Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2014. gada 16. decembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 44 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
L. Loinertes romāns „Latgales sāga” stāsta par Latgales ļaužu likteņiem, par Skuteļu un Sedolu dzimtām, kuru pārstāvji ar saknēm vienmēr ir bijuši dzimtajos lauku plašumos, 20. gadsimta vētrām nākot pāri un mainot viņu dzīves līdz nepazīšanai. Dzimtas romāns ir ieskats ne tikai Latgales ļaužu sirdīs un dvēseļu dzīvē, bet arī Latvijas vēstures krustpunktos, kur līdzās latviešu tautas likteņiem ir atspoguļoti vēsturisku Latvijas personību izšķirošie brīži. Vēsturisko avotu izmantojums un romāna varoņu tiešās iesaistes vēstures griežu notikumos padara romānu par daudzdimensionālu, sirdi un prātu bagātinošu lasāmvielu.
„Latgales sāgas” galvenā varone Monika Skutele Sedola ir dzimusi 1921. gadā Latgalē, Preiļu pagastā. Monikas dzimtas dzīves stāsts ir kā neizsmeļams skaidrās dvēseles avots, no kura var smelties vielu gan padomiem, gan pārdomu brīžiem.
H. Dāles romāna „Princeses bērnība” galvenā varone ir mazā Lila, kura aug kara un pēckara gados, taču viņas dzīve rit vismaz divās realitātēs. Vienā viņa ir savas mammas un papa meita, kā pati saka – neaudzināta, nekārtīga un nepaklausīga meitene, kurai labāk gribētos būt bārenei un bezpajumtniecei, lai varētu nakšņot mežā, krūmu biezoknī, dzīvot jūras krastā, uz neapdzīvotas salas vai pavisam uz citas planētas. Otrā viņa ir iedomātas karalistes Laurijas valdniece princese Pona Kaīkaī. Lila aug, pasaule līdz ar viņu, un autore to attēlo dzīvespriecīgās un ar humoru tvertās miniatūrās. Romānu papildina fotoportreti, kuros jūtama laikmeta elpa.
„Lata romānu” sēriju šoreiz papildina divas grāmatas. I. Jērumas „Ugunsdzēsēju balle” stāsta par provinces žurnālisti Ritu, kuras privātā dzīve ir muļķīgu pārpratumu pilna, līdz lepna vientulība jeb pašlepnums, spītība un iecirtība noved pie šķiršanās no Harija, sievietes mūža lielās mīlestības. Abi aiziet katrs savu ceļu, bet ne viens, ne otrs nav zaudējis cerības atkal būt kopā. Kādu dienu Harijs tiek atrasts noslepkavots, un par vienīgo aizdomās turamo kļūst Rita, kura tieši šajā dienā devusies apciemot bijušo vīru un atradusi viņu asiņu peļķē uz grīdas…
Otrs „Lata romānu” sērijas darbs ir I. Baueres „Pelīte”, tas ir par zobārstu ikdienu, par divām simpātiskām sievietēm, kas regulāri viena otrai izkrata sirdi, un dzīves baudītājiem vīriešiem. Par atraidītām jūtām, kuru rezultāts izpaužas atmaksā un atdarīšanā. Vai atraidītajam Zigfrīdam izdosies atgūt mīļotās Vēsmas uzticību un sirdi? Romānā anekdotiskas situācijas mijas ar traģikomiskiem un pat sulīgi smieklīgiem notikumiem.
Pati rakstniece saka: „Pārlieku lielā, daudzreiz pārspīlētā nopietnība, ar kādu dzīvojam, dažu sabiedē, citu sadusmo, un pēkšņi gribas teikt – pie velna viņu! Var taču paskatīties uz lietām arī no gaišās puses. Ja padomā, pat traģiskajā var saskatīt komisko. Var izvēlēties nevis raudāt, bet smieties…”
Amerikāņu rakstnieces K. Dodas romānā „Nodevība Beltērā” trīs uzņēmīgi brāļi apvieno spēkus, lai pasargātu ģimeni, savas mīļotās sievietes un bīstamus noslēpumus. Deviņpadsmit gadu vecumā Noa di Luka satiek mūža mīlestību – Penelopi. Tomēr dramatisks pavērsiens izšķir jauniešus. Pēc deviņiem gadiem Penelope atgriežas un nenojauš, ka atkal satiks Noa. Tikai skatiens vien atdzīvina kaisli. Tuvojas briesmas, un Penelopei nav izvēles: lai izdzīvotu, atkal jāuzticas vīrietim, kas viņu reiz nodevis. Laikā, kad Beltēras ielās risinās šausminoši notikumi, mīlestība var kļūt par visbīstamāko izvēli. Kaisle, azarts un krimināla intriga aizvedīs lasītāja iztēli uz Kalifornijas vīna laukiem, kuros valda karstasinīgu itāļu vīndari, senas tradīcijas un nemainīgi mūžīgā vendeta.
Nozaru literatūras krājumu papildina noderīga grāmatiņa par tūrisma reģionu Bella Dvina – „Latgales reģiona un Vitebskas apgabala kulinārais mantojums”. Izdevumā atradīsiet ne vien informāciju par reģiona atpūtas vietām, bet arī īpašo piedāvājumu receptes, ko atklāj atpūtas uzņēmumi.
Kā padomdevēju visiem medniekiem piedāvājam izdevniecības „Lauku Avīze” sastādīto grāmatiņu „Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšana”, kura palīdzēs noteikt, vai dzīvnieks medījams vai saudzējams, novērtēt pārnadžu vecumu un kvalitāti pēc ķermeņa izmēriem un silueta, pareizi apstrādāt medījumu, lai iegūtu kvalitatīvas trofejas, kā arī novērtēt nomedīto pārnadžu vecumu pēc zobu nodiluma.
V. Čakšas grāmata „Tautas konservatorijas Latgales kultūrvidē (1923 – 1941)” ir bagāta ar dažādiem attēliem, dokumentiem, intervijām, atmiņu stāstiem, tajā tiek atklāti daudzi līdz šim vēl nezināmi fakti. Grāmatas tapšanā autore ir ieguldījusi vairāk nekā 20 gadu darba, un sākumā tā tikusi veidota kā disertācija. Monogrāfijā izmantoto avotu bāzi veido Latvijas Nacionālajā arhīvā, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas arhīvā, vairākos privātajos arhīvos, kā arī muzejos un bibliotēkās rastie nepublicētie dokumenti u. c. materiāli.
Jaunumos šoreiz arī F. Trasuna „Runas”, tām ir ne tikai svarīga vēsturiska, bet vairākās izpausmēs – mūsdienīgi aktuāla nozīme. 3 no runām teiktas Latvijas Tautas padomē, 60 Latvijas Republikas Satversmes sapulcē, 80 Latvijas Republikas 1. Saeimā un 12 – 2. Saeimā.
Tāpat jaunumus papildina divas ikgadējās Latgales kultūrvēsturei nozīmīgās grāmatas „Tāvu zemes kalendars” 2015. gadam un latgaliešu literatūras almanaha „Olūts” 19. laidiens.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 5. janvārī.
Līdzīgi raksti
