Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv      

     2015. gada 16. janvārī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 31 jaunu grāmatu. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     Franču medicīnas doktora P. Dikāna grāmata „Dikāna receptes” apliecina, ka ir iespējams vienlaikus baudīt ēdienu un samazināt svaru, turklāt uz visiem laikiem. Autors parāda, kā ar gardiem salātu dresingiem, mērcēm un nepārspējamiem saldajiem ēdieniem maltītes padarīt vēl garšīgākas un interesantākas, un iedrošina ikvienu tievētāju apņēmīgi doties pretī mērķim. Nostāsti par Dikāna diētu ir ceļojuši no mutes mutē, līdz doktors sarakstījis šo grāmatu.

 

     Skandalozā psihoterapeita V. Rudzīša grāmatas „Nebeidzama varonība jeb Trāhīnietes” galvenais objekts ir vīrietis, kurš dzīvo divās telpās. Pirmā – ģimenes telpa, kurā katru vakaru jāatgriežas, lai no rīta aizietu. Otrā – paša veidotā ārpusģimenes, kultūras un valsts telpa, kurā ir un būs galvenie vīrieša darāmie darbi. Grāmatā izteiktās idejas ievītas mitoloģijas, reliģijas, literatūras, vēstures, kultūras un politikas realitātes kontekstā. Aplūkotas vīrieša psiholoģiskās norises, sastopoties ar sievieti, kā arī vīriešu darbi, kuros karošanas fāzes nomaina ievainojumu dziedināšanas periodi.

 

     Daiļliteratūras klāstā šoreiz „Lata romānu” sērijā izdotais D. Butrimas darbs „Vilkezers”, kurš stāsta par viesu namā „Vilkezers” ieputinātajiem Annu un Aleksi, kuri šajā atpūtas vietā bauda viens otra tuvību, līdz Anna izdzird Alekša telefonsarunu ar sievu. Viesu mājā Anna satiek bijušos klasesbiedrus. Atdzimst senas maigas jūtas, arī neizrunātās sāpes un pāridarījumi. Putenis un vilku klātbūtne saasina izjūtas.

 

     Astrīdas (Jansones) grāmata „Dārlinga līkloči” vēsta par trimdas latviešu dzīvi un darbiem dažādās organizācijās Amerikā un par atgriešanos Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Autore stāsta par izdevumu: „Grāmatu rakstīju pārliecībā, ka tautai Latvijā maz ir zināms par to, kas un kā notika ar tiem latviešiem, kas kara rezultātā nonāca rietumu pasaulē. Daudziem šeit likās, ka mēs, „rietumnieki”, tūlīt nonācām labās darba vietās, skaistās mājās un vispār dzīvojām kā leiputrijā. Rakstīju ne tik daudz par savu personīgo dzīvi, bet gan par mūsu kopējiem darbiem organizācijās un sabiedrībā. Atklāti uzrakstīju arī par nesaskaņām mūsu starpā un ceru, ka man izdevās to samērā pareizi atspoguļot.”

 

     Igauņu autores E. Mihkelsones vēsturiski filozofiskais romāns „Mēra kaps” mēri apraksta nevis kā slimību, bet gan kā 20. gadsimta pirmās puses divu ideoloģiju sadursmes sekas. Šajā romānā mēra kaps ir simbolisks, līdz ar to neatrodams. Tas pastāv tikai cilvēku apziņā, kur rodas nemitīga un nepārvarama vajadzība meklēt jebkādas rīcības cēloni – arī neatrodamu. Sižetiski tiek aptverts ļoti plašs laiks: nesenie grautiņi pie Aļošas pieminekļa Tallinā, neatkarības atjaunošana pagājušā gadsimta 90. gados, padomju gadi, NKVD un VDK aktīvā darbība pēc kara, mežabrāļu cīņas, Otrais pasaules karš, brīvvalsts, baltvāciešu kundzība un visam pāri – nodevība vienas dzimtas ietvaros.

 

     Jaunumos arī somu rakstnieces S. Simukas triloģijas otrā grāmata „Balta kā sniegs”. Pēc baisajiem ziemas notikumiem Lumiki ir nolēmusi izbaudīt vasaru Prāgā, tālu prom no ziņkārīgiem skatieniem un ģimenes noslēpumiem. Neviens viņai netraucē, neviens nezvana, neuzmācas ar jautājumiem. Atpūta tik tiešām ir izdevusies... līdz brīdim, kad viņu uzrunā agrāk neredzēta meitene. Svešiniece ir tērpusies sniegbaltās lina drānās, viņas acīs vīd bailes, un viņa apgalvo, ka esot Lumiki māsa. Tajā pašā laikā mediju koncerna vadītāja Vera Sovākova gatavo nozīmīgāko TV sižetu savā mūžā. Viņa zina, ka cilvēki alkst pēc sensācijām, un tieši to viņa var piedāvāt....

 

     E. Čedvikas romāna „Ziemas kronis” darbība risinās 1154. gada ziemā, kad Anglijas karaliene Eleonora gaida savu izdevību. Kamēr viņas vīrs Henrijs karo par savām zemēm, Eleonora pilda savu karalienes pienākumu, rada bērnus un pārvalda Henrija īpašumus. Bet viņa alkst panākt kaut ko vairāk… ja vien Henrijs to pieļautu.

 

     M. Kīzas romāns „Šarmantā vīrietī iemīlēties nedrīkst” stāsta par četrām ļoti atšķirīgām sievietēm un kādu ārkārtīgi šarmantu vīrieti. Viņus visus saista noslēpums. Kura gan zina, kāds patiesībā ir Padijs de Korsijs? Visām četrām dāmām ziņa par harismātiskā politiķa precībām ir negaidīts pārsteigums. Lolai Deilijai ir pamatoti iemesli interesēties, kas ir Padija topošā sieva, jo viņa vairāk nekā gadu ir bijusi viņa draudzene un pavisam noteikti nav tā, kuru Padijs precēs...

 

 Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

 Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 2. februārī.

 

Līdzīgi raksti