Foto no: www.rezeknesnovads.lv
|
Līdz 15. decembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma Andrivam Jūrdžam veltīta izstāde, tā piedāvā plašu materiālu klāstu par mūsu novadnieku, kuram šogad apritētu 165 gadi. |
Adriva Jūrdža biogrāfijas dati
Tautā populārais dziesminieks, rokrakstu grāmatu autors un pārrakstītājs Andrivs Jūrdžs dzimis 1845. gada 12. decembrī Ludzas apriņķa Zaļmuižas (tagad – Nautrēnu) pagasta Kārklinieku ciemā klaušu zemnieka ģimenē.
Izglītību ieguvis pašmācības ceļā, pratis krievu un poļu valodu. A. Jūrdžs mīlēja tautas dziesmas un pasakas, zināja Puškina, Ļermontova, Mickeviča daiļradi.
Dienā viņš darīja grūtos zemnieka darbus, bet vakaros pie kvēpekļa pārrakstīja dažādus sacerējumus, tautā noklausītas dziesmas un pasakas. Ir zināms, ka viņš ir sarakstījis un pārrakstījis vairāk nekā 20 biezu sējumu, dažu ap 1000 lappušu biezu.
A. Jūrdžs rakstīja dziesmas un pasakas pēc folkloras motīviem, arī garīgo dziesmu tekstus. Viņa darbos atspoguļojas zemnieku patriarhālie uzskati, arī zināma reliģiozitāte.
Vieglākas ritmā un raitākas plūdumā ir pēc folkloras motīviem sacerētās vai tautā noklausītās dziesmiņas. Jūrdža rokrakstos atrodamas arī pēc tautas folkloras motīviem sacerētas pasakas un anekdotes, domu graudi un izteicieni. Viņš ir arīdzan tulkojis no poļu un krievu valodas, cenzdamies tekstus pielāgot Latgales zemnieku dzīves vajadzībām.
Mūža beigās A. Jūrdžs pilnīgi sabojāja redzi. Kā akls tautas dziesminieks viņš nodzīvoja ilgu mūžu. A. Jūrdžs ir miris 1925. gadā, apglabāts dzimtā pagasta Desētnieku kapos.
Noderīgas saites
Izmantotā literatūra
Čakars O. Latviešu literatūras vēsture: no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem – Rīga: Zvaigzne, 1990. – 458 lpp.
