Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Maijā ir kāda īpaša diena – mēneša otrā svētdiena, kad mēs savām māmiņām pasniedzam ziedus, dodam bučas, viņas samīļojam un sakām sirsnīgus vārdus. Lai nestu pavasarīgu Māmiņdienas sveicienu, 13. maijā Rēzeknes Bērnu bibliotēkas darbinieces ciemojās Rēzeknes Katoļu pirmsskolas izglītības iestādes grupiņā „Incīši”.

 

     Tā kā māmiņas ir visiem, gan cilvēkbērniem, gan dzīvniekiem, un mūsu mīlestība pret pašu tuvāko pasaulē nav vārdiem aprakstāma, vien izpaužama sirds valodā, šoreiz bibliotekāres bērniem nolēma pastāstīt par zaķu ģimenes attiecībām – par to, kā dēlēns centās izteikt jūtas savai māmiņai.

 

     Pasākuma laikā bibliotekāres Inetas Kuzņecovas vadībā tika lasīta Semas Makbretnijas grāmata „Vai zini, cik ļoti es tevi mīlu?”. Stāsts ir par bezgalīgo mātes un bērna mīlestību, kas ir tik liela, ka trūkst visatbilstošāko vārdu, lai izteiktu šīs jūtas.

 

     Mazais dēlēns savai māmiņai apliecina bērna mīlestību šādiem vārdiem: „Es tevi mīlu tik daudz! Mana mīlestība ir tik liela, cik vien augstu es varu izstiepties! Mana mīlestība pret tevi ir tik gara, cik tālu ir no zemes līdz manu kāju pirkstgaliem! Mana mīlestība ir tik augsta, cik augstu es varu uzlēkt! Mana mīlestība ir tik plaša, cik tālu ir no šejienes līdz upei! Es tevi mīlu tik ļoti, cik tālu ir no šejienes līdz mēnesim!” Bet Riekstbrūnā Zaķene, savā dzīvesgudrībā smaidot, nočukst: „Mana mīlestība pret tevi ir tik liela kā no šejienes līdz mēnesim un ATPAKAĻ.”

 

 

     Arī mazie bērnudārza incīši mācījās teikt skaistus vārdus savām māmiņām. Sniedzot no rokas rokā mīlestības simbolu, sarkanu sirsniņu, katram bērnam bija jāpasaka vissirsnīgākais novēlējums savam īpašajam cilvēkam.

 

     Spēlē piedalījās ne tikai bērni, bet arī bibliotekāres un skolotājas, jo visiem taču ir māmiņas. Pasākuma noslēgumā tika izsniegts diploms, kurā katrs bērns ar savu rociņu ierakstīja īpašo veltījumu mīļākajam cilvēkam. Tā bija dāvana labākajai māmiņai pasaulē!