Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Monika Zīle (dzim. Monika Jačuka) bija latviešu rakstniece, žurnāliste, publiciste. Dzimusi 1941. gada 20. jūlijā Rēznas pagasta Petuškos (Rēzeknes apriņķī) zemnieku ģimenē.
Novadnieces literārais ceļš sākās jau 1952. gadā, kad viņa publicēja savu pirmo darbu laikrakstā "Pionieris", savukārt 1968. gada 25. jūlijā Liepājas rajona laikrakstā "Komunists" viņa debitēja ar nozīmīgu prozas publikāciju – noveleti "Tāds savāds vakars" un stāstu "Bet varbūt viss bija citādāk”. Monikas Zīles daiļrades klāstā ir daudzi publicistikas darbi, stāstu krājumi, miniatūras un romāni, kā arī vairākas lugas un scenāriji. Dzīves laikā rakstniece darbojās dažādās biedrībās un savienībās: Latvijas Žurnālistu savienībā, Latvijas Dramaturgu ģildē, Latvijas Rakstnieku savienībā un Dramaturgu asociācijā. Viņa saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp Pētera Stučkas prēmiju (1984), Lielo lasītāju balvu (2010) un vairākas Autortiesību bezgalības balvas. Monika Zīle aktīvi iesaistījās latviešu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Kā redaktore un korespondente viņa darbojās dažādos laikrakstos un žurnālos, tostarp laikrakstā “Latvijas Avīze”, žurnālā "Sieviete", arī Rēzeknes laikrakstā "Znamja Truda" (1961-1962). Laikā no 1998. līdz 2002. gadam Monika Zīle bija Latvijas Republikas Saeimas deputāte, pārstāvot partiju “Latvijas ceļš”.
Viens no rakstnieces vaļaspriekiem bija kulinārija. Monika Zīle sarakstījusi vairākas pavārgrāmatas. Pirmā no tām tapusi 2001. gadā – “Nepareizais ķēķis” – kulinārijas atmiņu, pieredzes un pārdomu lappuses. Rakstniece atzinusi, ka savulaik pavārgrāmatu lasīšana pašai palīdzējusi atslābināties: “[..] Kad man ir lieli kreņķi vai lielas “ziepes” vakaros lasu pavārgrāmatas, tas ir lielisks līdzeklis atslodzei. Tur nav sižeta, ir tikai “rozīnes, milti, krustnagliņas”, bet iedomājos procesu, un tas lieliski nomierina.” (Stars. - 25.11.2000.)
Dzīves laikā rakstniece aizrāvās arī ar zīlēšanu, pati mācējusi tulkot Taro kārtis, ar ko nodarbojās pusmūžu. Viņa gan vairakkārt uzsvērusi, ka kāršu tulkošana nevar mainīt cilvēka dzīvi, bet gan sniegt vielu pārdomām vai norādi. Kādā intervijā Monika Zīle stāstījusi: “Kāršu likšana, simbolu pētīšana un nākotnes zīlēšana ļaudis interesējusi vienmēr. Ja kāds man apgalvo, ka nekad nav zīlējis, diezgan vienkārši pierādīt – ir tomēr! Piemēram, vasarā, plānojot nākamo dienu, mēģinām atrast kādas gaidāmā laika pazīmes. Ne velti taču saka – laika prognoze, jo prognoze dibinās uz kādiem pamatotiem un tajā paša laikā tikai pieļaujamiem faktiem par to, kas varētu notikt.” (Ieva. – Nr. 48 (28.11.2018.))
Monika Zīle aizgāja mūžībā 2023. gada 14. septembrī, atstājot bagātu literāro mantojumu un iedvesmojot nākamās paaudzes gan ar savu darbu, gan spilgto personību. Kādā intervijā rakstniece atzina: “[..] varbūt esmu viens no smilšu graudiņiem lielajā atsvaru kausā. Ja nu pēkšņi pastāv tādi lieli kausi, no kuriem vienā ir graudi, kuri dzīvi nenoliedz un sūkstās, bet otrā ir tie, kuri dzīvi daudzmaz apstiprina. Nevis tikai akli priecājas, ka dzīve ir skaista, bet tie, kas dzīves garšu nenoliedz.” (Santa. - Nr. 4 (aprīlis 2009)).
20. jūlijā atcerēsimies rakstnieces dzimšanas dienu. Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā atrodama Monikai Zīlei veltīta novadpētniecības mape, kurā apkopoti materiāli par mūsu novadnieci. Aicinām ielūkoties un uzzināt vairāk par šo personību!
