Joku stāsti, anekdotes un jautras dziesmas jeb 1. aprīlis Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Aprīļa sākumā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika pasākums „Pa jokam, pa jokam jokojam!”, kas veltīts 1. aprīlim – joku dienai. Saka, ka mānīties varot arī 30. datumā. Pasākums tika rīkots 2016. gada 4. aprīlī sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes (LNBR) filiālbibliotēku un iekļauts UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas tīkla „Stāstu bibliotēkas” pasākumu sērijā.

 

     Kā joku dienā pienākas, bibliotēkā bija dzirdami smiekli un jautrība, kas mijās ar stāstu un anekdošu stāstīšanu, mīklu minēšanu, jautrām un pat draiskām dziesmām Rēzeknes folkloras kopas „Rūta” sievu izpildījumā. Dziesmas tika izdziedātas folkloras kopas vadītājas Madaras Brolišas mūzikas pavadījumā. Ik pa brīdim arī pati Madara izstāstīja kādu situācijai atbilstošu anekdoti.

 

 

     Klausītāji tika lutināti ar anekdotēm un stāstiem no folkloras kopas „Rūta” aktīvās dziedātājas un brīnišķīgās stāstnieces Valentīnas Oborenko-Urtānes pūra. Valentīnas kundze uzdeva arī mīklas, kuru atminēšana bija gana sarežģīta.

 

     Savukārt rēzekniete Lidija Spale pasākuma dalībniekus iepriecināja un līdz asarām sasmīdināja ar stāstu „Durakam i kule par zvonu” no Jura Cibuļa un Jāņa Ločmeļa grāmatas „Īdzer veina, lai dzeive ira feina”.

 

     Humoristiskas dzejas vārsmas lasīja vietējie dzejnieki Viktors Filatovs un Pēteris Meikstums (pseidonīms Pļuopu Pīters). Bibliotēkas pastāvīgais lasītājs Broņislavs Kravaļs visus iepriecināja ar anekdotēm, kuras viņš zina daudz un vienmēr prot „iesviest” īstajā brīdī.

 

 

     Paldies par stāstiem Lidijai Kačkānei, bibliotēkas pastāvīgai lasītājai Ņinai Vucinai, LNBR filiālbibliotēkas vadītājai Inārai Zeltiņai un bibliotekārei Inai Sprūžai. (Pasākuma fotogalerija aplūkojama šeit.)

 

     Zināšanai – visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi datēts ar 16. gadsimta beigām, kad Jūlija kalendārs tika aizstāts ar Gregora kalendāru. Vecajā 9. jūlija kalendārā gads sākās ar 25. martu un jauna gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā. Kaut arī Gregora kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts.

 

     Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī, sauca par „aprīļa muļķiem”. Šajā dienā cilvēki aicināja ciemiņus uz neesošajiem svētkiem, izliekoties, ka svinības tiek rīkotas par godu jaunajam gadam.

 

     Zinātnieki ir izpētījuši, ka smiešanās laikā veidojas prieka jeb laimes hormons. Stāstiet stāstus, smejieties un esiet laimīgi!

 

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s