Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

2025. gadā aprit 150 gadi, kopš dzimis Kazimirs Skrinda – izcilais katoļu garīdznieks, sabiedriskais darbinieks, garīgo grāmatu autors un izdevējs, viens no latgaliešu atmodas kustības virzītājiem, kā arī Latgales periodisko izdevumu redaktors un atbalstītājs.

Kazimirs Skrinda dzimis 1875. gada 2. augustā Līksnas pagasta Liepu Mukānos. Viņš nāca pasaulē trūcīgā zemnieku ģimenē kā piektais bērns. Ģimene dzīvoja pieticīgi, taču vecāki darīja visu iespējamo, lai visi bērni iegūtu izglītību. Kazimirs bija gudrs un centīgs skolēns.

Pēc Līksnas pagastskolas beigšanas, 13 gadu vecumā, Kazimirs Skrinda devās uz Pēterburgu – vienkāršā apģērbā un ar 100 rubļiem kabatā –, lai iestātos Svētās Katrīnas proģimnāzijā. 1893. gadā viņš proģimnāziju absolvēja un iestājās Pēterburgas Garīgajā seminārā, bet vēlāk arī Garīgajā akadēmijā, kur 1901. gada pavasarī ieguva teoloģijas maģistra grādu.

1901. gada 12. jūlijā arhibīskaps Klopotovskis iecēla viņu par vikāru un skolu kapelānu Svētās Katrīnas baznīcā Pēterburgā. 1902. gada janvārī viņš tika pārcelts uz Katedrāles baznīcu Minskā, kur spaidu un pārkrievošanas apstākļos nācās vienlaikus pildīt prāvesta, vikāra un kapelāna pienākumus.

1904. gada 15. jūlijā arhibīskaps Šembeks Kazimiru Skrindu iecēla par teoloģijas profesoru un inspektoru Pēterburgas Garīgajā seminārā. Kopā ar brāli Antonu Skrindu, viņš pulcināja Pēterburgas mazturīgo ļaužu bērnus, lai mācītu tiem latviski lasīt, rakstīt un dziedāt latviešu tautas dziesmas.

No 1907. līdz 1909. gadam K. Skrinda noorganizēja pirmos skolotāju sagatavošanas kursus Latgales latviešiem. Viņš palīdzēja izveidot līdz 30 skolām Pēterburgā un Latgalē, kur bērni mācījās dzimto valodu un tika audzināti mīlestībā pret savu zemi.

No 1908. līdz 1917. gadam Kazimirs Skrinda bija laikraksta “Drywa” galvenais redaktors, tajā regulāri publicējot arī savus rakstus, izmantojot pseidonīmu “Skudra”.

1910. gadā viņš tika pārcelts uz Gatčinu, kur kalpoja kā prāvests un skolu kapelāns. Ierodoties, viņš atrada jau uzsāktu, bet nepabeigtu mūra baznīcu. Kazimira vadībā un ar aktīvu draudzes atbalstu baznīca tika pabeigta nepilna gada laikā un iesvētīta. Vietējie iepazina Skrindu kā cilvēku, kas savai draudzei ziedo sevi no sirds un dvēseles.

1913. gadā viņš Pēterburgā tika iecelts par Svētās Katrīnas baznīcas viceprāvestu. Kad Svētās Katrīnas ģimnāzijā tika ieviestas latviešu valodas stundas, Kazimirs Skrinda pasniedza latgaliešu valodu un ticības mācību.

Piedalījies 1917. gada Latgales kongresā Rēzeknē. Pirms kongresa Rēzeknē tika nopirkta tipogrāfija "Darbs un Zinība", kas ļāva no Pēterburgas uz Rēzekni pārcelt laikraksta "Drywa" izdošanu. Kazimirs Skrinda vadīja kongresam veltīto dievkalpojumu Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē.

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā viņš atteicās no draudzes mācītāja amata Pēterburgā un kādu laiku dzīvoja Kalupē. Pēc vācu karaspēka ienākšanas Latgalē 1918. gadā Kazimirs Skrinda atgriezās Rēzeknē un uzsāka jauna laikraksta “Jaunā Drywa” izdošanu. Laikraksta izplatīšana bija apgrūtināta, jo pasta satiksme bija pārtraukta, un to pa Latgales sādžām iznēsāja nolīgti cilvēki. Laikraksts iznāca tikai 33 numurus, jo pēc boļševiku varas nostiprināšanās tā izdošana tika pārtraukta.

1918. gada nogalē Kazimirs devās uz Lietuvu, kur Babtu draudzē apkopa ar tīfu saslimušos. Slimība bija tik lipīga, ka arī pats Skrinda inficējās. 1919. gada 25. maijā viņš miris no izsituma tīfa un tika apbedīts Lietuvā. 1921. gadā Kazimira Skrindas mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcu un vēlāk pārapbedītas Rēzeknē, Miera ielas kapos.

1990. gada 19. oktobrī Daugavpils rajona Liepu Mukānos tika atklāts piemiņas akmens Latgales atmodas darbiniekiem, brāļiem – Benediktam, Kazimiram un Antonam Skrindām.

1996. gada 16. jūnijā tika atklāts Skrindu dzimtas muzejs, kas iekārtots vienā no 19. gadsimta sākumā celtajām grāfa Plātera-Zīberga muižas ēkām.

Godinot Kazimira Skrindas piemiņu un ieguldījumu Latgales sabiedriskajā un garīgajā dzīvē, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā no 2025. gada 1. līdz 16. augustam skatāma izstāde “Tautas apgaismotājs Kazimirs Skrinda”. Izstāde notiek cikla “Mūsu zemes dižgari” ietvaros un sniedz daudzpusīgu ieskatu Kazimira Skrindas dzīvē, viņa darbos, publikācijās un laikmeta vēsturiskajā kontekstā.

Nāciet uz bibliotēku un iepazīstiet Kazimira Skrindas darbus un ieguldījumu Latgales garīgajā un sabiedriskajā dzīvē!