Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     No 3. līdz 18. augustam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma izstāde „Mana Latgale”. Vēsture, valoda, reliģija, literatūra, virtuve, māksla, mūzika, simboli… Aicinām ieskatīties Latgales pagātnē un šodienā, atcerēties aizmirsto un papildināt zināšanas! Visas izstādē izliktās grāmatas un diskus ar elektroniskajiem materiāliem un filmām iespējams paņemt līdzi lasīšanai un skatīšanai mājās.

 

Latgale dažos skaitļos un faktos

 

     Latgalieša apzīmējums cēlies no baltu cilts – latgaļiem. Vārdus „Latgale” un „latgalieši” 20. gs. sākumā avīzē „Baltijas Vēstnesis” lieto sabiedriskais darbinieks Francis Kemps.

 

     Mūsdienu Latgales ģeogrāfiskās robežas apstiprinātas Latvijas Satversmē 1922. gadā. Latgale aizņem 22% no Latvijas teritorijas, kopējā reģiona platība ir 14547 km2.

 

     Latgales teritorijā ietilpst 19 novadi un 2 republikas nozīmes pilsētas. Vecākā un lielākā Latgales pilsēta ir Daugavpils, Rēzekne ģeogrāfiskā novietojuma dēļ tiek dēvēta par Latgales sirdi, bet Ludza ir pirmā rakstiskajos avotos minētā apdzīvotā vieta Latvijā.

 

     Tā kā Latgalē ir daudz ūdeņu (972 ezeri un ūdenskrātuves), tā tiek saukta arī par „zilo ezeru zemi”. Latgales ezeri ir īpaši arī savu raksturlielumu ziņā, piemēram, Lubāns ir lielākais Latvijas ezers platības ziņā (80,7 km2), Rāznas ezers ir lielākais pēc ūdens tilpuma (0,4km3), bet Drīdzis ir dziļākais Baltijā (63,1 m).

 

     Dominējošā reliģiskā konfesijā Latgalē ir katoļi. Zīmīga katoļticības liecība Latgalē ir ceļmalu krusti, kuru veidošanas uzplaukuma laiks bija no 1861. līdz 1904. gadam, 20. gs. 80. gados pēc okupācijas sākās aktīva veco krustu atjaunošana un uzstādīšana.

 

 

     2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka latgaliešu valodu Latgalē ikdienā lieto 97,6 tūkstoši cilvēku jeb 35,5 % no visiem reģiona iedzīvotājiem.

 

Zīmīgi gadskaitļi saistībā ar valodu

1865–1904 Drukas aizliegums

1903 Pirmā latgaliešu pareizrakstības apspriede Pēterburgā

1908 Izdota Ontona Skryndas gramatika

20. gs. 30. g. Pītera Stroda vadībā sākta latgaliešu rakstības reforma

1922 Izdota P. Stroda sastādītā gramatika

20. gs. 90. g. Diskusijas par rakstību, izstrādāti galvenie latgaliešu rakstības principi

2007 Apstiprināti jaunie latgaliešu rakstības noteikumi

2010 Latgaliešu valodai piešķirts starptautiskais ISO kods LTG

 

 

Izmantotie avoti