Vecais Jaunais gads ir rets vēsturisks fenomens, „papildus” svētki, kuri izveidojās laika skaitīšanas maiņas rezultātā. Tradīcija atzīmēt Veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t. s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo praktiski visa pasaule. Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas. 

     „Zeme Eiropas sirdī,” tā par savu valsti saka austrieši. Liktenim ir labpaticis seno austriešu zemes nolikt ceļu krustpunktā – tām pāri savulaik soļoja visi, kas gribēja nokļūt no Vidusjūras līdz Baltijai un no Urālu kalniem līdz Atlantijai.

     Šķiet, ziema ir tā pa īstam uzsākusi savu gaitu. Taču nedz lielais sals, nedz aukstums nespēj mazināt pirmssvētku sajūtas, kas ir pārņēmušas ikvienu. Šis ir laiks, kad visvairāk ticam brīnumiem, un viens no tiem ir arī dāsnais un noslēpumainais Ziemassvētku vecītis. Tieši Ziemassvētki ir tas īstais brīdis, kad labajam Ziemassvētku vecītim atklājam vislielākos noslēpumus un sapņus, kurus nedrīkst zināt ne vecāki, ne draugi, ne skolotāji.