Miķeļs Bukšs. 01.06.1912 – 06.06.1977.

Foto nu avīzis „Latgolas Bolss” 1972, Nr. 840

     Pyrms 100 godim 1. junī dzims literaturviesturnīks, kulturviesturnīks, volūdnīks i publicists Miķeļs Bukšs.

 

     „Mes nadreikstam juo nazynuot tuopiec, ka asam latgalīši.” (H. Bernāne.)

 

     Vysa Miķeļa Bukša dzeive i darbeiba saisteita ar Latgolu, jis ir sarakstejs daudzus Latgolys kulturviesturī nūzeimeigus pietejumus, bejs vīns nu latgalīšu organizaceju („Andriva Jūrdža fonds”, „Latgaļu izdevnīceiba”, „Latgolys demokratu savīneiba”, „Latgaļu pietnīceibys instituts”) dybynuošonys iniciatorim, rokstu kruojuma „Acta Latgalica” izdeviejs i golvonais redaktors. Sakarā ar tū, ka pietnīks beja devīs biegļu gaituos, Latvejā juo davums eisti suokts apzynuot vīn 20. godsymta beiguos.

 

Miķeļa Bukša biografeja goda skaitļūs

1912 Dzims Škilbānu pogosta Plešovys cīmā

1927 Beidzs Baļtinovys sešklaseigū pamatškolu

1931 Beidzs Rēzeknis Vaļsts gimnazeju, īsastuojs Latvejis Universitatī

1932 Žurnalā „Aizsargs” īspīsta pyrmuo zynomuo publikaceja – roksts „Teikas par Latgales pilskalniem”

1938 Beidzs Latvejis Universitati, īgiustūt filologejis magistra gradu (disertaceja „Antīkās pasaules motīvi latviešu tautas pasakās”)

1936–1937 Struoduojs par školuotuoju Aglyunys gimnazejā

1938 Struoduojs par školuotuoju Daugovpiļs gimnazejā

1939–1942 Struoduojs par školuotuoju Rēzeknis Vaļsts gimnazejā

1942–1944 Rēzeknis Vaļsts gimnazejis direktors

1944 Biegļu laivā devīs iz Zvīdreju

1948 Suocs vadeit žurnalu „Dzeive”

1957 Beidzs Stokholmys universitatis Viesturis fakultati

1977 Mirs Stokholmā, paglobuots Hāgys katuoļu kopūs Stokholmā

 

Golvonī Miķeļa Bukša dorbi

1939 Monografeja „Monsiņjors Nikodems Rancāns”

1943 Rokstu kruojums „Monsiņjors Nikodems Rancāns” (ar papyldynuojumim vēļreiz izdūts 1971 i 2002)

1943 Vuocu volūdys vuiceibu gruomota „Sprechen Sie Deutsch?”

1948 „Pīzeimes par senejū latgaļu resp. latvīšu volūdu”

1949 „Drukas aizlīgums latgalim”

1950 Pietejums par kristīteibys ītekmi latvīšu tautys dzīsmēs „Senču pasaule”

1952 „Vacōkī rakstnīceibas pīminekli”

1954 „Skices un dokumenti nu Latvijas topšonas laikim”

1957 „Latgaļu literaturas vēsture”

1961 „Latgaļu volūdas un tautas izplateibas problemas”

1964 Memuari „Atmiņas un atziņas”

1969 „Die Russifizierung in den Baltischen Landern” („Rusifikaceja Baltejā”)

        Rokstu kruojums „Francis Kemps – ceineitōjs par tautas tīseibom”

        „Latgaļu-vōcu un vōcu-latgaļu vōrdneica”

1971 Kritiku i apceru kruojums „Pret straumi”

1973 „Latgaļu gramatika”

1976 „Latgaļu atmūda”

 

        --- Miķeļa Bukša dorbi Rēzeknis bibliotekuos

 

Miķeļa Bukša pseidonimi

S. Adamāns, Aizeļksnīts, Dadzītis, J. Lobōrds, Juris Stakle

 

Informaceja sagataveita,
izmontojūt bibliotekys nūvodpietnīceibys materialus
0
0
0
s2smodern
powered by social2s

Latviski По-русски | beta test Latgaliski

Citats

     Dzeive ir ceļš. Na vysod vīgls i navysod leidzons. Nazkod ir juopījam lāmums kuopt kolnā, koč palikt sovā īrostajā vīteņā byutu tik vīglai i pateikamai.
     (I. Sperga.) 

Volūda

 

Latgaliski cytur