Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv      

     2015. gada 2. maijā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 45 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

    Eksprezidenta V. Zatlera strauju popularitāti guvusī grāmata “Kas es esmu” autora acīm ļauj ielūkoties viņa darbā Valsts prezidenta amatā, kā arī parāda dažas mazāk zināmas prezidenta darba aizkulises un varas cinisko un reizē arī cilvēcisko dabu.

 

     V. Vulfa un S. Čebotaras grāmatā “Liktenīgās sievietes” apkopotas visiekārojamāko un bīstamāko liktenīgo sieviešu biogrāfijas no Daiļās Helēnas līdz Matai Hari un no Kleopatras līdz Merilinai Monro… Grāmata noteikti būs interesanta tiem, kuriem interesē slavenību un vēsturisku personu dzīvesstāsti un attiecību peripetijas.

 

    I. Baumaņa, Ā. Janosna un U. Neimanes monogrāfija “Priede. Selekcija, ģenētika un sēklkopība Latvijā” veltīta mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem un stāsta par priežu selekciju, sēklu plantācijām, meža atjaunošanu, kā arī apskata priežu slimības un kaitēkļus.

 

     A. Barkānes un I. Zālītes grāmata “Nauda seko iedvesmai” atklāj tīkla mārketinga iespējas, soli pa solim tajā parādīts, kā sasniegt vairāk, nekā ir bijis cerēts. Grāmatā ir daudz praktisku rekomendāciju, noderīgu padomu un testu, kas palīdz nostiprināt zināšanas.

 

     Valodnieces D. Nītiņas rakstu izlasē “Ne tikai gramatika” apkopoti, autoresprāt, nozīmīgākie dažādos laikposmos publicētie 38 raksti, kā arī 2 pirmpublicējumi. Raksti aptver latviešu valodniecības vēsturi, gramatiku, rakstnieku valodu, kā arī stilistiku un valodas kultūras jautājumus. Der ielūkoties ne tikai valodniekiem, bet ikvienam, kurš lieto latviešu valodu!

 

     I. Druvietes sastādītais krājums “Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets” veltīts valodniekam K. Mīlenbaham, tajā ietvertas viņa paša recenzijas, kā arī recenzijas par viņa darbiem, polemikas, raksti par K. Mīlenbahu. Pārsteidzoši piemērots mūsdienām ir krājumā ievietotais apcerējums “Latviski domāt, latviski runāt, latviski just”, kas 1925. gadā ir bijis publicēts žurnālā “Latvju Grāmata”.

 

     Daiļliteratūras jaunumu klāstā M. Bērziņa romāns “Svina garša”, kurā tēlots skarbais laikposms mūsu valsts vēsturē – 1939. – 1940. gads. Pirmā padomju okupācija, Baigais gads, deportācijas, vācu laiki un holokausts – visi šie notikumi grāmatā skatīti ar galvenā varoņa, jauna puiša Matīsa, acīm. Viņš ir vienkāršs cilvēks, kurš dzīvo Torņkalnā, strādā par mālderzelli, daudz lasa un meklē savu īsto meiteni, kuru mīlēt uz mūžu. Diemžēl karam ir savi un ļoti nežēlīgi scenāriji…

 

     V. Volkēvičas romāns “Pļauka” (pirmā grāmata) iesākas ar suni. Ja nebūtu Gitas kārtējās pastaigas ar dižciltīgo dogu Ajaku, nebūtu liktenīgās saskriešanās ar Valteru, kopīgi izdzīvotā jūtu pavasara, šķiršanās, atkalsatikšanās. Lasītāja acu priekšā uzzied skaistā 20. gadsimta 30. gadu Rīga, tās cēlie nami, pagalmi, ieliņas, parki…

 

     Rakstnieces M. Svīres un liliju selekcionāra J. Vasarieša grāmata “Vasaras kalnā” ir visai neparasta – liliju audzētāja atmiņas tajā ir papildinātas ar rakstnieces veltījumiem Jāņa Vasarieša trīspadsmit lilijām.

 

     F. Bakmana romāns “Vīrs, vārdā Ūve” stāsta par kādu visai īgnu 59 gadus vecu vīru Ūvi, kurš ik rītu dodas inspekcijas gājienā pa savu rindu māju kvartālu, lai pārbaudītu, vai kāds nav nevietā atstājis velosipēdu vai pienācīgi sašķirojis atkritumus. Lai gan viņš sen vairs nav iedzīvotāju kooperatīva priekšsēdis, kādam galu galā arī jākontrolē, vai viss tiek darīts kā nākas! Taču kādā novembra rītā sāktais ķīviņš ar jaunajiem kaimiņiem izvēršas par negaidītu draudzību, un šī vīra attiecības ar apkārtējiem nekad vairs nebūs tādas kā agrāk...

 

     E. Gilbertas jaunais romāns “Visu lietu nozīme” vēsta par Almu Vitakeri, kurai jau kopš bērnības piemīt gaišs prāts un neremdināmas zināšanu alkas, viņu vada pastāvīga brīnuma apjauta un dedzīga vēlme aiz ārējām dzīves norisēm izzināt slēpto būtību. Almas tēvs, harismātisks botāniķis un viens no bagātākajiem cilvēkiem Jaunajā pasaulē, audzina meitu greznībā un zinātkārē. Drīz arī Alma kļūst par talantīgu dabaszinātnieci, līdz satiek vīrieti, kuru iemīl un kurš tiecas Almu vest pavisam pretējā virzienā – dievišķā gara un jūtu pasaulē.

 

     G. Zevinas romāns “Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi” savukārt stāsta par Eidžeju Fikriju, kura dzīve nebūt nav izvērtusies, kā viņš tika cerējis. Ir nomirusi viņa sieva, viņa grāmatu veikals ir uz izputēšanas robežas, un tagad arī vienīgais viņa vērtīgais īpašums, reta Po dzejoļu izlase, ir nozagts. Lēni, bet nenovēršami viņš atsvešinās no Alises salas iedzīvotājiem. Pat grāmatas viņa veikalā Eidžejam vairs nešķiet baudāmas – viņš tajās saskata vien pārāk strauji mainīgās pasaules vēstnešus.

 

    Bet tad grāmatu veikalā parādās kāds mistisks sūtījums, kas sniedz Eidžejam iespēju mainīt savu dzīvi un paskatīties uz visu no jauna skatupunkta. Salinieki ātri vien pamana pārmaiņas Eidžeja dzīvē, īgno grāmatnieku ieraugot citā gaismā. Drīz vien grāmatas un to sniegtās dzīves mācības atkal kļūst par Eidžeja pasaules dzinējspēku, bet viņa dzīve sagriežas Eidžejam neparedzētā virzienā.

 

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. maijā.

 

Līdzīgi raksti