Foto no: jeannelmusic.tumblr.com

     No 19. aprīļa līdz 1. maijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma Jurģu jeb Ūsiņa dienai veltīta izstāde. 23. aprīlī senlatviešu atzīmētie Jurģi ir vieni no ievērojamākajiem pavasara un gaismas atgriešanās svētkiem tautas tradīcijās.

 

No tautas tradīcijām…

 

     Cesvainē šos svētkus sauc par Ūsiņiem, daudzviet Kurzemē tas ir Ūziņš, Vidzemē un Zemgalē – Jurģi, Latgalē – Jura diena, bet Aumeistaros – Zirgu diena. Kas īsti ir Ūsiņš? Vieni domā, ka gaismas un pavasara dievs, kurš atnes kokiem lapas un zemei zaļu āboliņu. Citi uzskata, ka Bišu dievs, bet vēl Ūsiņu dēvē par zirgu un pārējo mājlopu aizstāvi, jo tieši šajā dienā pirmo reizi jāj zirgus pieguļā un pēc garās ziemas no kūts laiž ārā lopus.

 

     Ar šo dienu saistās ļoti daudz nostāstu un ticējumu. Piemēram, Ūsiņa rītā neviens nedrīkst iziet no mājas, kamēr saimnieks pats nav sētu apstaigājis. Pirms saules lēkta viņš nokauj gaili, asinis ielaiž kādā traukā, tad ar šo trauku iet pret sauli trīs reizes ap māju. Atgriežoties trauka saturu pārlej cimdā un cimdu uzsviež uz mājas jumta, ticot, ka visi mājlopi tajā gadā būs veseli.

 

Ūsiņam gaili kāvu

Pašā svētku rītiņā,

Lai aug man govis, vērši

Deviņām kārtiņām.

 

     Ūsiņdienas rītā parasti ceļas agri un iekur krāsni, lai dūmi izskrien cauri skurstenim – tad māju ļaudis būšot laimīgi. Dūmi pa skursteni izraujot sev līdzi visas nelaimes. Brokastis cenšas paēst ļoti agri, iekams kāds svešinieks nav iztraucējis. Agrs viesis šajā dienā nesot nelaimi. Tomēr galvenās izdarības notiek vakarā. Vispirms gani pārdzen govis sētā un, kad tās ielaistas kūtī, rumulējas, lai vasarā pasargātos no odu košanas. Vakarā saimniece ceļ galdā ceptu gaili un karašas, cienā ar alu, mielastā lūdzot piedalīties arī pašu Ūsiņu.

 

Ūsiņš stāv sētmalā,

Gaid’, lai lūdz istabā.

Nāc, Ūsiņ, istabā,

Sēdies galda galiņā.

 

     Pēc mielasta gatavojas jāt zirgus pieguļā. Pie pieguļnieku ugunskura pulcējas vairāku sētu ļaudis, kas nododas Ūsiņa daudzināšanai, dziedāšanai, dejošanai, rotaļām, ēšanai un dzeršanai. Ja ir dzirdamas taures skaņas, visi zina, ka puisis, pieguļā taurēdams, ziņo, ka nodomājis vasarā jāt precībās.

 

Izmantotā literatūra:
Mistērija. - 2004. Nr. 5.-11.lpp.
36,60. - 2009. Nr. 4.- 104.-105.lpp.