Rēzeknes kultūras namam – 80

                                                                                           {source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Rēzeknes kultūras namam – 80',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=310:rezeknes-kulturas-namam-80&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Rēzeknes kultūras nams
Rēzeknes kultūras nams 2007. gadā 

     Rēzeknes kultūras namam, kurš agrāk saucās Latgales Tautas pils, šogad aprit 80. gadadiena, Tautas pils tika atklāta 1929. gada 17. novembrī. Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā novadpētniecības darba ietvaros par kultūras namu ir savākts daudz materiālu, šobrīd, jubilejas laikā, piedāvājam aplūkot kultūras namam veltītu izstādi, kura ir izlikta lasītavā. 

 

 

Ieskats Rēzeknes kultūras nama vēsturē 

 

 

     Latgales Tautas pils ideju ierosinātāja un veicinātāja ir 1924. gadā dibinātā Latgales Tautas Pils biedrība, kuras locekļi bija visi redzamākie Latgales sabiedriskie darbinieki neatkarīgi no politiskās piederības, viņus vienoja kopīgais darbs – gaismas un kultūras nešana tautā. Par biedrības pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts deputāts Jāzeps Trasuns, bet valdē darbojās Jāzeps Bekers, Jānis Velkme, Pēteris Zadvinskis un citi. Viens no biedrības pirmajiem uzdevumiem bija radīt Rēzeknē Latgales kultūras centru. Un tas bija likumsakarīgi, jo Rēzeknē notika daudz dažāda rakstura svētku un svinību, turklāt daudzreiz visas Latgales mērogā. Diemžēl Rēzeknē pietrūka piemērotas sabiedriska rakstura telpas, kur tauta varētu pulcēties sabiedriskos sarīkojumos, kur būtu pieejamas teātra telpas, restorāns un citas sabiedrisko funkciju pildīšanai vajadzīgas iekārtas. Iepriekš tādiem nolūkiem tika izmantotas īrētas telpas Brāļu Skrindu ielā. Valde uzdeva Pēterim Zadvinskim sameklēt kultūras centram atbilstošu zemes laukumu, bet pēc neilga laika Losāna kungs, no kura tika īrētas Brāļu Skrindu ielas telpas, izteica vēlēšanos pārdot savu zemes gabalu ar visām tur esošajām mājām.

 

 

 

     1926. gadā tautas nama ēku nopirka Latgales kultūras biedrība un sāka domāt par tās kapitālo pārbūvi. Tika pieaicināts Pēterpils arhitekts Pavlovs, kurš dzīvoja Rēzeknē. Pēc viņa projekta 1928. un 1929. gada laikā bijušo Tautas biedrības namu arī pārbūvēja. Celtniecības darbus vadīja inženieris F. Kemps.

 

 

 

     Uz atklāšanas svinībām bija atbraucis Valsts prezidents Gustavs Zemgals, Ministru prezidents Hugo Celmiņš, tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubuļs, kā arī vairāki Latgales deputāti un redzamākie sabiedriskie darbinieki.

 

 

 

     Otrā Pasaules kara laikā Latgales Tautas pils tika sagrauta, bet pēc kara ēka tika atjaunota un ar nelielām izmaiņām atguva iepriekšējo izskatu.

 

 

 

     Šobrīd Latgales Tautas pils tiek saukta par Rēzeknes kultūras namu un ir iestāde, kura rūpējas par dažādu pilsētas svētku rīkošanu, radošās darbības, tradicionālo kultūras norišu, kultūras un mākslas vērtību saglabāšanu un atpūtas iespēju nodrošināšanu.    

 

 

 

Izmantotā literatūra

· Prelāts Jānis Velkme. - B.v.,1995. - 162.-165.lpp.

· Bīdreibas „Latgolas Tautas pils”// Latgolas Skola. - 1931. - Nr.5. - 24.lpp.

· Līpenīte A. Vysim zynoms noms // Rēzeknes Vēstis. - 2008. - 08.05. - 4.lpp.

· Varslavāns A. Visiem pazīstamais…// Znamja Truda. - 1983. - 9.aug.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s