Foto no: www.satori.lv
Līdz 20. maijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā aplūkojama austriešu psihologam Zigmundam Freidam veltīta izstāde „Instinktu mednieks”.
Ieskats Zigmunda Freida biogrāfijā
Zigmunds Freids piedzima 1856. gada 6. maijā mazā Austrijas pilsētiņā Freigergā. Viņa tēvs bija nabadzīgs vilnas tirgotājs. Kad Zigmundam bija trīs gadi, Freidu ģimene devās laimes un peļņas meklējumos uz citām pilsētām. Kādu laiku viņi padzīvoja Leipcigā, bet tad devās uz Vīni. Diemžēl arī tur viņi dzīvoja tikpat trūcīgi kā agrāk. Par savu bērnību Freids vēlāk rakstīja: „Trūkums un nabadzība, nabadzība un galīgs trūkums.”
Mācoties licejā, viņam bija labas sekmes literatūrā, svešvalodās un it sevišķi antīkajā filozofijā. Pēc liceja beigšanas Zigmunds īsti nezināja, ko studēt tālāk. Vispirms viņš nolēma studēt jurisprudenci, pēc tam – filozofiju, bet beigās priekšroku deva medicīnai.
Pēc medicīnas fakultātes beigšanas Freids sāka strādāt fizioloģijas institūtā, kur viena no viņa nodarbēm bija zivju dzimumorgānu pētīšana. Kad Zigmundam šis darbs galīgi apnika, viņš turpināja strādāt klīniskās psihiatrijas laboratorijā.
Jaunais, godkārīgais un nabadzīgais Freids alka gan slavas, gan naudas, bet nekā no tā viņam nebija. Viņš uzrakstīja un izdeva grāmatu par afāziju – valodas traucējumiem pēc insulta, bet arī šī grāmata ievērību neguva. Tad Freids saprata, ka uz kādu laiku jāmet pie malas pētījumi un jāķeras pie privātprakses. Sākumā viņš izmēģināja elektroterapiju, hipnozi un dažādas masāžas. Un tā laika gaitā jaunais censonis izstrādāja savu ārstniecības metodi, ko mēs pazīstam kā psihoanalīzi.
Freida darbu ietekmē daudzās pasaules valstīs drīz vien izveidojās psihoanalīzes apvienības, viņu aicināja uz universitātēm un sumināja kā jaunas ārstnieciskas metodes pirmatklājēju. Beidzot Freids bija kļuvis bagāts un slavens. Bet pēdējos dzīves gados viņš vairs nepriecājās par slavu – tā viņu apgrūtināja. Freids bija smagi slims ar mutes vēzi, tāpēc pats izvēlējās savas dzīves beigu brīdi. 1939. gada 23. septembrī Freida ārsts pēc pacienta lūguma ievadīja viņam nāvējošu morfija devu.
Izmantotā literatūra: Bernāts Andris. Histērisku sieviešu ārsts – Zīgmunds Freids // Privātā Dzīve - Nr.40 (2004, 5./11.okt.), 48.-49.lpp.
Noderīgas saites
