Foto: A.Keirāne 

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava no 27. janvāra līdz 5. februārim aicina aplūkot Sveču dienai veltītu izstādi, kurā apkopotie materiāli sniegs ieskatu sveču liešanā sendienās, iepazīstinās ar Sveču dienas tradīcijām, kā arī laika un ražas pareģojumiem. 


     Runājot par Sveču dienu, var atcerēties tos laikus, kad latviešiem vēl nekādu apgaismes ierīču nebija, kad daudzi darbi, arī lopu kopšana un barošana, noritēja tumsā. Sākumā primitīvas apgaismošanas ierīces bija rijās krāsns bedrē. Apstākļi ievērojami uzlabojās, kad radās ideja par sveču liešanu. Izlietās sveces varēja novietot caurumotā skārda lukturī, tādējādi arī radās nepieciešamākais apgaismošanas līdzeklis steidzamo mājas darbu veikšanā. Vienkāršāko sveču lukturi pagatavoja no kartupeļa vai rāceņa, kuriem nogrieza plakanu apakšu, bet virspusē izgreba caurumu sveces novietošanai.


     Kā vērojams tautas tradīcijās, latvieši Sveču dienu neuzskatīja par svinamu dienu, taču tai bija zināmi darbi, ko drīkstēja un ko nedrīkstēja darīt. Viena no raksturīgākajām Sveču dienas paražām ir sveču liešana, jo veci ļaudis ticēja, ka šajā dienā lietās sveces gaiši un sātīgi deg. Sveces savulaik lējuši no aitu un liellopu taukiem, bet daktij izmantojuši kokvilnas diegus.


     Bija arī noteikti ēdieni, ko drīkstēja ēst Sveču dienā. Daži no tiem bija pavisam īpatnēji, piemēram, grūdenis ar cūkas ausi, vēl senie latvieši vārījuši biezu putru un bļodas vidū sprauduši sveci. Bija arī daži ēdieni, ko šajā dienā negatavojuši, piemēram, nedrīkstēja vārīt kāpostus, jo tad kāposti augšot kā sveces garām galvām.


     Plaši pazīstams ir ticējums, ka Sveču dienā jāsmejas, lai gads būtu jautrs un labs, jābrauc ciemos, lai augtu gari lini. Sveču dienā arī vēroja, kāds laiks, un pēc tam centās pareģot nākamā gada auglību. Piemēram, ja Sveču dienā spīd saule, tad gaidāms labs siena laiks, ja puteņo – gaidāms labs ražas laiks, ja diena ir apmākusies un nāk sniegs, tad bites labi spietos un tām būs daudz medus. Sakarā ar to, ka Sveču diena ir februārī (2. datumā), arī šis mēnesis ieguvis veco nosaukumu Sveču mēnesis.

 


     Jāpiezīmē, ka daudzās no darbībām, ko senie latvieši veica Sveču dienā, ir arī kristiānisma ietekme. Kristīgās baznīcas liturģijā Sveču diena tiek saukta par Kunga priekšā stādīšanas jeb prezentācijas dienu, jo tajā atceramies, kā Jēzus vecāki Vissvētākā Jaunava Marija un Jāzeps nesa bērnu Jēzu uz templi, lai viņu veltītu debesu Tēvam. Šajā dienā baznīcās tiek svētītas sveces. Svece simbolizē garīgo gaismu, kas apgaismo ticīgo sirdis, un to, ka Kristus ir ar mums.

 



Izmantotā literatūra

  • O. Līdeks Latviešu svētki: Latviešu svinamās dienas - Rīga: Scientia, 1991. - 270 lpp.
  • www.catholic.lv