Jūnija ievērojamie jubilāri

    Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Jūlijā jubileja aprit Žoržai Sandai (210), Lionam Feihtvangeram (130), Airisai Mērdokai (95) un Ernestam Hemingvejam (115).

 

     Žorža Sanda (īstajā vārdā Aurora Divēna dzimusi 1804. gada 1. jūlijā Parīzē, mirusi 1876. gada 8. jūnijā) bija pazīstama franču rakstniece, romantisma pārstāve. Pēc tēva nāves 1808. gadā viņa dzīvoja pie tēva mātes Noānas pilī Francijas vidienē. Tur viņa iepazinās ar lauku dzīvi un ļaudīm. Šī apgabala vienkāršo, bet īstas lauku poēzijas pilno dabu viņa arī bieži aprakstīja savos darbos (īpaši romānā „Mazā Fadete”).

 

     No 1817. līdz 1820. gadam Aurora mācījās klostera skolā. 1821. gadā nomira viņas vecāmāte. Aurora mantoja visus viņas īpašumus. Lai iegūtu lielāku brīvību, viņa apprecējās ar baronu Didevānu, bet laulība nebija laimīga, tāpēc 1831. gadā viņa šķirās no vīra. Kopā ar savu meitu Solanžu Aurora devās uz Parīzi, tur viņa sāka strādāt literāru darbu un pieņēma pseidonīmu Žoržs Sands.

 

     Pirmo reizi šis vārds parādījās uz grāmatas „Indiāna” vāka 1832. gadā. Vēlāk sekoja romāni „Valentīna”, „Lēlija”, „Orass”, „Ceļinieka vēstules” u. c. Rakstnieces dotības visā pilnībā izpaudās viņas labākajā, skaistas romantikas cauraustajā romānā „Konsuela”.

 

     Žoržas Sandas darbi mūsu bibliotēkās

 

     Lions Feihtvangers (dzimis 1884. gada 7. jūlijā Minhenē, miris 1958. gada 21. decembrī Losandželosā) bija vācu rakstnieks. Dzimis buržuāziskā inteliģenta ģimenē, mācījies Minhenes un Berlīnes universitātē un 1907. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu.

 

     1933. gadā Feihtvangeram izdevās emigrēt no Vācijas. Dzīvodams Francijā līdz 1939. gada rudenim, viņš veica lielu darbu antifašistiskajās organizācijās. Lavala valdība rakstnieku ieslodzīja koncentrācijas nometnē. Ar draugu palīdzību viņš tika brīvībā un devās uz Ņujorku. 1941. gadā Feihtvangers apmetās uz dzīvi mazā Kalifornijas pilsētiņā.

 

     Viņš bija talantīgs publicists un prozaiķis, kas rakstīja gan par vācu nacistiem, gan ebreju likteni 20. gadsimtā. Tomēr viņa galvenā radošās darbības sfēra bija vēsturiskie romāni – gan par senajiem laikiem, gan arī par jaunajiem. Viens no labākajiem Feihtvangera vēsturiskajiem romāniem ir „Savādnieka gudrība”, kurā attēlotas Žana Žaka Ruso dzīves gaitas.

 

     Par vienu no populārākajiem uzskatāms „Ebrejs Zjuss”, kurā attēloti dažādi Vācijas ebreju tipi 18. gadsimtā. Savā pēdējā romānā „Jefta un viņa meita” rakstnieks mēģina piešķirt reālistisku jēgu Bībeles tēliem un sniegt patiesu seno jūdu cilšu sadzīves ainu.

 

     Liona Feihtvangera darbi mūsu bibliotēkās

 

     Airisa Mērdoka (dzimusi 1919. gada 15. jūlijā Dublinā, mirusi 1999. gada 8. februārī Oksfordšīrā) bija īru izcelsmes rakstniece un filozofe. 1920. gadā ģimene pārcelās uz dzīvi Londonā. Airisa ieguva izcilu izglītību Badmintonas internātskolā Bristolē, kas ļāva viņai uzsākt veiksmīgas klasisko valodu, antīkās vēstures un filozofijas studijas Oksfordas universitātē. Vēlāk tām sekoja filozofijas studijas Kembridžā.

 

     Pēc studijām Mērdoka uzsāka akadēmisko karjeru Oksfordā, publicēja filozofiskas esejas un pētniecisku darbu par Žanu Polu Sartru. Tomēr jau pirmais Mērdokas romāns „Zem tīkla”, kas tika publicēts 1954. gadā, padarīja viņu atpazīstamu galvenokārt kā romānu autori un spilgtu parādību britu literatūrā. Kopš spilgtās debijas Airisa Mērdoka aktīvi publicējās vairākus gadu desmitus, līdz 90. gadu vidū rakstnieces karjeru pārtrauca Alcheimera slimība.

 

     Mērdokas romānu varoņi visbiežāk ir augstākās vidusšķiras intelektuāļi, kas nonākuši ētiski un morāli sarežģītās situācijās. Nereti tiek skarti reliģiski jautājumi. Romāniem raksturīgs grods un aizraujošs sižets, bagātīgi un niansēti atspoguļotas varoņu iekšējās pretrunas izvēles priekšā. Mērdokas romānos nolasāma tādu filozofu kā Platons, Freids un Sartrs ietekme.

 

     Rakstniece ir atstājusi bagātīgu literāro mantojumu (26 romānus, dzeju, lugas, filozofiskus apcerējumus) un izpelnījusies daudzus prestižus apbalvojumus. Tā 1973. gadā romāns „Melnais princis” ieguva Džeimsa Teita Bleka balvu, 1974. gadā romāns „Sakrālā un profānā mīlas mašīna” – Vaitbreda balvu literatūrā, bet 1978. gadā „Jūra, jūra” – Bukera prēmiju.

 

     1987. gadā Mērdokai tika piešķirts Lielbritānijas augstākais apbalvojums – Britu impērijas ordenis. 1997. gadā par izciliem nopelniem literatūrā viņai piešķirta PEN balva „Zelta spalva”.

 

     Airisas Mērdokas darbi mūsu bibliotēkās

 

     Ernests Millers Hemingvejs, labāk pazīstams kā Ernests Hemingvejs (dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oakpārksā, ASV, miris 1961. gada 2. jūlijā Kečamā, Aidaho, ASV), bija slavens amerikāņu rakstnieks un žurnālists. 1923. gadā iznāca viņa pirmie literārie sacerējumi – dzejoļi un stāsti. Hemingveja pazīstamākie darbi ir romāni „Ardievas ieročiem”, „Kam ir un kam nav”, „Kam skanēs zvans” un citi, stāsti – „Kilimandžāro sniegi”, „Sirmgalvis un jūra”. Vairāk par Ernestu Hemingveju lasiet šeit.

 

     Ernesta Hemingveja darbi mūsu bibliotēkās

 

Izmantotie avoti:

XX gadsimta ārzemju literatūras vēsture. - R.: Liesma, 1965. - 796 lpp.

Mērdoka A. Jaukais un labais. - R.: Zvaigzne ABC, 2006. - 413 lpp.

Moruā A. Žorža Sanda. - R.: Liesma, 1971. - 400 lpp.

Šteimans J. Atšķirīgi un pretēji uzskati - Rēzekne, 2007. - 179 lpp.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Airisa_M%C4%93rdoka