Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2013. gada 16. augustā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 25 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     Š. Kimbelas „Zirgu grāmata” būs noderīga zirgu mīļotājiem jebkurā vecumā, ar visdažādāko pieredzi un zināšanām. Jūs uzzināsiet, kādas šķirnes zirgi ir vispiemērotākie dažādu līmeņu jātnieku vajadzībām, kā nopirkt piemērotu zirgu, izvēlēties uzticamu veterinārārstu un kā noteikt agrīnus veselības traucējumu simptomus. Grāmata ietver ļoti daudz profesionālu ieteikumu, ar zirgiem saistītu sīkumu un zirgu pasaules žargona jēdzienu.

 

     „Lielā golfa grāmata” sniedz priekšstatu par šīs spēles vēsturiskajām saknēm un attīstību, labākajiem spēlētājiem un laukumiem, modes tendencēm, noteikumiem inventāru un spēles tehnikas pamatiem. Golfs, spēle zaļajos laukumos, savu dzīvotspēju ir pierādījusi jau vairāku gadsimtu garumā un kļuvusi par vienu no iecienītākajām izklaidēm pasaulē. Jau vairāk nekā desmit gadus arī Latvija ir iesaistījusies pasaules golfa apritē, ik vasaru pulcējot kopā daudzus spēles piekritējus. Grāmatu sastādījis laikraksta „Diena” sporta žurnālists Guntis Keiselis, izdevumu papildina bagāts krāsainu fotogrāfiju un zīmējumu klāsts.

 

     I. Bauere romānā „Piedod, Karolīne!” iepazīstina gan ar Rolofu un Kronvaldu dzimtu vēsturi, gan izved lasītāju pa 19. gadsimta ievērojamākā latviešu atmodas darbinieka Kronvalda Ata dzīves līkločiem. 1861. gada rudenī Durbes Ziemeļu draudzes mācītāja Edmunda Proktora ģimenē gandrīz vienlaikus mājskolotāja darbu sāk divi jauni, izglītoti cilvēki: vāciete Karolīne Lizete, Gramzdas daktera Frīdriha Rolofa vienīgā meita, un latvietis Atis, Krotes drēbnieka un vēlāk muižas lopu pārrauga Kristapa Kronvalda dēls, par kura izglītošanu un apmācīšanu smalkās manierēs rūpējies vietējās draudzes gans Erenfests Katerfelds – viņš neparasti apdāvināto puisi pieņēmis par audžudēlu. Jauno ļaužu starpā uzplaukst mīlestība...

 

     Jaunā latviešu autora I. Macata fantāzijas žanrā sarakstītā romāna „Koncertflīģelis” pamatā ir jautājums: „Un kā būtu, ja pastāvētu kāda paralēlā pasaule, kurā varētu iekļūt ar mūzikas palīdzību?” Venēcijas brīnumbērns Čelestīno Gregori to spēj. Līdzko jaunais pianists pieskaras flīģeļa taustiņiem, viņš pārceļas brīnumainā realitātē, kurā acis apbur pasakainas ainavas un dzīvo mītiskas būtnes, kas pakļaujas ikvienai notij un taktij. Tomēr arī šajā fantāzijas pasaulē pastāv ļaunums, par kuru tās radītājam pašam nav ne jausmas. Šķietami bezjēdzīgs nelaimes gadījums Čelestīno ne tikai uz laiku noliek slimības gultā – tas kļūst par cēloni atklājumam, ka puisim ir daudz nopietnākas veselības problēmas. Viss pēkšņi ir jāpārvērtē – gan attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem, gan nākotnes izredzes. Taču galvenais, ka arī Čela mūzikas fantāzijas pasaulē viņam priekšā stāv smagi pārbaudījumi. Un beidzot jauneklis sāk saprast un novērtēt, kāda nozīme ir tam, ka blakus atrodas cilvēki, kuri viņu patiesi ir mīlējuši un mīl.

 

     N. Dragničas romāna „Ik dienu, ik stundu” darbība norisinās Makarskā – Horvātijas piekrastes pilsētiņā – 20. gadsimta 60. gados. Viss sākas ar jaunu somu. Tā ir zili balti svītrota un pieder mazajai Dorai, kura šodien pirmo reizi ierodas bērnudārzā. Luka vēl nekad nav redzējis neko tik skaistu! Piecgadīgais puisēns ir tik sajūsmināts, ka aizmirst elpot un paģībst. Dora uzmodina viņu ar skūpstu, un abi kļūst nešķirami – līdz tai septembra dienai, kad Dora ar vecākiem pārceļas uz Parīzi, bet Luka paliek Horvātijā. Paiet sešpadsmit gadu. 1984. gadā abi satiekas Parīzē. Dora ir īstenojusi savu sapni un kļuvusi par aktrisi. Draugi paņem viņu līdzi uz izstādes atklāšanu, un gleznotājs, kura darbi tur izstādīti, ir Luka…

 

     S. Čboski romāns „Čārlijs, malā stāvētājs” stāsta par pretrunīgām un mainīgām jūtām, pārkāpjot pusaudža vecuma slieksni. Tādas jūtas palaikam pārņem ikvienu, kurš uzsāk ceļu, dīvainu ceļu, kas ved cauri nezināmai teritorijai, ko sauc par vidusskolu. Tas ir emocionāls stāsts vēstulēs kādam nepazīstamam cilvēkam par pasauli, kurā ir pirmie randiņi, ģimenes drāmas, jauni draugi, bīstami kārdinājumi un „Rokija šausmu filmu šovs”. Tā ir pasaule, kurā ir „amerikāņu kalniņiem” līdzīgas nevaldāmas un sāpīgas dienas, un to sauc par pieaugšanu.

 

     Grāmatas „Šāntarāms” autors G. D. Robertss (Indijā saukts arī par Šāntarāmu) ir dzimis Melburnā, Austrālijā. Notiesāts uz deviņpadsmit gadiem cietumā par virkni bruņotu laupīšanu, viņš izbēga un astoņus gadus dzīvoja Bombejā – tur viņš piedzīvoja mīlestības nepanesamo skaistumu, nodibināja bezmaksas klīniku vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem un pelnīja iztiku Bombejas mafijā, strādādams par dokumentu viltotāju, cilvēku un ieroču kontrabandistu un algotni. Kad viņu noķēra policija, viņš izcieta cietumsodu un pēc tam nodibināja plaukstošu multimediju uzņēmumu. Reālie notikumi, ko Robertss piedzīvo Indijā un Afganistānā, pārspēj vispārdrošāko fantāzijas lidojumu, un tie ir romāna „Šāntarāms” pamatā.

 

     Č. Mārtina romāns „Kalns starp mums” stāsta par ķirurgu Benu un žurnālisti Ešliju, kuri nejauši sastopas lidostā. Atcelts reiss draud izjaukt svarīgus plānus – Benu gaida pacienti, bet Ešlija steidzas uz savām kāzām. Tāpēc, kad niecīgas lidmašīnas pilots piekrīt vest divus pasažierus uz Denveru, abiem tas šķiet lielisks risinājums.

 

     Tad notiek neiedomājamais: lidmašīna nogāžas Klinšu kalnos, bet Bens un Ešlija izglābjas par mata tiesu. Ešlijai ir lauzta kāja, arī Bens avārijā ir stipri cietis. Pats briesmīgākais ir tas, ka mežonīgajā kalnu apvidū nav cilvēku, turklāt neviens uz pasaules neiedomāsies viņus meklēt šeit! Kalnos valda ziema, apkārtne ir nepazīstama, ēdiena nav, avārijas signālierīce ir sasista, un vienīgā iespēja, kā nesajukt prātā aiz bezcerības, ir atmiņas par mīļajiem tur, tālajā civilizētajā pasaulē.

 

     Ešlija var tikai gulēt, bet Bens uzņemas rūpes par visu. Viņš mēģina medīt un zvejot, rast pajumti un, pats galvenais, izdomāt, kā abi varētu no šejienes izkļūt dzīvi. Ik vakaru Bens diktofonā ierunā vēstuli sievai, bet Ešlija slepus klausās un apbrīno Bena spēju mīlēt. Vai Vinss tā mīl viņu? Vai viņa mīl Vinsu, vīrieti, ar kuru ir saderināta? Mēnesis, ko Ešlija pavada kopā ar Benu, ik dienu atkarojot Pirmatnībai, ik dienu pārvarot vājumu, sāpes un ciešanas, abus satuvina, un izglābšanās nes ne vien prieku un atvieglojumu, bet arī smeldzi. Un tad viņi vēlreiz uzmeklē viens otru...

 

     Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

     Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 2. septembrī.

 

Līdzīgi raksti