Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2016. gada decembrī Rēzeknes Bērnu bibliotēka lasītājiem piedāvā jaunas grāmatas.

 

     Klaiva Giforda grāmata “Auto, vilcieni, kuģi un lidaparāti” ir plašs ceļvedis transportlīdzekļu pasaulē. Tās autors ir aizrautīgs transporta vēstures entuziasts. Viņš desmitiem gadu ir vācis un apkopojis informāciju par dažādiem transportlīdzekļiem – gan braucošiem, gan peldošiem, gan lidojošiem.

 

     Katrs transportlīdzekļu veids aplūkots hronoloģiskā secībā, piemēram, nodaļā par lidaparātiem lasītājs vispirms iepazīst pirmo gaisa kuģotāju izgudrojumus – brāļu Mongolfjē gaisa balonu, Lilientāla planieri, dirižabļus, bet nodaļas beigās autors aplūko jaunākos un modernākos pasažieru aviolainerus un kara lidmašīnas. Varēsiet izvēlēties, vai traukties ar Honda motociklu, kura ātrums pārsniedz 300 km/h vai izbaudīt Bentley vai Rolls-Royce luksusu, bet varbūt doties ceļojumā ar Allure of the Seas, vienu no Caribbean International kruīzu laineriem, četru futbola laukumu lielumā, uz kura apmēram 6300 pasažieru apkalpo gandrīz 2400 apkalpes locekļu.

 

     Vilinājumu un informācijas šai grāmatai netrūkst! Grāmatā ir vairāk nekā 1000 krāsainu ilustrāciju. Atliek vien skatīt lappusi pēc lappuses.

 

     “Ko tev vēl vairāk, tēvzeme, par sirdi varu dot?” – tā savā dzejolī “Es visas domas” jautā dzejnieks Andrejs Eglītis. Un no cita dzejoļa viņam atbild Zinaīda Lazda: “Vēl dzīvos Latvija.” Šie un vēl daudzi citi ievērojami latviešu dzejnieki – Rainis un Aspazija, Kārlis Skalbe un Jānis Akuraters, Māra Zālīte un Broņislava Martuževa, Māris Čaklais un Jānis Peters – skaistākās un izjustākās rindas savā daiļradē ir veltījuši tieši Latvijai, dzimtenes mīlestībai, tautai. Šo dzejoļu izlase “Latvijai” nāk klajā īsi pirms šī gada Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – laikā, kad “nāk rudens izgreznot Latviju”, – kā veltījums visiem, kas savu tēvzemi dzird.

 

     Grāmatas “Latvju dvēseles satversme. Tikumu dziesmas” sastādītāja Irēna Saprovska saka: “Mūsu tautas dziesmās rodamie tikumi ir izturējuši pārbaudi gadu simtos. Latviskā tikumība bija un tai ir jābūt kā mūsu sadzīves kodolam, mūsu dvēseles satversmei. Latviskai kultūrai atbilst latviskie tikumi. Ja vēlamies saglabāt sevi un tautu pasaules pārmaiņu laikā, šie tikumi saviem bērniem ir jāieliek jau šūpulī. Tikumu nevar ieviest ar likumu, bet var ieaust bērna dzīves audeklā kā nītis, kas ļaus tam dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un būt saskaņā ar sevi, savu tautu un pasauli.”

 

     Spraigi, jautri un nesaudzīgi godīgi – Patiešām traki! –  tas ir ne tikai autora Hansa Jirgena Feldhauza grāmatas nosaukums, bet arī devīze.

 

     Jans Hensens ir divpadsmit gadus vecs zēns, kurš dzīvo Hamburgā kopā ar vecākiem un četrpadsmitgadīgo māsu. Šķiet, viņa dzīvē viss ir daudz maz kārtībā, turklāt priekšā brīnišķīgs brīvdienu ceļojums uz Itāliju. Ir tikai dažas problēmas: stulbā māsa Hanna, tēva vecais automobilis, ar kuru ģimene grasās doties ceļojumā, un tas, ka vecāki Janam dzimšanas dienā neuzdāvināja kāroto iPad. Tā vietā viņš saņēma piezīmju grāmatu, kura ir pilnīgi tukša, – tajā jāraksta pašam.

 

     Un tātad – šī ir Jana ceļojuma dienasgrāmata – spraigs, jautrs un nesaudzīgi godīgs vēstījums par brīvdienām, draugiem, ģimeni un automašīnām, kurā cita starpā aprakstīts, kāpēc klases ekskursijas laikā viņš nosvilināja pusi Harca meža. Bet ne jau tīšuprāt!

 

     Rakstniece Linda Šmite raksta kā pieaugušajiem, tā bērniem. Kopš 2009. gada ir iznākušas deviņas viņas grāmatas, jaunākā – “Rainītis”. Tas ir dziļi dvēselisks darbs, kurš vēsta par mūslaiku dzīves visaktuālākajām problēmām. Stāsts par astoņgadīgo zēnu Raineru, kuru dzīve nav saudzējusi, toties Neredzamais Spēks apveltījis ar īpašu redzējumu, nespēs atstāt vienaldzīgu nevienu lasītāju – ne jaunu, ne dzīves līkločus pieredzējušu.

 

     Nav iespējams satikt Homēru un viņu neiemīlēt. Mazāk par visu Gvenai Kūperei ir vajadzīgs vēl viens kaķis. Divi jaunajai sievietei jau ir, tāpat kā slikti atalgots darbs un nesen salauzta sirds. Kādu dienu Gvenai piezvana pazīstama veterinārārste un pastāsta par trīs nedēļas vecu kaķēnu. Tomēr tas nav tikai kārtējais pamestais kaķēns. Tas ir kaķēns bez acīm. Abiem tā ir mīlestība no pirmā tikšanās brīža.

 

     Visi Gvenu brīdina, ka Homērs nekad nedzīvos kaķa cienīgu dzīvi. Taču neredzīgais kaķēns, no kura neviens necer neko sagaidīt, ātri vien izaug par pusotru kilogramu smagu dinamīta bumbu un sadraudzējas ar visiem, kas vien gadās ceļā. Homērs mierīgi uzlec uz divus metrus augsta grāmatplaukta, izdzīvo pēc 11. septembra traģēdijas, uz vairākām dienām palicis dzīvoklī bez saimnieces, un pat izglābj Gvenas dzīvību – nakts vidū patriecot no dzīvokļa iebrucēju.

 

     Homēra nesatricināmā uzticība, bezgalīgā mīlestība un prieks, kas pārvar visus šķēršļus, izmaina jaunās sievietes dzīvi. Un, satikusi vīrieti, kas vēlāk kļūst par viņas vīru, Gvena aptver, ka Homērs viņai sniedzis pašu vērtīgāko mācību: mīlestība nav acīm saredzama. Vairāk par to lasiet autores Gvenas Kūperes darbā “Homēra odiseja”.

 

     “Uguns un ledus” ir autores Ērinas Hanteres grāmatu sērijas “Klanu kaķi” otrā daļa.

 

     Pašā meža sirdī jau gadsimtiem ilgi cits ar citu cenšas sadzīvot četru dažādu klanu kaķi, taču pārmaiņu vēji draud izjaukt šo trauslo harmoniju. Ugunssirds tagad ir Pērkona klana kaķis. Rudais karotājs jūt, ka mežā uzglūn nezināmas briesmas – un varbūt daudz tuvāk, nekā visiem šķiet.

 

     Upes klana kaķus dara nemierīgus ziemas tuvošanās, bet Vēja klans ir zaudējis spēkus un tiek apdraudēts no visām pusēm. Kad spriedze pāraug eksplozīvā konfliktā, Ugunssirdij jāpieredz ne tikai nenovēršama cīņa, bet arī sava klana biedra nodevība.

 

     Ērinu Hanteri iedvesmo mīlestība pret kaķiem un aizraušanās ar savvaļas dabu. Viņa dziļi ciena dabu visās tās izpausmēs un ar prieku rada mītiski krāšņās, aizraujošās “Klanu kaķu” sērijas grāmatas.

 

     Kīras Kesas grāmatas “Prinča līgava” trešā daļa “Vienīgā” – četras  meitenes, viens kronis, tava mūža lielāka sacensība. Aizraujoša un spraiga cīņa: četras meitenes sacenšas par princeses titulu. Kura būs vienīgā – prinča mīļotā?

 

     No trīsdesmit piecām meitenēm, kas ieradās pilī, lai cīnītos par princeses kroni, ir palikušas tikai četras! Sacensības tuvojas noslēgumam, bet Meksons nesteidzas paziņot savu lēmumu. Varbūt viņam ir gluži labi iepaticies iet uz randiņiem ar visām meitenēm?

 

     Trešajā grāmatā noslēgto pils pasauli arvien vairāk ietekmē notikumi ārpus tās sienām. Vai ir zināmi motīvi, kas katru no meitenēm ir atveduši uz Atlasi? Daudzi cenšas ietekmēt princi un piespiest viņu izvēlēties, pēc viņu domām, labāko kandidatūru. Vai Meksons saprot, kura meitene viņu patiešām mīl?

 

     Neviena no dalībniecēm nav gatava padoties. Kā zināms, mīlestībā un karā visi līdzekļi ir labi. Kura uzvarēs? Ja izvēli izdarītu karalis Klārksons, prinča tēvs, Amerika jau sen būtu izslēgta no Atlases. Meitenes nepakļāvīgais un impulsīvais raksturs karalim ir kā dadzis acī. Bet šoreiz pēdējo vārdu teiks princis...

 

     Piedzīvojumi, romantika un mīlestība – triloģijas pēdējā grāmatā. Vai beigās atskanēs vārdi “... ilgi un laimīgi”?

 

     Jaunās grāmatas gaida savus lasītājus bērnu bibliotēkā Dārzu ielā 37.