Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē sestdien, 2026. gada 21. martā, aizvadīti vērienīgie „Lielie lasīšanas svētki”, kas iezīmēja programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025” (BJVŽ) noslēgumu.

Šogad pasākums norisinājās ciešā sinerģijā ar Rīgas Grāmatu svētkiem, kopīgi veicinot lasīšanas kultūru un stiprinot saikni starp autoriem un viņu auditoriju.

Aktīvākās Lasīšanas vēstneses – skolotājas un mammas no Latvijas reģioniem un ārvalstīm – saņēma īpašu atzinību un izdevniecību dāvinājumus. Godināto vidū bija Anita Terehova, Liene Čelnova un Sigita Sakoviča no Rīgas/Pierīgas, Olita Silava no Kurzemes, kā arī Zemgales pārstāve Anita Čerpinska un Ilona Ozoliņa-Čiu no Ņudžersijas latviešu skolas. Vidzemes reģionu pārstāvēja Daiga Andersone, Diāna Felkere, Līvija Karro un Maija Balode.

Arī Latgales reģions lepojas ar savām lasīšanas vēstnesēm – Aiju Kuzminsku, Anitu Grineviču un Inesi Pujati. Rēzeknes kopienai jo īpašs prieks un lepnums ir par Kristīni Stafecku no Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkas. Šī aktīvā mamma un dabaszinību skolotāja kopā ar dēlu Akselu Stefanu ne vien kopj personīgu ģimenes lasīšanas ieradumu, bet arī aktīvi palīdz organizēt nodarbības „Lasām kopā” Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēkā, iedvesmojot lasīt arī citus vecākus un bērnus. Kristīnes neatlaidība, kas jau iepriekš novērtēta ar pilsētas lasītāju balvu „LASIs”, ir neaizstājams dzinulis vietējo iedzīvotāju iesaistei un saturīgai laika pavadīšanai ar grāmatu.

Svētkus vadīja TV personība Māris Grigalis, un pasākuma laikā klātesošos ik pa brīdim ar priekšnesumiem priecēja Rīgas cirka skolas audzēkņi. Klātienē svētkus baudīja vairāk nekā 400 dalībnieki, bet plašākai auditorijai tiešraide bija pieejama sociālajos tīklos un sabiedriskajos medijos. Noslēgumā īpašu koncertprogrammu visiem dalībniekiem bija sagatavojusi grupa „Idille”.

Programmas sekmīgu norisi nodrošināja Kultūras ministrijas, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas un pašvaldību kopīgs atbalsts. Galveno organizatorisko darbu un satura pilnveidi veica LNB Bērnu literatūras centrs sadarbībā ar reģionālajām bibliotēkām.

Pašķirsim Jauniešu un Vecāku žūrijas 2025 grāmatu laureātu lappuses, lai uzzinātu, kuri stāsti šogad uzrunājuši visvairāk.

11+ grupā:

• 1. vieta – Marjus Marcinkevičs, Lina Itagaki. Meitene ar šauteni. (tulk. Dace Meiere. Liels un mazs, 2024)

Vēsturisks komikss par meiteni Magdi, kuras ģimeni padomju vara izsūta uz Sibīriju. Meitene izglābjas un pievienojas partizāniem, pildot tēva uzticētu slepenu uzdevumu. Viņas prasmes izdzīvot mežā kļūst par būtisku priekšrocību. Stāsts balstīts reālos notikumos un atmiņās par pretošanās kustību. Tas atklāj drosmi, izvēles sarežģītību un brīvības cenu.

• 2. vieta – Anna Ēringa. Bučas un apskāviens no Pollijas Stormas. (tulk. Inga Grezmane. Zvaigzne ABC, 2024)

Sirsnīgs stāsts par vienpadsmitgadīgo Polliju, kuras dzīvi satricina brālīša priekšlaicīga piedzimšana. Kamēr ģimene piedzīvo satraukumu, meitene dzīvo pie vecmāmiņas un raksta grāmatu brālim. Tajā viņa atklāj savu ikdienu, domas un emocijas. Stāstā savijas humors un nopietnas tēmas par ģimeni, bailēm un cerību. Grāmata palīdz saprast bērna pārdzīvojumus sarežģītās situācijās.

• 3. vieta – Katarīna fon Brēdova. Viss, kas nav saskatāms. (tulk. Mudīte Treimane. Liels un mazs, 2024)

Emocionāli piesātināts stāsts par Jūelu, kurš, bēgot no skolas mobinga, ir iemācījies kļūt neredzams, un viņa klasesbiedreni Esteri, kura izvēlējusies varmākas lomu. Viņu negaidītā sastapšanās un slepenās sarunas kļūst par spoguli, kurā atspoguļojas abu personīgās traumas un rūpīgi glabātie noslēpumi. Grāmata smalki analizē trauslo robežu starp pāridarītāju un upuri, aicinot lasītāju uz empātiju un drosmi saskatīt patiesību aiz ārējām maskām.

15+ grupā:

• 1. vieta – Žans Klods Murlevā. Okeāna bērns. (tulk. Valērija Lasovska. Jāņa Rozes apgāds, 2024)

Stāsts par zēnu Janu, kurš kopā ar sešiem brāļiem bēg no mājām, lai sasniegtu okeānu. Jans ir mēms, taču īpaši apdāvināts, un tieši viņš vada šo noslēpumaino ceļojumu. Brāļi viņam uzticas un seko, lai gan īsto iemeslu zina tikai viņš. Ceļā atklājas ģimenes sarežģītās attiecības un bērnu vēlme pēc brīvības. Grāmata ir simbolisks un daudzslāņains stāsts par drosmi, uzticēšanos un cerību.

• 2. vieta – Līse Villadsena. Kvantu lēciens. (tulk. Andrejs Vīksna. Latvijas Mediji, 2024)

Kā palīdzēt citam, neizgaistot pašam? Šis jautājums kļūst par centrālo asi Astrīdas dzīvē, kura cenšas navigēt starp māsas Rutes emocionālajām grūtībām un savām vēlmēm. Jauns skolas cēliens varonei atnes negaidītas draudzības un jūtas, piespiežot izdarīt sarežģītas un pieaugušas izvēles. Caur mentālās veselības un ģimenes saišu prizmu grāmata izgaisma empātijas robežas un sevis apzināšanās procesu. Tas ir darbs par mākslu būt līdzās, saglabājot pašcieņu un prieku par savu dzīvi.

• 3. vieta – Nils Sakss. Augstāk. ( Zvaigzne ABC, 2025)

Krājums, kurā apvienoti stāsti un dzeja par pieaugšanu un iekšējiem meklējumiem. Teksti pievēršas brīžiem, kad cilvēks apstājas un jautā sev, kā dzīvot tālāk. Tajos atklājas jauniešu domas, sajūtas un dzīves pieredze. Darbs aicina ielūkoties sevī un meklēt atbildes ārpus ierastā skatpunkta. Tā ir personiska un filozofiska lasāmviela par ceļu uz sevis izpratni.

Vecāku žūrija:

• 1. vieta – Rūta Šepetis. Man tevi jānodod. (tulk. Silvija Brice. Zvaigzne ABC, 2024)

Valstī, kur pat sienām ir ausis, septiņpadsmitgadīgais Kristians Floresku sapņo par dzeju un brīvību, taču Nikolajes Čaušesku nežēlīgais režīms viņa dzīvi pārvērš murgā. Kad slepenais dienests Securitate ar šantāžu piespiež jaunieti kļūt par ziņotāju, viņa pasaule sabrūk. Apstākļos, kur uzticēties nevar nevienam, Kristianam jāizdara neiespējama izvēle – nodot savus tuvākos vai riskēt ar visu, ko viņš mīl. Tas ir saspringts stāsts par drosmi un personīgo upuri 1989. gada Rumānijā, brīdī, kad Austrumeiropā sāk brukt "dzelzs priekškars" un gaisā jau virmo revolūcija.

• 2. vieta – Tīna Hārneska. Ļaudis, kas sēj sniegā. (tulk. Dace Deniņa. Jāņa Rozes apgāds, 2024)

Skarbajos Zviedrijas ziemeļos 85 gadus vecā Maridja, uzzinājusi par savu neārstējamo slimību, apņemas to noslēpt no vīra Bieras, kurš pamazām grimst demences miglā. Kamēr Maridja uztic savus pārdzīvojumus virtuālajai asistentei Siri, viņu mierīgo dzīvi iztraucē jauns pāris, ārsts Kajs un viņa līgava Mimmi, kuri ciematā iegādājušies māju pēc Kaja mātes Lauras nāves. Šķetinot Lauras atstātās sāmu amatniecības kolekcijas noslēpumu, abu pāru ceļi krustojas, atklājot kopīgas pagātnes rētas. Šī sastapšanās atdzīvina stāstus par sāmu piespiedu pārvietošanu un gadu desmitiem glabātiem ģimenes noslēpumiem. Tas ir aizkustinošs vēstījums par mīlestību un cerību, kurā katra varoņa liktenis izrādās cieši savīts ar pārējiem.

• 3. vieta – Miha Kovāčs. Lasu, tātad esmu. (tulk. Māra Gredzena. Jāņa Rozes apgāds, 2024) 

Mūsdienu digitālajā laikmetā, kur uzmanību nemitīgi zog ekrāni, šī eseja kalpo kā spēcīgs arguments grāmatu lasīšanas saglabāšanai. Autors Miha Kovāčs piedāvā desmit iemeslus, kāpēc padziļināta lasīšana ir izšķiroša mūsu smadzeņu attīstībai un spējai līdzjust citiem cilvēkiem. Viņš skaidro, kā lasīšanas process palīdz mums apgūt sarežģītu domāšanu un neļauj kļūt par viegli manipulējamiem informācijas patērētājiem. Teksts uzrunā ikvienu lasītāju, kurš vēlas saglabāt asu prātu un saprast pasauli ārpus īsiem virsrakstiem vai sociālo tīklu ierakstiem. Tas ir iedvesmojošs manifests, kas atgādina, ka grāmata joprojām ir labākais rīks cilvēka intelektuālajai brīvībai.

Tiekamies grāmatu lappusēs un Jauniešu un vecāku žūrijā 2026!