Foto no: spoki.tvnet.lv

     21. jūlijā 110. dzimšanas diena būtu slavenajam vārda meistaram Ernestam Hemingvejam, aicinām apskatīt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā sagatavoto rakstniekam veltīto izstādi! 

 

Ieskats Ernesta Hemingveja dzīvē un daiļradē

 

     Ernests Hemingvejs (1899 – 1961), viens no lielākajiem amerikāņu rakstniekiem, ir vārda meistars, kas radījis vīrišķīgu tēlu galeriju, pats būdams tiem līdzīgs. Viņš ir cilvēks, kurš nekad nav spējis samierināties ar mierīgu dzīvi, jau no jaunības dienām vēlēdamies būt galveno notikumu centrā.

 

 

     Izbaudījis Pirmā pasaules kara sūrumu, Ernests Hemingvejs, līdzīgi kā Remarks, rakstīja par stipriem un vientuļiem cilvēkiem. Viņa varoņi augstu vērtē draudzību, kā, piemēram, Freds Henrijs, amerikāņu leitnants, kas Pirmā pasaules kara laikā nonācis itāļu armijā (romānā “Ardievas ieročiem”), kubietis, kontrabandists Harijs Morgans (romānā “Kam ir un kam nav”) un Santjago (stāstā “Sirmgalvis un jūra”). Hemingveja varoņi nepaliek vienaldzīgi pret sabiedrisko ļaunumu, nosoda karu, vissmagākajos apstākļos saglabā cieņu.

 

 

     Rakstnieka stiprie un vientuļie tēli romānos nespēj nostāties pret sabiedrību, viņi cīnās un mirst vientulībā. Kā piemēru šeit var minēt Hariju Morganu. Savukārt Hemingveja radītā Santjago tēla dvēseles spēks, griba un saprāts rakstniekam liek secināt: “Cilvēks nav radīts, lai ciestu sakāvi. Cilvēku var iznīcināt, bet ne uzvarēt.” Pasaules slavu ieguvuši arī Hemingveja romāni “Un saule lec”, “Kam skanēs zvans” un pēc rakstnieka nāves izdotie atmiņu krājums par dzīvi Parīzē “Mūžīgi svētki” un romāns “Salas straumē”.

 

 

     Ernests Hemingvejs ir arī ieguvis Nobela prēmiju literatūrā (1954) un Pulicera balvu (1953) – abas par stāstu „Sirmgalvis un jūra”. Hemingvejs tiek uzskatīts par vienu no t. s. zudušās paaudzes rakstniekiem, viņa darbi ir ietekmējuši gan ASV, gan Eiropas literatūru.

 

 

     Tikai nedaudzi var lepoties ar tik notikumiem bagātu dzīvi kā Ernests Hemingvejs. Viņa dzīvesstāsts atgādina visaizraujošāko piedzīvojumu romānu. Ārsta un operdziedātājas dēls piedzima 1899. gada 21. jūlijā Amerikas vidusrietumos Oukparkā. Viņš auga kopā ar pieciem brāļiem un māsām un līdz 1917. gadam mācījās skolā.

 

 

     Hemingvejs bija sportists un darbojās laikrakstā „Kansas City Star”, taču Pirmā pasaules kara laikā kā Sarkanā Krusta palīgs brīvprātīgi devās uz Eiropu. Viņš nokļuva itāļu – austriešu frontē. Tur Hemingvejs bija sanitārās mašīnas šoferis, bet tika ievainots kājā un ievietots slimnīcā. Pēc izārstēšanās viņš kādu laiku bija avīzes „Toronto Star” Tuvo Austrumu korespondents. Vēlāk, līdz 1928. gadam, Hemingvejs dzīvoja Parīzē, kur apguva rakstnieka meistarību. 1924. gadā iznāca pirmā grāmata „Mūsu laikos”.

 

 

     Pēc romāna „Un saule lec” (1926) lielajiem panākumiem Hemingvejs rakstīja par spāņu pilsoņu karu, Otro pasaules karu un četrdesmito gadu cīņām Ķīnā. Medību ekspedīcijas laikā Āfrikā viņš tika smagi ievainots, kad avarēja viņa mazā lidmašīna. Tomēr rakstnieks turpināja medīt un nodarboties ar zemūdens zvejniecību, kas deva iedvesmu vairākiem viņa labākajiem darbiem.

 

 

     Rakstnieka stila vienkāršība padara Hemingveja romānus viegli saprotamus. Tie parasti norisinās neierastā vidē. Hemingveja dialoga un precīzu aprakstu māksla parādās viņa lieliskajos stāstos, kā „Kilimandžāro sniegi” un „Fransisa Makombera īsā un laimīgā dzīve”. Viņa labākie darbi ir romāni „Un saule lec”, kur stāstīts par amerikāņu emigrantu demoralizēto dzīvi pēc Pirmā pasaules kara, „Ardievas ieročiem”, kas ir traģisks amerikāņu kareivja un angļu medmāsas kara laika mīlas stāsts, „Kam skanēs zvans”, kura notikumi risinās spāņu pilsoņu kara laikā, un stāsts „Sirmgalvis un jūra”.

 

 

     1960. gada rudenī rakstniekam parādījās pirmās depresijas pazīmes. Vairākas reizes viņš atradās slimnīcā – sākās dzīve, kas vairs nelīdzinās viņa varoņu dzīvei. Ģimenes nesaskaņu un slimības dēļ, kā arī bailēs par to, ka nespēs vairs rakstīt, 1961. gada 2. jūlija rītā Kubā Hemingvejs nošāvās. 

 

 

Izmantotie informācijas avoti
100 ievērojamākie rakstnieki. – Rīga: Aplis, 2007 
100 mūsu laikmeta rakstnieki. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003
http://valoda.ailab.lv 

 

 

Noderīgas saites