Slavenības Latvijā un pasaulē. Augusts

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Augustā jubileja aprit Augustam Deglavam (155), Džonam Golsvertijam (150), Paulu Koelju (65) un Jānim Jaunsudrabiņam (140).

 

     Augusts Deglavs (pseidonīmi Saimniekdēls, Deverots; dzimis 1862. gada 9. augustā Šķibes pagasta “Vīgantos”, miris 1922. gada 3. aprīlī Rīgā) bija rakstnieks, naturālisma un reālisma virziena pārstāvis latviešu literatūrā.

 

     A. Deglavs dzimis zemnieka ģimenē. No 1870. līdz 1876. gadam mācījies Auru pagastskolā, tad  no 1876. līdz 1887. gadam darbojies vecāku saimniecībā). No 1887. gada dzīvoja Rīgā, strādāja A. Dombrovska kokzāģētavā, līdztekus no 1880. gada bija laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”, “Tēvija”, “Baltijas Vēstnesis”, “Dienas Lapa”, “Mājas Viesis” autors un līdzstrādnieks. Vēlāk ieguva ierēdņa vietu (1888. gadā), bija Rīgas Latviešu biedrības loceklis (līdz 1893. gadam), darbojās arī pretalkohola biedrībā “Auseklis”, tās rakstu krājuma izdevējs.

 

     No 1891. gada nodevās literārajam darbam, uzrakstīja romānu “Rīga” (pirmā daļa “Patrioti”). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās uz Pēterburgu, kur bija “Jaunās Dienas Lapas” redaktors. Pēc Februāra revolūcijas aktīvi iesaistījās politikā, piedalījās Latviešu Demokrātiskās partijas dibināšanā 1917. gada 16. aprīlī Rīgā. Pēc Rīgas okupācijas 1917. gada 14. septembrī kā Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvis ierosināja latviešu partiju Demokrātiskā bloka veidošanu. 1920. gadā pabeidza romāna “Rīga” otro daļu “Labākās familijas”.

 

     Sarakstījis arī romānus “Zeltenīte” un “Jaunā pasaule”. Izdoti Kopoti raksti (1–7, 1926–35).

 

     Augusta Deglava darbi mūsu bibliotēkās

 

     Džons Golsvertijs (dzimis 1867. gada 14. augustā Londonā, Anglija, miris 1933. gada 31. janvārī Londonā) bija angļu romānu un lugu rakstnieks. Dž. Golsvertijs kopumā uzrakstīja 16 romānus, 25 lugas un vairākus desmitus stāstu. Pasaulē pazīstamākā ir triloģija “Forsaitu teika”. Tieši par stāstnieka prasmi šajā romānu ciklā viņš 1932. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Rakstnieka grāmatu varoņi lielākoties ir sabiedrības augšslānis – aristokrāti, baņķieri, vidusslāņa turīgākā daļa. Dž. Golsvertijs arī pats bija nācis no turīgas ģimenes, tomēr savos darbos lielākoties atspoguļoja šīs sabiedrības daļas dzīves trūkumus, ēnas puses – snobismu, dzīves pakārtošanu mantai, gatavību personiskās jūtas un laimi upurēt naudas labad.

 

     Džona Golsvertija darbi mūsu bibliotēkās

 

     Paulu Koelju (dzimis 1947. gada 24. augustā Riodežaneiro, Brazīlija) ir brazīliešu rakstnieks. Savu pirmo grāmatu viņš publicēja 1982. gadā. Rakstnieka slavenākais darbs ir “Alķīmiķis”, kas tika iztulkots 71 pasaules valodā, tā iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā par visvairāk dzīva autora tulkoto darbu. Šī grāmata tikusi pārdota vairāk nekā 65 miljonos kopiju visā pasaulē, kas savukārt to padara par vienu no vislabāk pārdotākajām grāmatām. Kopumā viņš ir sarakstījis 30 grāmatas, no kurām trīs ir autobiogrāfiski darbi. P. Koelju ir autors tādām grāmatām kā “Burvja piezīmes”, “Ceļavārdi Gaismas Bruņiniekam”, “Maktub”, “Nelabais un senjorita Prima”, “Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju”, “Veronika grib mirt”, “Zahir”.

 

     Paulu Koelju darbi mūsu bibliotēkās

 

     Jānis Jaunsudrabiņš (pseidonīmi Neizilberlings, Klaucānu Šiepla, Fiskars Ikss; dzimis 1877. gada 25. augustā Neretas “Krodziņos”, miris 1962. gada 28. augustā Kērbekā, Vācija) bija rakstnieks, mākslinieks, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem. Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs un priekšsēdētājs.

 

     J. Jaunsudrabiņš dzimis kalpu ģimenē. 1880. gadā nomira rakstnieka tēvs, pēc tam ģimene pārcēlās uz “Riekstiņiem”. No 1886. gada līdz 1892. gadam mācījās Neretas pagastskolā, no 1892. gada līdz 1893. gadam – Panemunes skolā Lietuvā.

 

     No 1893. gada strādāja par palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie skolotāja mācījās vācu valodu, tad no 1895. līdz 1897. gadam mācījās Vecsātu zemkopības skolā.

 

     1896. gadā “Latviešu Avīzes“ iespieda J. Jaunsudrabiņa dzejoli “Ziemas nakts”. No 1898. gada viņš strādāja Remtē par lauksaimniecības speciālistu. No 1899. līdz 1904. gadam mācījās Blūma zīmēšanas un glezniecības skolā (Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola), vienlaikus papildinoties Jaņa Rozentāla studijā Rīgā. 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi un 1902. gadā viņiem piedzima meita Lilija. 1905. gadā pārcēlās uz Minheni uz 3 mēnešiem, lai papildinātu zināšanas glezniecībā. 1906. – 1907. gadā viņa Rīgas dzīvoklī bija apskatāma Jaunsudrabiņa gleznu pirmā izstāde. Šajā laikā viņš tulkoja Hamsunu, sarakstīja garstāstu “Vēja ziedi”, kā arī notika viņa pirmās lugas “Traģēdija” pirmizrāde.

 

     No 1908. līdz 1909. gadam viņš kopā ar ģimeni dzīvoja Berlīnē. No 1910. līdz 1913. gadam dzīvoja Mīlgrāvī Burtnieku namā. Šajā laikā iznāca viņa tēlojumu grāmata “Kolorēti zīmējumi”, Hamsuna stāstu tulkojumi, Bokačo “Dekamerona” tulkojums, tēlojumu krājums “Mani draugi”, kā arī tika uzsākts darbs pie “Baltās grāmatas” un romāna “Aija”.

 

     No 1913. līdz 1915. gadam dzīvoja savā mājā Pļaviņās un sarakstīja stāstu krājumus “Dzīve”, “Debess vārti” un romāna “Aija” 2. daļu. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un no 1915. līdz 1918. gadam dzīvoja Kaukāzā. Tapa stāsti “Vasara”, “Kaukāzs”, ”Gredzens”, romāns “Nāves deja”, stāstu sērija “Kaukāza vēstules”, arī dzejolis “Kā sniegi kalnu galotnēs”.

 

     1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju devās uz Parīzi, Luksemburgu, Kapri. 1933. gadā J. Jaunsudrabiņš sarakstīja romānu “Jaunsaimnieks un velns“. 1935. gadā garstāstu “Uršulīte”. No 1935. gada viņš mainīja dažādas dzīves vietas Latvijā. 1942. gadā sāka rakstīt “Zaļo grāmatu” un romānu “Nauda”.

 

     Otrā pasaules kara beigās J. Jaunsudrabiņš devās bēgļu gaitās. No 1944. līdz 1947. gadam viņš dzīvoja Vācijā, DP nometnēs un dažādās vietās – Bīlefeldē, Bindē, Verfenē un citur, kur sarakstīja “Piemini Latviju!”, “Kapri”, “Bez Dzimtenes”. 1946. gadā autors uzraksta atmiņas par bēgšanu no Latvijas un pirmajiem gadiem Vācijā “Es stāstu savai sievai”. 1948. gadā pārcēlās uz Kērbeku Mēnes ezera krastā esošā mājā, kuru vēlāk nosauca par Mēnesnīcu. 1950. gadā iznāca J. Jaunsudrabiņa “Zaļā grāmata”, savukārt 1957. gadā Zviedrijā viņš izdot autobiogrāfiju “Mana dzīve”.

 

     Jāņa Jaunsudrabiņa darbi mūsu bibliotēkās

 

Izmantotie avoti:

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.

http://www.la.lv/1933-gada-31-janvari/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Augusts_Deglavs

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_Jaunsudrabi%C5%86%C5%A1

https://lv.wikipedia.org/wiki/Paulu_Koelju