Foto: A. Romanovska

     No 2. līdz 20. jūnijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava piedāvā iepazīties ar Pasaules vides dienai veltītu izstādi.

 

     Kopš 1972. gada 5. jūniju visā pasaulē atzīmē kā Vides dienu. Šī diena jo īpaši mudina ikvienu no mums pievērst uzmanību vides problēmu apzināšanai un veicina izpratni par vides jautājumiem pasaules mērogā.

 

     Ko tad mēs šodien saprotam ar jēdzienu vide? To lieto divējādi – plašākā nozīmē, t. i., ietverot visus vidi veidojošos elementus un to savstarpējās attiecības, un šaurākā, nodalot kādas kopas elementus (piem., ķīmiskā vide, kultūras vide, sociālā vide utt.).

 

     Izpratne par to, kas ir vide un tās aizsardzība, ir attīstījusies vēsturiski ilgā posmā un laika gaitā ļoti stipri mainījusies. Saskaņā ar mūsdienu priekšstatiem vides sektors aptver plašu jautājumu loku, iekļaujot gan vides izpētes, gan praktiskās darbības jautājumus. 

 

     Arī cilvēka ietekme uz vidi vēstures gaitā ir mainījusies. Kamēr cilvēku skaits bija neliels, vide tika ietekmēta lokāli. Pavērsiens cilvēka spējā ietekmēt vidi notika līdz ar industriālo revolūciju. Cilvēku skaita pieaugums, ražošanas attīstība un jaunu tehnoloģiju ieviešana sekmēja to, ka lokālās vides problēmas sākotnēji ieguva reģionālu raksturu, bet 20. gadsimtā pārvērtās par globālām.

 

     Šodien zinātniekus satrauc daudzi fakti, kas raksturo vides problēmu nopietnību. Lūk, daži no tiem:

* pasaulē 30% upju baseinu ir zaudējuši 3/4 no mežu platībām;

* lauksaimniecības ekspansijas dēļ ir izzuduši 50% ekoloģiski augstvērtīgu purvu;

* apmēram 75% Pasaules okeāna zivju resursu ir izsmelti vai nozvejoti līdz bioloģiskajai robežai;

* pagājušajā gadsimtā ir zaudēti apmēram 75% graudaugu ģenētiskās daudzveidības;

* 1/3 pasaules koraļļu rifu ir iznīcināti;

* globāli apdraudēti ir apmēram 24% zīdītāju sugu un 12% putnu sugu;

* enerģijas sistēmas rada vairāk nekā pusi no gāzu emisijas, kas izraisa siltumnīcas efektu;

* apūdeņotajās platībās nelietderīgi tiek izmantoti 25-40% ūdens.

 

     Par vienu no svarīgākajiem vides politikas mērķiem mūsdienās var uzskatīt harmonijas veidošanu un uzturēšanu starp dabas vidi un cilvēku. Tā sasniegšanā nozīmīgu vietu ieņem ietekmes uz vidi novērtējums, ko sāka lietot 20. gadsimta 70. gados.

 

     Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvija ir iekļāvusies starptautiskajā vides politikā. Arī Eiropas Savienības Konstitūcijā vides aizsardzībai ir noteikta prioritāte. Eiropas Savienībā vides jomā ir izvirzīti šādi mērķi:

* saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

* aizsargāt cilvēku veselību;

* apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

* starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas novērstu reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

 

Izmantotā literatūra

Vides zinātne. - Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. - 599 lpp.

Vircavs M. Vide, ietekmes un novērtējums : principi un analīze. - Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2005. - 248 lpp.