{source}
<script type="text/javascript">
function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
window.open(
'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
'&link=' + encodeURIComponent( url ) +
( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
'',
'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
);
return false;
}
</script>
<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Ziemassvētkus gaidot',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=512:ziemassvetki-latviesu-tradicijas&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>
{/source}
Foto: A.Keirāne
|
Gatavojoties skaistajam Ziemassvētku laikam, bibliotēkās ir sarūpētas svētkiem veltītas izstādes. Piemēram, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas (RCB) lasītavā apskatāma izstāde, kurā var gan iegūt informāciju par senajām Ziemassvētku tradīcijām, gan smelties idejas mājas izrotāšanai un dāvanu sagatavošanai, kā arī rast padomus svētku galda klāšanai. Šī izstāde būs skatāma līdz 3. janvārim. Savukārt RCB abonementā izveidotajā izstādē atradīsiet arī Ziemassvētku pantiņus, ko skaitīt pie eglītes vai uzrakstīt novēlējumā, lugas, dziesmas ar notīm u. c. |
Ziemassvētki tautas tradīcijās
Ziemassvētki jeb Ziemsvētki ir ikgadēji svētki, kuros vieni atzīmē Jēzus Kristus dzimšanu, bet citi – ziemas saulgriežus. Šos svētkus visas Eiropas tautas ir pazinušas vēl pirms kristietības. Kā jau rāda pats nosaukums, tie ir bijuši seni zemkopju ieražu svētki, kuri savulaik svinēti no 20. decembra „trīs dieniņas, trīs naksniņas”, citviet pat nedēļu. Tas ir laiks, kad atgriežas saule, gaisma un arī līksme. Tāpēc arī ziemas saulgrieži, tāpat kā vasaras, ir latviešu iemīļotākie svētki.
Latviešiem Ziemassvētki allaž bijuši auglības, cerības un gaismas svētki. Tas ir jaunas dzīvības sākuma laiks, kurā notiek daudz maģisku rituālu. Sendienās maģija caurvija visu ikdienu, taču vēlāk izvirzījās īpaši burvības laiki – gadskārtu svētki. Tie ir sākuma maģijas rituāli, jo – kā sākumā darīsi, tā vēlāk būs.
Ziemassvētki tautā dēvēti arī par Ķūķu vakaru un par Bluķa vakaru. Bluķis sendienās velts, sākot ar Mārtiņiem, katru ceturtdienas vakaru, līdz pēdējā ceturtdienā pirms Ziemsvētkiem sasniegta svētku augstākā pakāpe. Tad nu arī saime ievēlusi bluķi sētsvidū, kur ar dziesmām un pāri lēkšanu tas tika sadedzināts.
Ziemassvētku laikā senajā sētā netrūka nekā, tāpēc arī galds tika klāts bagātīgi. Taču tā nebija tikai tāda izēšanās vai ārišķība. Tā bija īpaša ieraža – Ziemsvētku vakarā sēsties pie galda deviņas reizes. Tas senajiem latviešiem deva spēkus pārvarēt bargo ziemu un nodrošināt nākamā gada pārticību mājās. Katram ēdienam svētku galdā bija sava īpaša nozīme. Auglības veicināšanai ēda olas, zivis, no dzīvās labības vārīja grūdeni, koču. Neiztika arī bez cūkas šņukura, pelēkajiem zirņiem, raušiem un alus. Neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa bija un ir maskotie gājieni, kas sākās ap Mārtiņu laiku un beidzās tikai ap Meteņiem. Dažādos Latvijas apvidos šos maskotos gājienus sauca atšķirīgi – gan par ķekatām, gan par budēļiem, arī par čigāniem.
Ziemassvētku laikā varēja izzīlēt gan laiku, gan nākamā gada ražu, gan mūža ilgumu, bet visvairāk ar zīlēšanu noņēmās jauni ļaudis, cerēdami uzzināt no likteņa savu iecerēto. Izsenis ir zināms, ka Ziemsvētku naktī notiek visādi brīnumi, tāpēc gaidīsim – ticot, cerot un mīlot!
(Informācija sagatavota,
izmantojot „Latviešu tautas dzīvesziņas” 5. grāmatu (Zvaigzne, 1993))
Apskaties arī…
