienībā dzīvo un studē, un krievu vīrietis. Meitene klusē, vīrietis runā. Runa ir skaļa un skarba: tā izaug no smagas pieredzes un kropla priekšstata par pasauli. Vīrietis ir uz ielas audzis, ieslodzījuma vietas iepazinis slepkava. Meitene ir viņa gūstekne, no kupejas nav iespējams tikt prom, viss ir jādzird un jāredz.

 

     Pieturvietās tiek pieredzēta zeme pārmaiņu laikā, Padomju Savienība, kur “viss ir kustībā: sniegs, ūdens, gaiss, mākoņi, vējš, pilsētas, ciemi, ļaudis un domas”. Garām pazib cita citai līdzīgas pilsētas un stāvus pūstošas fabrikas, ielās viļņojošas upes un saindēti meži. Pie zaļajām debesīm kā ledus gabaliņi grab zvaigznes, un naktī ieņaudas nošņurcis kaķis…

 

     M. Stepnovas jaunā romāna “Bezdievju iela” galvenais varonis Ivans Ogarjovs jau kopš bērnības bijis spītīgs un spurains, jo dzīve viņu nav lutinājusi: ģimenē pietrūcis īstas sirsnības, profesijas un sievas izvēli noteikusi dažādu apstākļu sakritība, arī spožā ārsta karjera īstu gandarījumu nesagādā. Kad šķiet, ka dzīve rāmi rit saskaņā ar spēles noteikumiem, liktenis to sagriež straujā virpulī – Ogarjovs neprātīgi iemīlas savādā meitenē, kurai pats galvenais ir brīvība no visa un visiem, arī no pašas dzīves...

 

     P. R. Setrenas romānā “Jaunāka” galvenā varone Alise uz jautājumu, ko viņa gribētu vairāk par visu, atbild: “Vēlos kļūt jaunāka!” Un atklājas, ka kļūt jaunākai nepavisam nav grūti. Tagad sievietei ar pieredzi ir jāprot izdzīvot vidē starp jaunākiem draugiem, iekāroto darbu un, jo īpaši, attiecībās ar jaunāku vīrieti, kurš viņu dievina… Šī grāmata ir stāsts par iedvesmu un uzdrīkstēšanos. Ko izjūt sieviete, kad negaidot iegūst jaunības sniegtās iespējas? Un cik tālu var sapīties melos?

 

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. februārī.

 

Līdzīgi raksti