Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 7. līdz 17. novembrim apskatāma literatūras izstāde, kura sniedz atbildes uz daudziem ar diabētu saistītiem jautājumiem, atspoguļojot saslimšanas riska grupas, hroniskās komplikācijas, cukurslimnieka ēdienkartes un diētas specifiku u. c.

 

Zināšanai

 

    Cukura diabēts jeb cukurslimība ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts glikozes (cukura) daudzums asinīs. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai.

 

     1974. gadā pētījumu rezultātā tika apstiprināts, ka ir divas diabēta formas. Pirmajam tipam raksturīgs tas, ka aizkuņģa dziedzeris ražo insulīnu (hormons, ar kura palīdzību glikoze nokļūst šūnās un nepaliek asinīs) nepietiekamā daudzumā, bet otrā gadījumā tā ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta un insulīns darbojas neefektīvi.

 

     Diabētu bieži vien dēvē arī par 21. gadsimta epidēmiju, jo tieši pēdējo desmitgažu laikā vērojama izteikta saslimstības palielināšanās, sevišķi ar 2. tipa cukura diabētu, taču simptomu apraksti, kas atgādina cukurslimības pazīmes, sastopami jau tā sauktajos Ebēra papirusos, kuru vecums ir vairāk nekā 2000 gadu.

 

     Diabēta riska faktori:

  • vecums – jo vairāk gadu, jo lielāka saslimšanas iespējamība (2. diabēta tips);
  • ķermeņa masa – iespēja saslimt pieaug ar katru ķermeņa svara kilogramu, kurš ir virs normālā;
  • iedzimtība – pastāv liela varbūtība šo slimību pārmantot;
  • paaugstināts asinsspiediens.

 

     14. novembrī tiek atzīmēta Pasaules Diabēta diena. Pirmo reizi tā tika atzīmēta 1991. gadā ar Starptautiskās Diabēta Federācijas un Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvu, lai aktualizētu pasaulē pieaugošo saslimstību ar cukura diabētu. 2007. gadā Pasaules Diabēta dienu pirmo reizi atzīmēja arī Apvienoto Nāciju Organizācija.

 

Izmantotā literatūra
Štelmane I. Cik minūšu līdz infarktam? // Sveiks un Vesels. - Nr.11 (1997), 16.-17.lpp.

 

Noderīgas saites