Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2020. gada 31. oktobrī Krišjānim Baronam atzīmējam 185. gadskārtu. Par godu šim notikumam Rēzeknes Bērnu bibliotēkā var aplūkot izstādi „Ar tautasdziesmu azotē. Krišjānim Baronam – 185!”, kā arī piedalīties konkursā bibliotēkas Facebook lapā

 

     Lai vieglāk sakārtot sajauktās tautasdziesmas, var palīdzēt ielūkošanās www.dainuskapis.lv vai pastaiga gar Rēzeknes Bērnu bibliotēku, pievēršot uzmanību tās logiem. Atbildes bibliotēka gaidīs līdz 6. novembrim.

 

Par Krišjāni Baronu

 

     Krišjānis Barons (1835–1923) – folklorists, publicists, rakstnieks, dēvēts arī par Dainu Tēvu. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem, laikraksta „Pēterburgas Avīzes” dibinātājiem, publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, kā arī dzejoļus un stāstus.

 

     Laiks, kad Krišjānis Barons dzīvoja, bija sarežģīts. Latvija kā valsts vēl nepastāvēja, latvieši pārsvarā bija zemnieki un, lai arī dzimtbūšana Kurzemē un Vidzemē (vēlāk arī Latgalē (Vitebskas guberņā)) jau bija atcelta, pildīja klaušu darbus kungu muižās. Latvija bija Krievijas un vācbaltiešu muižniecības pakļautībā. Tomēr aizvien vairāk latviešu jaunieši tiecās pēc izglītības un devās studēt uz Tērbatu vai Pēterburgu. Šo latviešu studentu vidū attīstījās jaunlatviešu kustība.  

 

     Sākās tautas folkloras apzināšanas un vākšanas darbs, kurā, Friča Brīvzemnieka aicināts, 1878. gadā iesaistījās arī Krišjānis Barons, veltot tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai visu savu mūžu. Pirmais pilnīgais latviešu tautasdziesmu izdevums „Latvju dainas” Krišjāņa Barona kārtojumā iznāca 1894. – 1915. gadā. 

 

    „Latvju dainām” to tapšanas laikā bija jāveic simbolisks uzdevums – jāpierāda, ka Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņas zemnieki ir viena – latviešu – tauta ar savu raksturu, kultūru un pagātni, kas tiesīga cerēt uz patstāvību. Var teikt, ka „Latvju dainu” tapšana bija viens no latviešu nācijas tapšanas pirmajiem soļiem: iesaistoties vienotā darbā – tautasdziesmu pierakstīšanā un nogādāšanā uz vākšanas centriem, veidojās tautas kopības izjūtas aizmetņi.

 

     Īpaši jāatzīmē Dainu skapis – speciāli pasūtīts skapis pēc Krišjāņa Barona skicēm tautasdziesmu sistematizācijai un uzglabāšanai. Dainu skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām ir vēl 20 sadaļas, kurās glabājas uz nelielām lapiņām pierakstītas četrrindītes – tautasdziesmas. Skapja lielākajās 3 atvilktnēs glabājas citi vērtīgi dokumenti – vēstules un Krišjāņa Barona iesāktais vārdu rādītājs.

 

     Oriģinālais Dainu skapis kopš 1940. gada atrodas Latviešu folkloras krātuvē, kopš 2014. gada 29. augusta Dainu skapi var apskatīt Rīgā, Mūkusalas ielā 3, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5.  stāvā. Dainu skapja kopijas var redzēt Krišjāņa Barona muzejā Rīgā un Stankeviču muižā Krievijā, kur Barons aizsāka savu darbu pie tautasdziesmu kārtošanas. Kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.

 

     Vairāk par Krišjāni Baronu un viņa veikumu var lasīt ej.uz/Kr_Barons un ej.uz/Latvju_dainas.