Trešoreiz tapušajai “Latgales Mārai” – 25

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2017. gada 13. augustā apritēs 25 gadi, kopš Rēzeknē trešo reizi tapa piemineklis “Vienoti Latvijai” jeb tautā sauktā “Latgales Māra”.

 

     Šogad Latgales Kultūras centra izdevniecība laidusi klajā papildinātu atkārtotu grāmatu “Piemineklis un Laiks” (sastādītāja Irēna Vilčuka). Grāmata pieejama Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā,  2. bibliotēkā un Bērnu bibliotēkā. Pieminot šo faktu, no 7. augusta līdz 21. augustam Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā un Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkā apskatāmas tematiskas  izstādes “Atjaunotajam “Latgales Māras” piemineklim – 25”.

 

     Rēzeknes pilsētas Centrālajā bibliotēkas novadpētniecības krājumā ir pieejamas publikācijas no grāmatām un preses izdevumiem, literatūra, kas vēsta par “Latgales Māras vēsturi un atdzimšanu. Reģionālajā novadpētniecības datu bāzē ir apkopots plašs avotu saraksts par pieminekli “Vienoti Latvijai” (“Latgales Māru”).

 

     Trīsreiz atdzimusī “Latgales Māra” atrodas Rēzeknes augstākajā pakalnā. Tā ir tautas neatlaidības un vienotības simbols, brīvās Latgales sievietes tēls, kas ar zeltīto krustu svētī tautu, bet ikvienu tā uzrunā citādi.

 

     Dažiem tā ir kristīgās ticības un Jaunavas Marijas tēls, kas atgādina, ka mūsu zemē cieņā tiek turētas reliģiskās tradīcijas, citiem – Māras zemes aizbildnes simbols, senlatviešu mitoloģiskās Māras zemes mātes tēls, kas simbolizē auglību un dzīvību, citiem – no svešās varas atbrīvošanas simbols. Patiesi traģisks, aizkustinošs un zīmīgs ir “Latgales Māras” likteņstāsts. Latvijas brīvvalsts laika ideja par pieminekļa kā tautas spēka, dvēseles stipruma un tautas vienotības apliecinājuma izveidi tika īstenota tikai pēc deviņiem gadiem kopš tā pamatakmens ielikšanas 1930. gadā.

 

     Pirmo reizi piemineklis “Latgales Māra”’ tika atklāts 1939. gada 8. septembrī. To veidojis tēlnieks Kārlis Jansons pēc Leona Tomašicka meta. Atklāšnas brīdī bija daudz neparastu zīmju, mistikas, kuru cilvēki toreiz un arī tagad interpretē dažādi. Mūsdienās pieminekļa vēsturiskās un simboliskās asociācijas spilgti atklātas režisora V. Ivdra un video režisora M. Justa 2009. gadā tapušā dokumentālā filmā “Latgales Māras ceļš”.

 

     1940. gada novembrī  padomju vara pieminekli nogāza un novietoja lopkautuves pagalmā. Tas tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 22. augustā. Tomēr arī “otrais mūžs” nebija garš, jo jau 1950. gada  24. jūnijā Rēzeknes deputātu padomes izpildkomitejas sēdē tiek pieņemts lēmums par pieminekļa “Vienoti Latvijai” novākšanu un V. I. Ļeņina pieminekļa uzstādīšanu. 15 gadus laukumā stāvēja betona stabs ar skaļruni. Tikai 1965. gada 21. jūlijā tiek uzstādīts piemineklis V. I. Ļeņinam, kas šajā vietā atradās līdz pat 1991. gada augustam.

 

     Latvijas valsts neatkarības atgūšanas laikā tapa ideja par pieminekļa atjaunošanu. Tā atjaunošanai līdzekļus ziedoja gan vietējie iedzīvotāji un organizācijas, gan ārzemju tautieši. Pēc pieminekļa projekta metiem to atjaunoja mirušā tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons.

 

     Pieminekli  trešo reizi atklāja 1992. gada 13. augustā Pirmā Pasaules latgaliešu saieta laikā. Piemineklis ir vērsts uz dienvidiem – ja debesīs ir saule, tā atspīd šī pieminekļa figūru sejas un  paceltajā rokā apzeltīto krustiņu.

 

     “Latgales Māras” piemineklis ir Rēzeknes un Latgales atpazīstamības simbols. Tas aplūkojams uz brošūru un grāmatu vākiem, attēlots  uz pastkartēm, pilsētai veltītos atklātņu komplektos, vizuālajās reklāmās un baneros. Daudz attēlu atrodams interneta vidē. Par pieminekli rakstītas daudzas publikācijas, tapušas piemineklim veltītas dzejas rindas. Jānis Klīdzējs dzejolī “Rēzeknes Māra” raksta: “Māra Rēzeknes augstākajā kalnā stājās, ar krustu svētīja ļaudis un druvas”. Kā senāk, tā arī  mūsdienās “Latgales Māra” ar zelta krustu svētī Latgales zemi, ļaudis un sveicina pilsētas viesus.