Rēzeknes pilsētas svētki arī šogad tradicionāli tiks svinēti augusta pirmajā nedēļā – no 2. līdz 4. augustam. Viens no svētku pasākumiem būs pirmais Starptautiskais Baltijas jūras reģiona valstu īsfilmu festivāls Open Place, kas no 31. jūlija līdz 4. augustam norisināsies Latgales vēstniecībā GORS. 2. augustā Rēzeknē notiks Starptautiskais laikmetīgās mākslas un mūzikas festivāls SEVEN HILLS FEST, kas pulcēs kopā vairāku valstu jauniešu moderno deju kolektīvus un mūzikas grupas.

     Pa dienu tas norisināsies gājēju ielā gar Rēzeknes upi no Festivāla parka līdz Dārzu ielai, ļaujot iepazīt un izbaudīt mūsdienu mākslas, mūzikas un dejas sintēzi. Skatītāji varēs baudīt gan vietējo (Rēzeknes un Daugavpils grupas STOPTIME DANCE STUDIO un DYNAMIC HIT), gan ārzemju mūziķu un dejotāju improvizācijas, tāpat notiks arī Street dance battle jeb ielu deju kaujas, kurās vairāki dejotāji savstarpēji sacentīsies par vakara labākā dejotāja titulu.

     Ciemos atbrauks četras hip-hop deju grupas (Vācijas Bewegungsküche e.V., Itālijas Us! Urban Street Dance Factory, Čehijas JRNN, Spānijas Ayuntamiento de Albacete) un piecas rokgrupas (britpops, pankroks u. c.). Tiks organizēti vairāki uzstāšanās laukumi – muzikanti piedalīsies džemsesijās. Vietējie un ārzemju dīdžeji spēlēs vinilā.

     Vakarā Festivāla parkā sāksies liels hedlaineru koncerts. Tajā pulcēsies kopā deju, roka un popmūzikas grupas gan no Latvijas (Daugavpils, Rēzekne), gan no Itālijas (Parma, Novara), Čehijas (Načod), Spānijas (Albacete), Vācijas (Jēna), Gruzijas (Tbilisi), Beļģijas (Braine-L'Alleud), Grieķijas (Atēnas) un Krievijas (Petrozavodsk). Vērienīgais koncerts noslēgsies ar grupas ASTRO’N’OUT, ka arī latgaliešu mūziķu „Borowa MC” un Sovvaļnīks uzstāšanos.

…reiz hedlaineru batlā hihphopa dīdžejs tika pie vinila uzvaras džemsesijas laikā… jeb terminu skaidrojums

Batli (battle) – kauja, battle-field – kaujas lauks.

Britpops – alternatīvā roka mūzikas apakšžanrs, kas radās Apvienotajā Karalistē. Britpops izveidojās 20. gadsimta 90. gadu sākumā uz britu neatkarīgās mūzikas pamatiem. Šim mūzikas stilam ir raksturīga 60. un 70. gadu britu ģitārpopa ietekme, kā arī tieši britiem aktuālu un svarīgu tematu iekļāvums dziesmu tekstos. Britpopa grupas palīdzēja britu alternatīvajam rokam iegūt lielu popularitāti, kā arī kļuva par britu kultūras kustības „Cool Britannia” (stilīgā Britānija) pamatu.

Diskžokejs (pazīstams arī kā DJ vai dīdžejs) – persona, kas izvēlas, komentē un atskaņo mūzikas ierakstu auditorijai. Mūsdienās šis termins ietver dažādas mūzikas atskaņošanas veidus. Ir vairākas diskžokeju kategorijas – radio diskžokeji, kas atskaņo mūziku un vada dažādas radio programmas, kuras tiek translētas radio stacijās, un dažādu mūzikas žanru diskžokeji. Diskžokeji atskaņo un miksē mūziku bāros, naktsklubos, diskotēkās un dažādos publiskos pasākumos. Gandrīz visu kategoriju diskžokeji atskaņo mūziku, izmantojot vairākus mūzikas atskaņotājus, lai veidotu nepārtrauktu mūzikas skanējumu (miksu).

Džemsesija – improvizēta džeza mūziķu uzstāšanās, brīva saspēle. Improvizācija, kas pieļauj ritma, melodijas un tembra zīmējuma plašu variēšanu skaņdarba noteiktās struktūras shēmas ietvaros.

Hedlaineris – slavenība, ievērojams darbinieks (par kuru bieži raksta avīzes).

Hiphops – mūzikas žanrs un kultūras kustība, kura aizsākās agrajos 20. gadsimta 70. gados Ņujorkā, tās aizsācēji bija galvenokārt afroamerikāņi un latīņamerikāņi. Hiphopa kultūru raksturo četri galvenie pamatelementi: repošana, dīdžejošana, grafiti un breikošana. Citi papildu elementi ir bītbokss, hiphopa ģērbšanās stils un slengs. Kopš hiphopa dzīvesstila rašanās Bronksā tas ir izplatījies visā pasaulē.

Pankroks – rokmūzikas žanrs un kustība, kura radās 20. gadsimta 70. gadu vidū. 60. gados un 70. gadu sākumā parādījās dažādi protopanku mūzikas paveidi, savukārt pankroks attīstījās tikai starp 1974. un 1976. gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē un Austrālijā. Līdz 1977. gadam pankroks bija jau plaši izplatījies pa visu pasauli. Pankroks ir rokmūzikas paveids, kam atšķirībā no klasiskā roka ir raksturīgs vienkāršots instrumentālais izpildījums un nihilistiski dziesmu teksti, bieži vien ar politisku pieskaņu. Pankroks akcentēja vienkāršu dziesmu muzikālo struktūru, dziesmas parasti ir īsas, tās reti bija garākas par trim minūtēm, bieži – tikai deviņdesmit sekundes garas. Parasti to taktsmērs bija četras ceturtdaļas un dziesmā tika izmantota struktūra „pantiņš – piedziedājums”.

Rokmūzika ir daudzos novirzienos sazarojies mūsdienu mūzikas žanrs. Tā skaņdarbi ir vokāli instrumentāli un instrumentāli, raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums. Pamatā izmantotas elektriskās ģitāras (basģitāras, elektriskās ģitāras), sitaminstrumenti (bungas) un elektroniskie mūzikas instrumenti (sintezators).

Vinila plates. 1948. gadā ASV skaņu ierakstu kompānija „Columbia” pirmā izlaida tā saucamo ilgspēlējošo skaņuplati jeb Long Play (LP). Lai varētu konkurēt ar lenšu cenām un nezaudētu skaņas kvalitāti, tika izgudrots jauns materiāls – vinils. Šis izgudrojums ļāva nozīmīgi palielināt ierakstāmo frekfenču joslu no 50 līdz 16000 Hz, pilnībā saglabāt skaņas tembru, kā arī palielināt ieraksta dinamisko diapazonu līdz 50-57 dB, samazināt trokšņu līmeni, kā arī vairākkārt paildzināt skanējuma kvalitāti.

Pastāv uzskats, ka vinilā ierakstīta skaņa ir dzīvāka un telpiskāka. Vinila plates dod labu, kvalitatīvu, pilna spektra skaņu, tādējādi ietekmējot cilvēka emocijas. Šiem ierakstiem ir arī mākslinieciska vērtība – laikā, kad rokmūzika uzplauka, arī plates apvākojumi bija noteikti vēstījumi, ko līdztekus mūziķiem piedāvāja mākslinieki. Tagad tiem piemīt arī vērtība, ko lietām piešķir laiks.

     Cik daudzveidīga ir pati dzīve, tik dažādas ir mūzikas izteiksmes iespējas, arī mūzikas tēli. Dažādie mūzikas tēli – prieks, skumjas, maigums, dusmas, svētku izjūta – ir skaidri uztverami ar dažādu asociāciju palīdzību. Viens no mūzikas nozīmīgākajiem faktoriem un tās pamats ir melodija. Tā spēj atainot ļoti daudzveidīgu cilvēka jūtu gammu un iedarbojas uz cilvēka izjūtām. Mūzikas efektīva izmantošana spēj nodrošināt saskarsmes attīstību un atbalstīšanu, radošās iztēles un fantāzijas attīstību, kolektīvisma jūtu izpausmi.

     Vairāk par mūziku, Rēzeknes pilsētas svētkiem, kā arī citām interesantām lietām un faktiem var uzzināt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavas izstādē „Būsim laimīgi Rēzeknē”, kura apskatāma no 22. jūlija līdz 4. augustam.

• Angļu-latviešu vārdnīca. - Rīga: Avots, 2007.- 1241 lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. - Rīga: Avots, 2005.- 891 lpp.
• L. Kārkliņš Mūzikas leksikons. - Rīga: RaKa, 2006.- 259 lpp.
• Latviešu-angļu vārdnīca. - Rīga: Avots, 1998.- 430 lpp.
• http://lv.wikipedia.org/wiki/
• http://www.rezekne.lv

• Tweet