Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Aprīlī jubileja aprit Andrejam Skailim (90), Kornēlijai Apškrūmai (80), Ilzei Indrānei (90) un Veniaminam Kaverinam (115).

 

     Andrejs Skailis (īstajā vārdā Andrejs Vite, dzimis 1927. gada 1. aprīlī Rīgā, miris 2012. gada 3. janvārī) bija rakstnieks un satīriķis. Dzimis strādnieku ģimenē, mācījies Valsts Rīgas tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA) Mehanizācijas fakultātē (no 1946. līdz 1949. gadam). No 1950. līdz 1953. gadam strādājis LLA par laborantu. No 1954. līdz 1963. gadam – “Latvenergo” pārvaldē par meistaru. Kopš 1963. līdz pat 1991. gadam Skailis strādāja humora un satīras žurnālā “Dadzis” par literāro līdzstrādnieku un redaktoru, nodaļas vadītāju un galvenā redaktora vietnieku.

 

     Pirmā publikācija – humoreska “Parasta hronika” žurnālā “Dadzis” 1959. gadā. Kopumā izdotas 23 Andreja Skaiļa grāmatas, tostarp tādas Latvijas humora un satīras pērles kā krājumi “Aušīgais Pegazs”, “Super-blusas”, “Grietiņa pie ratiņa”, humoristiskie kriminālromāni “Matrozis ar mērkaķi uz pleca”, “Septiņas bīstamas jaunavas” un citi.

 

     Andrejs Skailis sarakstījis scenāriju mākslas filmai “Trīs dienas pārdomām” (kopā ar Andri Kolbergu, ekranizēts 1980. gadā, scenārijs saņēmis Lielo Kristapu), un piecām leļļu firmām par sunīti Capu (ekranizējumi 1976.,1977.,1979.,1981. gadā), komēdiju “Sausais likums” (kopā ar Andri Kolbergu), TV lugas “Mēnesstaru tilts” (1964. gadā), “Filantropi” (1972. gadā), “Pārpratums” (1973. gadā) un “Dida” (1974. gadā).

 

     Viņa grāmatas tulkotas arī vācu, krievu, turkmēņu un tadžiku valodā. Skailis ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs no 1964. gada.

 

     Andreja Skaiļa darbi mūsu bibliotēkās

 

     Dzejniece Kornēlija Apškrūma (dzimusi Stalšāne) dzimusi 1937. gada 12. aprīlī Valkas rajona Palsmanes pagasta (tagad Grundzāles) “Dauguļos”, saimnieka ģimenē. Meitene agri zaudējusi tēvu. Beigusi Sikšņu pamatskolu un Smiltenes vidusskolu (1957. gadā). Rakstījusi skolas literārajam žurnālam, piedalījusies literārajos konkursos. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Valsts universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātē, bet veselības dēļ pēc 2 gadiem mācības pārtraukusi. Dzīvo Alūksnes rajona Virešu pagastā.

 

     Kornēlijas Apškrūmas darba mūžs saistīts ar Virešu pagasta bibliotēku. Darba gaitas uzsāktas 1958. gada 1. septembrī un tur aizvadīti vairāk kā četrdesmit trīs gadi. Grāmatas, literatūra, dzeja un viss, kas saistīts ar kultūru ir arī Kornēlijas sirdslieta un strādājot bibliotēkā, viņa saviem apmeklētājiem vienmēr centusies piedāvāt labu literatūru, saturīgus un daudzveidīgus pasākumus un estētiskas, glīti noformētas telpas. Daudzus gadus Virešu pagasta 1. bibliotēka bija viena no Latvijas labākajām bibliotēkām. 1975. gadā Kornēlijas Apškrūmas vadītajai bibliotēkai piešķirts Teicama darba bibliotēkas nosaukums.

 

     Liels ir Kornēlijas Apškrūmas ieguldījums novada jauno autoru audzināšanā, novada laikraksta “Malienas Ziņas” literārās lappuses “Ezerlāse” veidošanā, kā arī novada literātu kluba “Ezerlāse” vadīšanā. Viņa ir iniciatore un vairākus gadus arī Vidzemes literātu saietu veidotāja, organizētāja un vadītāja. Kornēlijas Apškrūmas darbs ir attiecīgi novērtēts – 1981. gadā apbalvota ar medaļu “Par izcilu darbu”, 1985. gadā – medaļa “Darba veterāns”, 1987. un 1995. piešķirti Latvijas Kultūras ministrijas goda raksti. 2007. gada 16. novembrī par nopelniem Latvijas labā viņa saņem valsts apbalvojumu – Atzinības krusta Sudraba Goda zīmi. Par krājumu “Priekā un skumjās rakstīti panti” Kornēlija Apškrūma saņem Lielo lasītāju balvu 2007. Veiksmīgs ir arī 2008. gads – “Lielā lasītāju balva 2008” par krājumu “Atnāc mani vēl satikt”.

 

     Ar savu darbu Virešu pagasta bibliotēkā, darbošanos ciema padomē, vadot tās kultūras un izglītības pastāvīgo komisiju, piedaloties tautas nama sarīkojumos, ar savu sirdī izauklēto dzeju Kornēlija Apškrūma ir ieguvusi patiesu cieņu Virešu iedzīvotāju vidū. Arī tagad, atrodoties pensijā, viņa aktīvi darbojas novada kultūras dzīvē, daudz raksta. Kornēlija Apškrūma ar savu komandu (komponisti Lilitu Kauliņu un dziedātāju Mētru Kalniņu) ir biežs viesis gan tuvos, gan tālos kultūras namos un bibliotēkās. Klausītāju atsaucība ir milzīga.

 

     Kornēlijas Apškrūmas darbi mūsu bibliotēkās

 

     Ilze Indrāne (īstajā vārdā Undīna Jātniece, dzimusi Liepiņa; dzimusi 1927. gada 23. aprīlī Lazdonas pagasta “Ciskānos”) ir latviešu valodas skolotāja, skolas direktore, rakstniece un dramaturģe.

 

     Dzimusi kalpu ģimenē. No 1935. līdz 1941. gadam mācījusies pirmās un otrās pakāpes Vestienas pamatskolā. No 1941. līdz 1946.gadam – Madonas ģimnāzijā. Skolas laikā vadījusi un pierakstījusi literāro žurnālu “Avots”. 1946. gadā uzaicināta strādāt par skolotāju Mārcienas pamatskolā ar apvienotajām 1. – 4. bērnunama klasēm.

 

     No 1948. līdz 1951. gadam studējusi Rīgas Pedagoģiskajā Institūtā latviešu literatūras nodaļā. No 1948. gada strādājusi Kusas astoņgadīgajā skolā par direktori. Saņēmusi ”Skolotāja teicamnieka” nozīmi, bet atbrīvota no darba par nepakļaušanos valdošās iekārtas politiskajām prasībām (1956. gadā). 1961. gadā Ilze Indrāne uzņemta Rakstnieku Savienībā. No 1956. līdz 1967. gadam strādājusi Praulienas pamatskolā nepilnu darba slodzi, vadījusi skolēnu dramatisko pulciņu.

 

     Pirmā publikācija – tēlojums “Vēstule pedagoģijas lektoram” laikrakstā “Skolotāju Avīze” 1955. gada 11. augustā. Pirmā grāmata – stāstu krājums “Dzirkstis” 1959. gadā. Dabas ainas Ilzi Indrāni jau bērnībā rosināja gan uz dzejas, gan citu sacerējumu rakstīšanu. Savukārt, dramatiskie pārdzīvojumi pēckara gados, saskarsme ar karā izpostīto ģimeņu nelaimīgajiem bērniem, viņu pievērsusi cilvēka dvēseles izzināšanai. Savus literāros varoņus rakstniece vērtē ar maksimālu morālā prasīguma mēru, tie tēloti pastāvīgā emocionālā sasprindzinājumā.

 

     Šobrīd rakstniece dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”. Ilzei Indrānei ir piešķirti šādi apbalvojumi: 1963. gadā romāns “Lazdu laipa” saņēmis Valsts prēmiju, 1974. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums, 1984. gadā romāns “Zemesvēzi dzirdēt” saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju un Eduarda Veidenbauma prēmiju.

 

     Ilzes Indrānes darbi mūsu bibliotēkās

 

     Veniamins Kaverins (īstais uzvārds Ziļbers; dzimis 1902. gada 19. aprīlī Pleskavā, Krievija, miris 1989. gada 2. maijā Maskavā, Krievija) bija krievu padomju rakstnieks, dramaturgs un scenārists. Viņu var nosaukt par “pavasara dēlu”, jo pavasaris ir kļuvis par Kaverina daiļrades sinonīmu. Rakstnieks vairāk nekā pusi gadsimta ir risinājis sarunu ar lasītāju par cilvēka patieso vērtību.

 

     Psedonīmu “Kaverins” pieņēmis par godu A. S. Puškina draugam huzāram P. P. Kaverinam. Veniamins Kaverins no 1912. līdz 1918. gadam mācījies Pleskavas guberņas ģimnāzijā, 1923. gadā beidzis Austrumu valodu institūtu (specialitāte – arābu valoda) un 1924. gadā – Ļeņingradas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.

 

     Pirmā publikācija – stāsts “18… gada Leipcigas hronika” 1922. gadā. Pats pirmais nozīmīgākais Kaverina romāns bija “Skandālists vai vakari Vasilija salā”. Par turpinājumu kļuva romāns “Vēlējumu piepildījums”, kuru var nosaukt par vēsturisku. Rakstnieka populārākā grāmata – romāns “Divi kapteiņi”, kurš tika uzrakstīts laika posmā no 1938.līdz 1944. gadam.

 

     Veniamins Kaverins iniciēja Jurija Tiņanova lasījumus (V. Kaverins bija precējies ar mūsu novadnieka J. Tiņanova māsu). Lasījumus iedibināja Tiņanova literārā mantojuma komisija. Izcilā krievu literatūrzinātnieka un rakstnieka J. Tiņanova lasījumi pirmo reizi notika Rēzeknē 1982. gadā ar Latvijas Rakstnieku savienības līdzdalību. Tos vadīja Veniamins Kaverins.

 

     Tiņanova lasījumi ir starptautiski zinātniska konference, kuras mērķis ir izstrādāt vēstures problēmu un kultūras pētījumu teoriju (pirmām kārtām literatūras, kino, filoloģijas) sakarā ar J. Tiņanova, viņa kolēģu, draugu un līdzgaitnieku zinātnisko un radošo darbību sociālā un kultūras lūzuma situācijā.

 

     Veniamina Kaverina darbi mūsu bibliotēkās

 

Izmantotie avoti:

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.

https://nekropole.info/lv/Andrejs-Skailis

biblioteka.saldus.lv/14/485/index.php?cmd=get&cid=72183

http://www.albibl.lv/?go=novadnieki&id=viens&subid=1483093762

https://lv.wikipedia.org/wiki/Ilze_Indr%C4%81ne

Novadpētniecības mape “V. Kaverins”