Foto no: www.preilubiblioteka.lv

     26. janvārī apaļa jubileja apritētu Latgales keramikas dižmeistaram Polikarpam Vilcānam, no 20. janvāra līdz mēneša beigām Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma māksliniekam veltīta izstāde.

 

Polikarpa Vilcāna biogrāfija skaitļos un faktos

 

* Dzimis 1894. gada 26. janvārī Silajāņu pagasta Dūbu sādžā.

* 1910. gadā kopā ar brāli Staņislavu podnieka darbu iesācis patstāvīgi.

* Pirmo patstāvīgo cepli dedzinājis jau 16 gadu vecumā.

* Pēterburgā metalurģiskajā rūpnīcā strādājis par atslēdznieku virpotāju.

* Pēc Oktobra apvērsuma kā sarkanais gvards cīnījies pret Kolčaku.

* 1921. gadā atgriezies Latvijā savā dzimtajā pusē un atsācis podnieka gaitas.

* 1926. gadā uzcēlis jaunu māju un veco pārveidojis par darbnīcu ar lielu apdedzināšanas cepli.

* 30. gados ar saviem dekoratīvās keramikas darbiem ticis uzaicināts piedalīties izstādēs Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā, kā arī ārzemēs.

* 1937. gadā Parīzē Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē saņēmis zelta medaļu un diplomu.

* 1938. gadā Berlīnē Starptautiskajā amatniecības izstādē piešķirts Goda diploms.

* Piedalījies: Latviešu mākslas izstādē Maskavā (1955), Bukarestē (1958, 1959), Leipcigā (1959).

* 1957. gadā uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā.

* 1958. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums, bet 1967. gadā – medaļa „Par darba varonību”.

 

Ieskats Polikarpa Vilcāna daiļradē

 

  

Foto no J. Pujāta grām. „Latgales keramika” (2002)

 

    P. Vilcāns savas daiļrades sākumā ir darinājis tai laikā zemnieku pieprasītos saimniecības traukus, kā bļodas, piena podus, medauniekus, ievārījuma podus, ķērnītes, puķu podus, sākotnēji izmantojot atturīgu ornamentu. Radījis savu īpatnēju krūzes tipu – pazemu, ar kupli velvētu vēderu.

 

     Virpojis arī traukus ūdens glabāšanai triju spaiņu tilpumā. Viens no pirmajiem darinājis liela izmēra monumentālas grīdas vāzes, izmantojot medaunieka formu. Vēlāk apguvis liela izmēra dekoratīvo daudzžuburu svečturu (līdz 25 žuburiem) darināšanu.

 

     Jumtiņa svečturu tips ir viens no senākajiem, īpaši izplatīts sākotnēji vienžuburu variantā. Neraugoties uz savu uzsvērti ģeometrisko formu, materiāla specifikas dēļ tas saista ar savu siltumu, mājīgumu. P. Vilcāns radīja šī stila mākslinieciskā risinājuma un tehnoloģisko iespēju apvienojuma etalonu.

 

     Silajāņu keramikā P. Vilcāns ir servīžu darināšanas aizsācējs un rezultatīvākais meistars. Rosīgi darbojies tehnoloģiskā procesa uzlabošanā, dažādu darbarīku, cepļa inventāra piederumu radīšanā. Viņš ir izcils rotājumu meistars – rakstu sacerētājs un interpretētājs, kompozīciju veidotājs, tehniku izkopējs, grafiskās ekspresijas spilgtākais pārstāvis. Ieviesis kolorīta polihromiju.

 

     Darbiem raksturīga klasiski skaidra, izmeklēta forma, skanīgi sabalsots kolorīts, atturīgs grafiskais, retāk plastiskais rotājums. P. Vilcāna darbi ir apliecinājums tam, ka nozīmīgākās vērtības tautas mākslā rodas tur, kur mākslinieciski radošais saplūst kopā ar augstu kultūru.

 

     Par P. Vilcāna darbības pamatprincipu ir kļuvusi tautas atziņa par to, ka darāmais jāpadara iespējami labi un skaisti. Katrs darbs, kas saistīts ar mālu, māksliniekam pārauga par neikdienišķu notikumu, kas prasīja visus spēkus, gaišākas jūtas un labākas domas. Zeme, ūdens, debesu jums un saule ir nozīmīgākais zemnieka dzīvē, Vilcānam – to ornamentālie simboli trauka rotāšanā, viņš mīlēja skanīgus, piesātinātus saules, zemes un rudzu zelmeņa toņus.

 

Izmantotā literatūra

Latgales kultūras darbinieki. 2. sēj.- Rīga: Jumava, 2008.- 448 lpp.

J. Pujāts Latgales keramika. 19.gs. vidus – 20.gs. 80.gadi.- Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2002.-239 lpp.

I. Vilčuka Svečturis latgales keramikā.- Rēzekne: Latgales Druka, 2000.- 168 lpp.