Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Trešo gadu pēc kārtas tiek īstenots projekts “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām”. 

     Projekta mērķis ir atbalstīt grāmatniecības nozari un pastarpināti grāmatu autorus, tulkotājus un ilustratorus, kvalitatīvi papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar kvalitatīviem pēdējo gadu izdevumiem un nodrošināt tiem plašāku Latvijas iedzīvotāju pieejamību. “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstrādāta un realizēta programma, ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija (KM).

     Turpinājumā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas programmas otrā posma ietvaros izvēlēto un  iegūto grāmatu apskats.

     Britu mākslas vēsturnieks Vilsons Metjū grāmatā “Simbolu slepenā valoda” apskata 48 spilgtus simbolus mākslā – to izcelsmi, vēsturi un nozīmes, kas dažkārt mēdz arī radikāli mainīties. Piemēram, svastika no pozitīva cerību simbola laika gaitā pārtapusi par naida zīmi. Simboli attēliem piesātinātajā 21. gadsimtā ir pamatīgi nostiprinājuši savas pozīcijas, un tiem bijusi milzīga ietekme jau tūkstošiem gadu. No valstu ģerboņiem līdz uzņēmumu logotipiem un emocijzīmēm, mūsu ikdienā netrūkst ikonu, kuru saknes meklējamas senā pagātnē. Vilsons droši vada mūs cauri simbolu pasaulei no paleolīta alu zīmējumiem līdz mūsdienu instalācijām, demonstrējot to nerimstošo spēju paust varu, cerību, bailes un ticību, radīt identitātes un vēstīt par tām, vienojot – vai šķeļot cilvēkus, kuri tos radījuši.

     Grāmata “Putnu noteicējs” ir visbagātākais un vispilnīgākais putnu noteicējs Eiropā. Pirmo reizi latviešu valodā, sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, ir izdota ilustrācijām bagāta putnu vērošanas rokasgrāmata, kas ļaus iepazīt visas Eiropā novērojamās putnu sugas. Šajā noteicējā, kas piemērots gan iesācējiem, gan pieredzējušiem putnu vērotājiem, ir iekļautas visas putnu sugas, ko var novērot Latvijā, kā arī citur Eiropā, Ziemeļāfrikā un daļā Tuvo Austrumu. Tekstā detalizēti raksturots katras sugas izmērs, biotops, areāls, noteikšanas pazīmes un balss. Katrai no sugām norādīts arī tas, kādās sezonās (ligzdotājiem – cik bieži) tā sastopama Latvijā.

     Literatūrkritiķa un rakstnieka Gunta Bereļa grāmata “...rakstīt…” nav nedz mācību grāmata, nedz lekciju apkopojums, nedz pamācība pēc principa “kā uzrakstīt”, kaut gan arī tīri praktiskas būšanas tajā nebūt nav apietas. Visdrīzāk grāmatu varētu uzlūkot kā loģiskā struktūrā izkārtotas esejas par rakstīšanu kā mākslu: kā panākt savas personības projekciju tekstā, ko tas nozīmē – rakstība/stils, kā nevairīties pašam no sevis, kā veidojas autora attiecības ar tekstu utt.

     Izglītība ir viens no modernās kultūras atslēgas vārdiem, kas nepazūd no pasaules, Eiropas un Latvijas mediju slejām un publisku diskusiju tribīnēm, par izglītību runā visi – politiķi, uzņēmēji, izglītības nozares darbinieki, pedagogi un studenti, skolēnu un bērnudārznieku vecāki. Taču ko šis jēdziens īsti nozīmē? Ko mēs sagaidām no izglītības, kādas cerības ar to saistām? Šodien izglītība ir provokācija – tā apgalvo austriešu filozofs un esejists Konrāds Pauls Līsmans. Grāmatā “Izglītība kā provokācija” apkopotas viņa aptuveni 15 gadu ilgās pārdomas par izglītības jautājumiem un problēmām Eiropā. Līsmans analizē izglītības izmaiņas vienotajā Eiropas telpā kopš Boloņas procesa sākuma, atklājot ne tikai mūsdienu izglītības problēmas, bet arī visas modernās sabiedrības iekšējās pretrunas un nākotnes scenārijus.

     Londonas Universitātes koledžas  Psiholoģijas nodaļas zinātniece Dr. Džūlija Šova grāmatā “Ļaunuma rašanās” pēta ļaunuma valdzinājumu. Kāpēc daudziem tas šķiet tik neatvairāms? Mūsu sakāpinātā interese par sērijslepkavām un nežēlības pastāvīgā klātbūtne populārajā kultūrā norāda, ka stāstiem par šaušalīgiem nodarījumiem un cilvēkiem, kuri tos paveikuši, mūsu acīs piemīt nepārvarama vilkme. Autore uzskata, ka ļaunums ir relatīvs jēdziens, kas sakņojas katrā individuālā kultūrā. Vienam šķiet pilnīgi normāli ļauties seksam jau pirms kāzām, ēst gaļu vai kļūt par baņķieri, citam tas viss šķiet nepieņemami. Un, ja ļaunums ir tik cieši saistīts ar mūsu uztveri, vai var apgalvot, ka tas vispār pastāv? Šajā grāmatā Šova izmanto zinātniskus pētījumus, piemērus no tiesu prakses un popkultūras un gadījumus no reālas dzīves, lai izskaidrotu sarežģītu informāciju un koncepcijas: ļaunuma neiroloģiju, asinskāres psiholoģiju, zemisku izturēšanos darbavietā. Tajā vispusīgi aplūkota fascinējoša tēma, kam piemīt tumšs valdzinājums.

     “Iedomātās kopienas” joprojām ir visietekmīgākā grāmata par nacionālisma pirmsākumiem, kas aizpildīja Rietumu domāšanas tradīcijās iepriekš pastāvējušo vakuumu. Izdevuma autors Benedikts Andersons (1936–2015) ir viens no sava laika ietekmīgākajiem politikas zinātniekiem un vēsturniekiem. Viņš ir strādājis par pasniedzēju Kornela Universitātē, atstājis apjomīgu intelektuālu mantojumu. Andersons pētījis procesus, kas radīja šīs kopienas: reliģisko ticību teritorializāciju, monarhisma pagrimumu, kapitālisma un drukas mijiedarbību, valsts valodu attīstību un laika priekšstatu maiņu.

     Daiļliteratūras klāstā britu rakstnieces Klēras Nortas (Katerīnas Vebas pseidonīms) romāns “Un parādās Cerība”.  Tas ir stāsts par jaunu sievieti, kuru neviens neatceras, – taču viņas stāstu jūs neaizmirsīsiet. Par romānu “Un parādās Cerība” rakstniece 2017. gadā saņēma prestižo World Fantasy Award apbalvojumu.

     Zviedru rakstnieces Emēlijas Šepas detektīvromānā “Nāriņas” vien ar dažu dienu starpību tiek atrasti divi sieviešu līķi. Abu upuru sakropļotās kājas atgādina groteskas nāru astes. Kad bez vēsts pazūd vēl viena sieviete, prokurores Jānas Berzeliusas vadītajai izmeklēšanas komandai ir skaidrs, ka jārīkojas ātri…

     Ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana romāns “Internāts” nācis klajā 2017. Tas ir stāsts par karu, kas atnāk pēkšņi un kam neviens nekad nevar būt gatavs; par to, kā tuva un pazīstama vide pēkšņi pārvēršas par svešu, draudīgu teritoriju.

     “Piekrišana” ir franču rakstnieces Vanesas Springoras debijas grāmata. Kad Vanesai bija četrpadsmit gadu, viņu savaldzināja slavens piecdesmitgadīgs rakstnieks, un tagad, kad ir pagājuši trīsdesmit gadi, viņa apraksta, kāda ietekme uz viņu bija šim cilvēkam un kādas neizdzēšamas pēdas viņš atstājis uz visu viņas turpmāko sievietes dzīvi. Šajā biogrāfiskajā stāstā viņa ne vien pavēsta personiski pieredzēto, bet arī meklē atbildi uz jautājumu: kā bija iespējamas šādas aprakstītajam laikmetam raksturīgas novirzes un tāda iecietība gan literātu pasaulē, gan pārējā sabiedrībā?

     Pedagogs Voldemārs Zālītis, rakstnieks Valdis – divas personības daļas, kuras gāja roku rokā. Lindas Šmites romāns “Valdis. Ne tikai Staburaga bērns” atklāj, kā Sausnējā dzimušā zēna jūsmīgā daba radīja vairāku paaudžu lasītāju iemīļoto bērnības stāstu “Staburaga bērni”, kas nu ir arī piemineklis Daugavas dzelmē nogremdētajai leģendārajai klintij. Arī to, cik ļoti pašam Valdim gribējās pacelties pāri savam pirmajam romānam, palikt lasītāju atmiņā ar ko vērienīgāku un vērtīgāku. Un paver vēl vienu mazāk zināmu šķautni Latvijas 20. gadsimta pirmās trešdaļas kultūras dzīvē.

     Laipni gaidām bibliotēkā!

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.