Latviešu karavīri
Tas ir Lāčplēs’s, kas še cīkstas
Vēl ar svešo naidnieku –
…Un ar reizi nāks tas brīdis,
Kad viņš savu naidnieku,
Vienu pašu lejā grūdis,
Noslīcinās atvarā –
             (A. Pumpurs, „Lāčplēsis”)

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava aicina aplūkot Lāčplēša dienai veltītu izstādi „Brīvības cīņām – 90”.


 

 

Skaitļi un fakti par Lāčplēša dienu

 

 

     Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

 

 

 

     Laika posms no 1918. gada 18. novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

 

 

 

     Bermontiāde ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti – latviešu karavīru drosme un varonīgums; sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai; pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.

 

 

 

     Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi „Par Latviju”. Lāčplēša kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.

 

 

Attēlā: Latvijas armijas karavīri pozīcijās Daugavmalā, Rīgā. Novembris. Fotogrāfs Jānis Rieksts – no grāmatas „90 Latvijas gadi”, Rīga, 2008. g., 19. lpp.

 

Izmantotā literatūra

· Iepazīsim Latviju: Latvija un latvieši gadsimtu gaitā. – Rīga: Aplis, 2006. - 310 lpp.

· Ķēniņš I. Latvijas vēsture 20. gadsimts. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 271 lpp.

·  Tava labākā grāmata par Latviju: 109 jautājumi un atbildes. – Rīga: Aplis, 1997. - 236 lpp. 

 

 

Līdzīgi raksti

Dzejoļi par Latviju. Labie vārdi Dzimtenei