Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv      

     2015. gada 16. decembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 36 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     Žurnālists, reportieris un rakstnieks B. Hārdens grāmatā “Bēgšana no nometnes Nr. 14” meistarīgi paver “dzelzs priekškaru”, aiz kura slēpjas Ziemeļkorejas varas elite. Stāstot par Šina šokējošo dzīvi ieslodzījumā un viņa pārsteidzošo izkļūšanu brīvībā, autors atklāj pasaulē represīvākās totalitārās valsts noslēpumus. Šī grāmata ir par izturību un drosmi, izdzīvošanu un cerībām. Hārdena iespaidīgais stāsts par neparasto jauno cilvēku, kurš dzimis, audzis un spējis izdzīvot nebrīvē, atmasko šo mākslīgi veidoto, šausmu romānam līdzīgo pasauli Ziemeļkorejas koncentrācijas nometnēs, kas pastāv joprojām.

 

     Arheologs un kultūrvēsturnieks J. Urtāns grāmatā “Ķīšukalns” atbild uz jautājumu, kur atradās Ludza, kad tās vēl nebija. Balstoties uz arheoloģiskajiem atradumiem un novērojumiem, rakstīto avotu un folkloras liecībām, viņš atbild – turpat netālu, tomēr ne tagadējās Ludzas mūra pils vietā, bet gan otrpus Lielajam Ludzas ezeram, Ķīšukalnā un savam laikam ļoti plašajā pilsētveida apmetnē, kas bijusi līdzās – pussalā.

 

     Šoreiz jaunumos arī lasītāju gaidītais N. Ikstenas jaunais romāns “Mātes piens”, kurš aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam. Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.

 

     G. Rozes uz patiesiem faktiem balstītais romāns “101. kilometrs” stāsta par notikumiem 30 gadu garumā vienā no tuvās trimdas punktiem padomju Latvijā. Ironiski, ka tieši Viļķenes pagastā dzimis un romānā aprakstītajā muižā darba gaitas uzsācis Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis. Tur nepelnīti nonāk arī romāna galvenā varone Zelma. Viņa klusējot nēsā sevī nesamierināmu pazemojumu, un dzīve turpina sīksto jauno sievieti lauzt.  

 

     Padomju Savienībā nebija ne seksa, ne padibeņu – kurš tad to nezina? Ilūzija par bezgrēka sabiedrību tika kultivēta visiem iespējamiem līdzekļiem, arī atbrīvojoties no varai netīkamiem “elementiem” – ubagiem, invalīdiem, dīkdieņiem, dzērājiem, ielasmeitām un pārāk brīvdomīgajiem. Ja ne citādi, tad ar tiesas lēmumu “par parazītisku dzīvesveidu” izolējot viņus no komunisma cēlāju saimes un izraidot labi tālu no PSRS galvaspilsētām. Par šīm vietām tolaik skaļi nerunāja, tās dēvēja lakoniski, bet ietilpīgi – 101. kilometrs…

 

     A. Kavača dzejoļu krājumā “Dvēseli savu ar mūžīgo vieno”, kas tapusi, autoram atdzejojot M. Lomonosova garīgās odas un līdz ar to nesot līdzi arī viņa daiļdarbiem tuvas idejas, atradīsiet vairākus Ziemassvētkiem veltītus dzejoļus. Var noderēt!

 

   Jaunieguvumos šoreiz arī K. Kesas romāna “Prinča līgava. Atlase” turpinājums “Elite”. Grāmatā risinās aizraujoša un spraiga sacensība: sešas meitenes cīņā par prinča sirdi. Cīņa saasinās, konkurentes nesnauž. Kura būs skaistākā, vairāk mīlētā un vienīgā? “Atlase” ir mūsdienīgs pelnrušķītes stāsts, kurā veiksmīgi atspoguļoti jaunu meiteņu sapņi par sīvā konkurences cīņā izcīnītu atzinību un aizraujošu dzīvi.

 

     Otrā grāmata – “Elite” – atklāj jaunus pavērsienus pils dzīvē un Amerikas un Meksona attiecībās. Vai Illejas valsts vēsture un pils sienas glabā vēl citus noslēpumus, ne tikai slepenās ejas? Amerika Singere ir viena no izredzētajām un – visi par to ir pārliecināti – prinča favorīte. Tomēr viņa joprojām nespēj izdarīt izvēli. Kad Amerika ir kopā ar Meksonu, viņai šķiet, ka princis ir īstais un vienīgais, bet, satiekot bijušo draugu Aspenu, atkal atgriežas atmiņas un senās jūtas ņem virsroku…

 

     V. Hislopas romāns “Sala” stāsta par Aleksu Fīldingu, kura, stāvēdama lielu dzīves izmaiņu priekšā, ilgojas izzināt savas mātes pagātni, bet Sofija nekad par to nerunā. Viņa atzīst tikai to, ka pirms pārcelšanās uz Londonu uzaugusi nelielā ciematā Krētā. Tomēr, kad Aleksa nolemj turp doties, Sofija uzraksta vēstuli senai draudzenei un apsola, ka meita no šīs sievietes uzzinās ko vairāk.

 

     Ieradusies Plakā, Aleksa jūtas pārsteigta, redzot, ka akmens sviediena attālumā no ciema jūrā atrodas mazmazītiņā, pamestā Spinalongas sala – agrākā Grieķijas lepras kolonija. Aleksa satiek Fotini un beidzot dzird stāstu, ko viņas māte Sofija visu mūžu glabājusi dziļi paslēptu: stāstu par Aleksas vecvecmāmiņu Eleni un viņas meitām, traģēdiju un kaisles postīto ģimeni. Aleksa atklāj, cik personiska ir viņas saikne ar šo salu, un uzzina, cik spēcīgi pagātnes noslēpumi ietekmējuši viņas ģimeni...

 

     O. Helbergas “Sonjas pēdējā vēlēšanās” ir burvīga un romantiska komēdija. Tas nav nepieredzēts gadījums, ka mirusi sieviete guļ pie ieejas lielveikalā, bet grāmatas varone Sonja Gustavsone nekad nav bijusi parasta sieviete. Viņa nebija plānojusi nomirt Farštas centra vidū, bet, ja viņa būtu varējusi paredzēt, ka tas notiks tieši tur, viņai nekas nebūtu pretī.

 

     Tomēr viņa ir visu kārtīgi izplānojusi savām draudzenēm – Maganai, Rebekai un Susannei, kuras ir patiesi šokētas gan par Sonjas nāvi, gan viņas atstāto testamentu. Neviena no viņām nezināja par Sonjas milzīgo bagātību, un tagad draudzenes dalīsies visos miljonos un visās aizraujošajās investīcijās. Tikai vispirms viņām jāizpilda daži Sonjas nosacījumi... Vai viņas piekritīs izpildīt Sonjas pēdējo vēlēšanos, lasiet romānā.

 

     L. Berzinskas romantiskais romāns “Putnu osta” labdabīgi, nedaudz šķelmīgi, bet nepiekāpīgi vedina risināt domu, ka visdrīzāk jau mēs ikkatrs slepenā, citiem neatklājamo domu failā nevarīgi ilgojamies, kaut reālajā dzīvē būtu iespējama rāma un mierpilna šķiršanās, tomēr – kā rezignēti atzīst viens no romāna varoņiem – dzīve nav Vudija Alena filma, dzīvē sāp pa īstam.

 

     Romāna gaitā tiek izstāstīti un uzklausīti dažādi dzīvesstāsti. Šie stāsti savā starpā saistīti vien tik, ka visi vēsta par emocionāli ievainotiem cilvēkiem, kuri nonāk pie secinājuma, ka ļaušanās dzīves sāpēm, ciešanas un skumjas neizslēdz laimi un prieku. Stāsta izstāstīšana romānā darbojas kā pašterapija.

 

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 4. janvārī.

 

Līdzīgi raksti