Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
7. augustā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika pirmā lekcija projektā “Lekciju cikls “Latgaliešu grāmatniecības pēdas””. Ar lekciju “Poliskās rakstības laiki latgaliešu grāmatniecībā” bibliotēkā viesojās latviešu valodniece, kultūrvēsturniece, pedagoģe un publiciste, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Lidija Leikuma.
Lekcijas laikā tika aplūkoti latgaliešu rakstības un grāmatniecības pirmsākumi, pievēršoties poliskās rakstības īpatnībām, latgaliešu valodas attīstībai un nozīmīgākajiem rakstu un grāmatniecības pieminekļiem. Hronoloģiskā secībā tika apskatīti latgaliešu grāmatniecības piemēri, sākot no 18. gadsimta, ļaujot izsekot rakstības un valodas pārmaiņām vairāku gadsimtu garumā.
Uzmanība tika pievērsta poļu rakstības ietekmei, kā arī gramatikas, fonētikas un citiem ar valodas jautājumiem. Tika pārrunāts, kas laika gaitā latgaliešu valodā ir mainījies un kas saglabājies līdz mūsdienām. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja arī pašiem izmēģināt savas prasmes, lasot iepriekšējos gadsimtos tapušu tekstu fragmentus un mēģinot izprast tolaik izmantoto rakstību.
Lekcijā tika akcentēti reliģiska satura izdevumi, iezīmējot baznīcas lomu iepriekšējo gadsimtu sabiedrības dzīvē, kā arī grāmatniecības un literatūras jomu attīstībā. Tika apskatīti tādi izdevumi kā “Evangelia toto anno” (1753), “Nauka Chrestianska” (1775), “Wyssa mocieyba katoliszka” (1805) u. c. Klātesošie iepazinās arī ar populārzinātniska satura izdevumiem, tostarp J. Akeleviča “Eysa mociba” (1832) un J. Macileviča “Pawujciejszona” (1850). Lekcijā tika runāts arī par folkloristikai nozīmīgiem materiāliem un personībām, tostarp C. Plateri, E. Volteri, S. Uļanovski un P. Smeļteru.
Īpaši vērtīga lekcijas daļa bija iespēja klātesošajiem apskatīt, turēt rokās un pašķirstīt senus un retus latgaliešu literatūras darbus. Profesore Lidija Leikuma bija atvedusi unikālus, ekskluzīvus grāmatu un rokrakstu eksemplārus. Viens no iespaidīgākajiem izdevumiem bija 1753. gadā izdotā pirmā grāmata latgaliešu valodā, kā arī rokraksta literatūras piemēri.
Gan lekcijas laikā, gan pēc tās raisījās diskusijas par latgaliešu valodas attīstību un transformāciju, tās iemesliem un reģionālajām īpatnībām. Tika pārrunāti arī vārdi un valodas formas, kas laika gaitā ir izzuduši, aizstāti vai, gluži pretēji, saglabājušies līdz mūsdienām.
Pasākumu papildināja Rēzeknes Centrālās bibliotēkas sagatavotā izstāde “Senākais bibliotēkā”, kurā bija apskatāmas bibliotēkas senākās grāmatas un nozīmīgu latgaliešu literatūras darbu faksimilizdevumi. Īpašu noskaņu pasākumam piešķīra Rēzeknes valstspilsētas folkloras kopas “Rūta” muzikālie priekšnesumi latgaliešu valodā. Paldies folkloras kopai par skanīgajām dziesmām, kas vēl vairāk izcēla latgaliešu valodas un kultūras klātbūtni.
Šādi pasākumi ir nozīmīgi, lai veicinātu izpratni par latgaliešu grāmatniecības un literatūras vēsturi, tās attīstību un nozīmi Latvijas kultūras mantojumā. Regulāri aktualizējot šo mantojumu un iepazīstot vēsturiskās liecības, mēs stiprinām latgaliešu valodas un kultūras dzīvotspēju mūsdienās. Kā uzsvērusi profesore Lidija Leikuma: “Vecās latgaliešu grāmatas un rokraksti ir mūsu senču mums atstātais mantojums, viņu gara un laicīgās dzīves svarīgas liecības, gluži kā vecās pilis un baznīcas.”
Projekts “Lekciju cikls “Latgaliešu grāmatniecības pēdas”” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” atbalstu.
