Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv      

     2015. gada 2. martā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 47 jaunas grāmatas un 4 CD – 2 klausāmpasaku diskus un 2 diskus ar M. Čaklā dzeju (autora lasījumā un mūzikā no filmas „Četri balti krekli”). Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     Klausītāju iemīļotā Latvijas radio raidījuma „No pamatiem līdz jumtam” eksperta J. Birša grāmata „Kļūdas būvniecībā un iespējamie risinājumi” sastāv no divām daļām un sniedz atbildes uz visai praktiskiem jautājumiem, ar kuriem var saskarties ikviens, kurš būvē vai remontē, piemēram, kāpēc plaisā betons, kāpēc māja pelē no ārpuses, kāpēc krokojas lamināta parketa segums, ar kādiem antiseptiķiem apstrādāt koksni utt.

 

     Rakstnieces un mākslas socioloģes S. Torntones grāmata „Septiņas dienas mākslas pasaulē” izraujošā veidā atklāj mūsdienu mākslas pasauli. Grāmata ietver vairāk nekā četrus gadus ilgu izpētes darbu. Katra no tās septiņām nodaļām – „Izsole”, „Kritikas grupas nodarbība”, „Gadatirgus”, „Balva”, „Žurnāls”, „Mākslinieka darbnīcas apmeklējums” un „Biennāle” – ir viena diena vienas institūcijas dzīvē.

 

     Teologa un vēsturnieka G. Ceipes grāmata „Dieva tautas dzimšana. Latvieši” aicina lasītāju citām acīm ieskatīties latviešu tautas vēsturē, īpaši pievēršot uzmanību latviešu kā kultūras nācijas formēšanās procesiem. Par atskaites punktu ir izvēlēta 18. gadsimta pirmā puse, kad Vidzemes latvieši iesaistījās Brāļu draudzē jeb hernhūtiešu atmodas kustībā un dibināja pirmās patstāvīgās latviešu organizācijas. Grāmatā rodamas jaunas idejas par nacionālās pašapziņas paradigmu maiņu 19. gadsimta otrajā pusē, kā arī par latviešu nācijas nākotni.

 

     Pirmā Latvijas prezidenta J. Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija”, kuru Čakste sarakstīja 1916. gada nogalē un publicēja Stokholmā izvērsti parāda Čakstes politiskos uzskatus un viņa priekšstatus par Latvijas vēlamo politisko attīstību noteiktā vēsturiskā situācijā. Grāmatas noslēgumā teksta labākai saprašanai – politologa I. Ījaba pēcvārds.

 

     Lietuviešu filozofa, rakstnieka un publicista A. Jozaiša grāmata „Rīga – cita civilizācija” piedāvā lasītājiem labvēlīgi ironisku skatījumu uz latviešiem un rīdziniekiem un ļauj uzzināt, kā mūs redz lietuvieši. Autoram ir izdevies pamanīt un izcelt to, ko dažkārt neievēro pat paši rīdzinieki.

 

      Grāmatā sniegta bagātīga informācija par Rīgas un Latvijas vēsturi, kultūru, politiku un sabiedrību gadsimtu ritumā kopš Rīgas dibināšanas līdz pat 21. gs. pirmajai desmitgadei. Kaut sākotnēji adresēta lietuviešu lasītājiem, šī grāmata būs aktuāla arī Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kurus interesē padziļināts vēsturisko un sabiedrisko norišu vērtējums.

 

     Grāmatā „Latvijas novadu dārgumi” katrs no 73 Latvijas novadiem, kas piedalījušies izdevuma tapšanā, stāsta pa kādu tikai sev raksturīgu un nozīmīgu lietu, notikumu vai cilvēku, tā savdabīgā veidā izstāstot arī Latvijas vēsturi.

 

     Novadu izvēlētie dārgumi simbolizē dažādus gadsimtus un laikmetus Latvijā. Vissenākās relikvijas ir no 7. – 8. gadsimta – tās ir skandināvu rotas, kas atrastas Grobiņas novadā. No 12. – 13. gadsimta – bronzas zirdziņš, kas uziets izrakumos Ludzas apkaimes Kivtu kapulaukā. No 16. gadsimta – Aizputes grāmata, kuras oriģināls kara laikā aizceļojis uz Vāciju. Pa četriem dārgumiem atradušies no 17. un 18. gadsimta. Rēzeknes novada dārgumus grāmatā pārstāv 1979. gadā darināta unikāla māla vāze, kuru kopīgi darinājuši trīs podnieki. Jāpiebilst, ka šī vāze redzama arī uz grāmatas vāka.

 

     Daiļliteratūras klāstā N. Ikstenas un E. Pauls-Vīgneres jaunākā grāmata „Runā manis vainadziņš” ar E. Pauls-Vīgneres darināto vainagu fotogrāfijām un N. Ikstenas esejām stāsta gan par unikālo vainagu kolekciju, gan par mākslinieces radošās un personiskās dzīves skaistajiem un skumjajiem brīžiem. Grāmatu papildina gaumīgas vainagu tuvplānu fotogrāfijas.

 

     Paula Bankovska jaunais romāns „18”, kas iekļauts sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts” aicina lasītāju pietuvoties Latvijas valsts dibināšanas notikumiem 1918. gadā. Romāna darbība notiek divos laikos – pirms gandrīz 100 gadiem un mūsdienās. Romānā darbojas divi personāži, viens Latvijas valsts dibināšanas laikā,  otrs – mūsdienās, un viņu stāsti lasāmi paralēli. Pagātnes varonim par prototipu autors izvēlējies Sergeju Staprānu, ko raksturo kā vienu no retajiem avantūristiem Latvijas vēsturē, odiozu personību, kurš pats par sevi teicis, ka ir cilvēks, kurš nepazīst bailes. Savukārt mūslaiku personāžam pamatā ir, autora vārdiem runājot, vienkārši vidējais mūsdienu latvietis.

 

     L. Pakrastes romantiskais romāns „Spārīte” piemērots atpūtai. Spārītes, Edgara, Ralfa, Ineses dzīvē pagājis vien gads, bet šķiet, katrs no viņiem šī gada laikā izdzīvojis vairākas dzīves. Jūtu trauslums mijas ar pārdzīvotām kaislībām, pat traģēdijām, pragmatisms ar jaunības ideālismu. Vai pārmetumi, gļēvums un noklusēšana nebruģēs ceļu jauniem pārpratumiem? Vai seno dienu sapņu meitene Spārīte izvēlējusies citu? Atkal sastaptais bērnības dienu kokgriezējs vai jaunais arhitekts un viņa sapņu zeme Norvēģija? Vai sastapšanās ar Edgaru būs vien nejaušība? Vilinājumu ir daudz. Un Latvijā mītošo grāmatas varoņu kaislības vēl uzkurina stāsts, kas vienlaikus risinās viņu ģimeņu un draugu peļņas zemēs.

 

     Š. Streidas romāns „Mežone” stāsta par jaunu sievieti, kura, zaudējusi māti un izšķīrusies no vīra, jūtas tā, it kā viņai būtu izsists pamats zem kājām. Viņa pieņem impulsīvāko lēmumu savā dzīvē: bez jebkādas pieredzes vai iepriekšējas gatavošanās noiet vairāk nekā pusotru tūkstoti kilometru pa Klusā okeāna piekrastes kalnu taku. Šerila iet viena, taču vientulību neizjūt, jo ar katru soli arvien vairāk apzinās sevi kā daļu no dabas. Viņas personiskās problēmas pagaist, cīnoties ar acumirklīgām nedienām – tulznām, dzeramā ūdens trūkumu, izsalkumu un klaburčūskām.

 

     Daiļliteratūras jaunumu klāstā šoreiz arī krāšņs krājums „Pasakas par mīlestību”, kurā iekļautas 45 pasakas, gan dažādu tautu, gan literārās, arī vairāki pirmpublicējumi latviešu valodā no dāņu, poļu, zviedru, krievu, vācu, turku, libāniešu, vjetnamiešu, nigēriešu un Austrālijas aborigēnu pasaku krājumiem. Izdevumā atradīsiet arī latviešu tautas un literārās pasakas. Greznie grāmatas vāki un ilustrācijas to apvij ar mazliet aristokrātisku elpu.

 

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. martā.

 

Līdzīgi raksti