Stāsti par Daugavu

Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2017. gada 20. oktobrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā, UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” ietvaros, noritēja pasākums “Daugavas stāsti”. Bibliotēkā viesojās un stāstos dalījās Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Pasākuma laikā viņa iepazīstināja klātesošos ar stāstiem par Daugavu, tai pieguļošo teritoriju, kas iekļauta Aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, un ļaudīm, kas tajā dzīvo.

 

Daugava pie Slutišķiem, dabas parkā “Daugavas loki”
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Daugava – viens no mūsu nacionālajiem simboliem, kurš apdziedāts dziesmās un iekļauts neskaitāmos literārajos darbos, kā arī citu tautu hronikās, sāgās un citos senajos tekstos – ir mainījusies vēstures gaitā, taču savu nozīmību saglabājusi joprojām. Lai izceltu šo nozīmību un saglabātu daudzās dabas un kultūras vērtības, ir izveidots Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”. Tajā atrodas vairāki mikroliegumi, dabas un kultūras pieminekļi, dabas parks “Daugavas loki” – Natura 2000 teritorija, kas iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā. Šī Daugavas senleja ar unikāliem un mūsdienās ļoti reti sastopamiem ģeomorfoloģiskiem veidojumiem un īpatnējo mikroklimatu ir ievērojams ainavu apvidus, kurā atrodas retu augu un dzīvnieku sugu populācijas.

 

Daugavas palieņu pļava Slutišķos
Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Vides inspektore savos stāstos pieminēja daudzus dabas pieminekļus, stāstīja par daudzām unikālām augu un dzīvnieku sugām šajā teritorijā. Interesanti un vērtīgi bija stāsti par cilvēku un dabas sadarbību un līdzāspastāvēšanu, atsevišķiem stāstiem vēstot pat par cilvēku postošo ietekmi, kuru rezultātā ir zudušas ievērojamas nacionāla un pat pasaules mēroga dabas un kultūras vērtības.

 

     Tika minēti stāsti, kas vēstīja arī par pretējo. Piemēram, atsauce uz  sabiedrības noraidošo attieksmi pret Daugavpils HES būvniecību pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Atkāpe: tieši rūpes par pieaugošo vides degradāciju Latvijas PSR, bija viens no iemesliem, kālab aizsākās Trešā atmoda. Neaptverami, ka politikas veidotāji valstī par Daugavpils HES iespējamu būvniecību diskutēja vēl piecus gadus atpakaļ.

 

     Pasākuma laikā vides inspektore sniedza nelielu ieskatu arī par blakus esošo Baltkrievijas nacionālo parku “Braslavas ezeri”. Noslēgumā bibliotēkas abonementā tika aplūkota fotoizstāde “Zili zaļā galerija”. Izstāde aplūkojama līdz š.g. 14. decembrim. Tajā iekļauti darbi par rakstā minētajām Latvijas un Baltkrievijas pierobežas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām. Plašāk par izstādi lasiet šeit.

 

     Sakām paldies Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārvaldei par sadarbību un nozīmīgo darbu dabas bagātību apzināšanā un aizsardzībā.

 

Izmantotie avoti

http://www.unesco.lv/lv/kultura/pasaules-mantojums/latvijas-nacionalais-saraksts/latvijas-nacionalais-saraksts-1/

 

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s