Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2016. gada 16. aprīlī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 57 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     J. Čākura grāmatā “Trešā grāmata” trīs nodaļās ir aplūkotas 17 personālijas (to vidū divi pirmpublicējumi – par Jāni Sārtu un par pašu autoru), 12 grāmatu apskati, kas sniedz kopskatu par kāda laikposma literāro ainu. un 27 recenzijas. Grāmata ir ļoti būtisks devums latviešu literatūras kritikas un pētniecības laukā.

 

     “Trešajā grāmatā” atrodami raksti, kas veltīti atsevišķām personām – gan vārda māksliniekiem, kuri jau ir klasiķu statusā (Rainis, A. Kurcijs, J. Sudrabkalns), gan vecākiem un jaunākiem laikabiedriem (V. Lāms, H. Heislers, E. Lukjanskis), rakstniekiem, par kuriem pirms Atmodas nebija iespējams Latvijā runāt un rakstīt (K. Ieviņš, P. Ērmanis, K. Lesiņš). Otro atlases daļu veido grāmatu apskati, bet trešo – recenzijas no 1965. gada līdz pat pēdējiem gadiem, kad krīze skāra arī literāro periodiku.

 

     H. Tumana grāmata “Varoņi un varonība senajā Grieķijā” ir pirmais latviešu valodā tapušais oriģinālais pētījums par Senās Grieķijas vēsturi un kultūru, kas piedāvā pilnīgi jaunu nestandarta skatījumu. Autors ir mēģinājis paraudzīties uz vēsturi caur kultūras prizmu un skaidrot ne tikai kultūru caur vēsturi, kā tas ir pierasts, bet arī vēsturi caur kultūru.

 

     Pētījums parāda, kā izveidojās un laika gaitā attīstījās varonības ideāls un kādu iespaidu tas atstāja uz vēstures gaitu un kultūras procesiem Senajā Grieķijā. Lai gan pētījums ir apjomīgs, teksts ir saistoši uzrakstīts, viegli lasāms, un nav vajadzīgas priekšzināšanas senās Grieķijas vēsturē, lai to saprastu. Grāmatas papildu vērtība ir izvērstās, skaidrojošās atsauces, kā arī autora aizrautīgais un personīgais vēstīšanas stils.

 

     O. Spārīša izdevumā “Esejas par Latvijas sakrālo kultūru” stāstīts par Latvijas sakrālās kultūras gaitu pasaules arhitektūras un mākslas attīstības kontekstā. Tajā skatītas reformācijas un konfesionalizācijas laika liecības Livonijas mākslas artefaktos. Pētīti nīderlandiešu un vācu 16.–17. gs. grafiskie paraugi Latvijas luteriskajā sakrālajā mākslā, konkrēti Jaunās Derības motīvi glezniecībā. Atsevišķi autors grāmatā pievērsies Aizkraukles baznīcai un tās simboliem, kā arī Usmas baznīcai un tās nozīmei Latvijas kultūrā.

 

     Vai zināt, kāpēc ar dažiem cilvēkiem saprotaties no pusvārda, bet citus labāk redzēt ejam, nevis nākam? Un kāpēc dažas idejas vai nodarbes jums šķiet pievilcīgas, savukārt citas ne? Tas tāpēc, ka jūsu dzīvi ietekmē arhetipi – universāli uzvedības modeļi, kas mājo cilvēces kolektīvajā bezapziņā. Būdami pieņēmumu, dziņu, motīvu un rīcību pamatā, tie organizē un rosina ikvienu jūsu soli: izpaužas lēmumos, ietekmē attiecību kvalitāti un pat diktē dienišķos tēriņus.

 

     K. Meisas grāmata “Arhetipi” palīdzēs izprast katra arhetipa unikālās īpašības, mudinās ar lielāku pārliecību pieņemt lēmumus par karjeru, savstarpējām attiecībām, palīdzēs izvairīties no slazdiem, kas raksturīgi jūsu personības tipam.

 

     Daiļliteratūras klāstā S. Lārsona triloģijas “Millennium” turpinājums – romāns “Meitene zirnekļa tīklā”, ko sarakstījis Dāvids Lāgerkrancs. Šis, protams, nav kāds nejauši atrasts neizdots paša Stīga Lārsona romāns. Pēc triloģijas romāniem “Meitene ar pūķa tetovējumu”, “Meitene, kas spēlējās ar uguni”, “Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni” Stīga Lārsona izdevēji un mantinieki ir atraduši rakstnieku, kurš apņēmies turpināt “Millennium”.  Ilgā atlases laikā esot izkristalizējusies rakstnieka Dāvida Lāgerkranca kandidatūra – viss darbs norisinājās lielā slepenībā, Lāgerkrancam ticis aizliegts izpaust jebko par topošās grāmatas saturu. Zviedri apgalvo, ka viņam tiešām esot izdevies uzķert to īpašo, spraigo vēstījuma formu, kas raksturo iepriekšējos “Millennium” romānus.

 

     Romānā “Meitene zirnekļa tīklā” darbojas nepārspējamā Līsbeta Salandere un urķīgais žurnālists Mīkaels Blumkvists. Šoreiz Blumkvistam tiek piespēlēta interesanta lieta, kurā iejaukti vairāku valstu specdienesti, augsta līmeņa zinātnieki, kriminālie grupējumi un pat ģeniāls bērns. Ļoti veikli un teju nemanāmi kādam ir izdevies nozagt pētījumu, kurā atklātas vairākas svarīgas mākslīgā intelekta iespējas. Ja šādas zināšanas nonāks nepareizās rokās, ar pasauli var notikt jebkas. Kibernoziegumi ir grūti paveicami un vēl daudz grūtāk atklājami, tas izdodas tikai neordināriem prātiem.

 

     G. Repšes romāns “Bogene” iznācis Latvijas vēstures sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Tas vēsta par 1940. un 1941. gada notikumiem Latvijā. Latviešu literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis par romānu saka: “Cilvēks ir pasaule, dzimta ir pasaule, nācija ir pasaule. “Bogenē” šīs pasaules neredzamām, taču mežonīgi izjūtamām spēka līnijām ir savā starpā saistītas, tās pārklājas un ieaug cita citā vai, zibeņus šķiļot, saduras, attālinās un pagaist bezgalībā, tās dzimst, dzīvo, mirst. Taču lāgiem pasaules tiek varmācīgi iznīcinātas. Аrī apokalipsē, kas Latviju sasniedza 1940. gada 17. jūnijā. Pilnmēness un Bogene – mūžīgā līdzdzīvotāja, varbūt pēdējais patvērums, bet viņa pastāv.

 

     Dž. Heiere romānā “Frederika” ar precīzām detaļām un labvēlīgu humoru rada krāšņu laikmeta ainu, kuras centrā ir mūžīgi aktuālās tēmas: cilvēka lepnums un aizspriedumi, bagātības spožums un posts, kā arī patiesas mīlestības dziedinošais spēks.      

 

     Frederika Merivila ir ieradusies Londonā ar nolūku apprecināt savu neparasti skaisto māsu. Debitantes iziešana sabiedrībā ir ārkārtīgi dārgs pasākums – lai tiktu pie spīdošas partijas, nedrīkst žēlot ne zīdu, ne mežģīnes. Bet ko iesākt, ja tam nepietiek līdzekļu? Vajag tikai nedaudz drosmes un bezkaunības – aizrakstīt vēstuli nejaukajam brālēnam, kurš izslavēts ar savu bagātību un briesmīgo raksturu.

 

     Detektīvromānu cienītājiem piedāvājam Dž. Patersona un E. Grossa romānu “Otrā iespēja”.  Viltīgs un aukstasinīgs slepkava nogalina cilvēkus, nežēlojot ne bērnus, ne sirmgalvjus. Starp upuriem it kā nav nekādas saistības, taču slepkavību izmeklēšanas nodaļas leitnante Lindsija Boksere tomēr nojauš kādu saikni un kopā ar tiesu medicīnas eksperti Klēru, apgabala prokurora vietnieci Džilu un Chronicle žurnālisti Sindiju noskaidro priekšvēsturi noziegumiem, kuri izraisa šausmas visas valsts mērogā. Slepkavas motīvi ir neiedomājami!

 

     M. Bisī kriminālromānā “Meklējot Spāri” 1980. gada 23. decembra naktī Alpos uz Francijas un Šveices robežas avarē lidmašīna. Dažu sekunžu laikā lidmašīnu pārņem liesmas, un tikai viens no 169 tās pasažieriem izdzīvo. Liza Roza vai Emīlija? Kas ir vienīgā aviokatastrofā izdzīvojusī trīs mēnešus vecā mazulīte?

 

     Divas ģimenes – viena bagāta, otra nabadzīga – cīnās par tiesībām uz bērnu, kuru žurnālisti jau nodēvējuši par Spāri. Astoņpadsmit gadus vēlāk kāds privātdetektīvs apgalvo, ka ir atklājis šo noslēpumu. Detektīvs tiek atrasts nogalināts, tomēr viņš ir atstājis pierakstus par veikto izmeklēšanu... .

 

     P. Hokinsas romāns “Meitene vilcienā” tulkots un izdots jau vairāk nekā 34 valstīs, un šī gada rudenī ASV gaidāma filmas pirmizrāde. Romāns, kas aizsākas kā mazliet garlaikotas sievietes piezīmes par ikdienas niekiem, ātri vien pāraug mazpilsētas trillerī ar prāvu skaitu darbojošos personu, dažiem noslēpumiem, vairākiem mirušajiem, daudziem viltus mājieniem un negaidītu atrisinājumu.

 

     Galvenā varone Reičela ik dienu brauc garām kādam nelielam ciematam Londonas pievārtē. Vilciens bieži tur stāv pat vairākas minūtes. Viņa piešķir ciematniekiem vārdus un izdomā likteņus, piedēvējot viņiem dažādas īpašības, iztēlojoties profesijas un attiecības.

 

     Mājā, kas atrodas kaimiņos pašas Reičelas bijušajai mājai, mīt viens laimīgs pāris – Reičela viņus sauc par Džesu un Džeisonu. Viņu laulība ir saskanīga, māja – omulīga un dzīve – sakārtota, viņi dzīvo tieši tā, kā vēlētos dzīvot arī Reičela, bet viņai tas neizdodas. Taču pienāk reize, kad Reičela pa vilciena logu ierauga kaut ko svarīgu, kaut ko satriecošu! Varbūt tas ļaus viņai piekļūt tuvāk šim ideālajam pārim? Nu viņa vairs nebūs tikai meitene vilcienā!

 

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 2. maijā.