Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Decembrī jubileja aprit Gistavam Flobēram (195), Jurim Rubenim (55), Džeimsam Hedlijam Čeizam (110) un Zigmundam Skujiņam (90).

 

     Gistavs Flobērs (dzimis 1821. gada 12. decembrī Ruānā, miris 1880. gada 8. maijā Ruānā, Francija) bija franču romānu rakstnieks un dramaturgs, kuru uzskata par vienu no dižākajiem rietumu rakstniekiem.

 

     Viņš bija otrais ķirurga Ahileja-Kleofasa Flobēra un Annas Justīnes Kerolīnas dēls. Gistavs nodzīvoja dzimtajā pilsētā Ruānā līdz 1840. gadam, kad devās uz Parīzi studēt tieslietas. Viņš bija vienaldzīgs students, kā arī Parīze viņam nepatika. 1840. gada beigās viņš apceļoja Pirenejus un Korsiku. 1846. gadā, pēc epilepsijas lēkmes, Flobērs pārtrauca studijas un atstāja Parīzi. Viņš pārvācās uz Ruānu dzīvot pie mātes, mājā pie Sēnas. Flobērs neapprecējās. No 1846. līdz 1854. gadam viņam bija mīlas dēka ar dzejnieci Luīzu Kolē. Biogrāfs Emīlijs Fagē apgalvo, ka ar Luīzu Kolē viņam bija vienīgās nopietnās romantiskās attiecības.

 

     1846. gadā viņš kopā ar savu ilggadējo draugu Maksimu Dikamu apceļoja Lielbritāniju. No 1849. līdz 1850. gadam viņš devās garā ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem. Apceļojot Grieķiju, Ēģipti un Beirutu viņš esot saslimis ar sifilisu bet Žans Pols Sartrs apgalvojis, ka Gistavs dēkas safantazējis. Viņš slimoja ar veneriskajām slimībām lielāko daļu no dzīves.

 

     Rakstīt Gistavs sāka agri. Taču ļoti ilgi neuzdrošinājās darbus publicēt. Rakstniekā mita divas nesaticīgas nostādnes: romantika un reālisms. Pirmajā lielajā darbā “Jūtu audzināšana” (1843. – 1845. g.) viņš centās starp šīm nostādnēm noslēgt pamieru. Tas neizdevās. Šis romāns netika publicēts.

 

     1857. gadā Gistavs debitēja ar romānu “Bovarī kundze”, un tas uzreiz kļuva par franču visslavenāko romānu. Rakstnieks pie tā strādāja no 1851. līdz 1856. gadam. Romāna centrā ir ārsta sieva Emma Bovarī, kura ielaižas ārlaulības sakaros un dzīvo pāri saviem līdzekļiem, lai pasargātu sevi no provinciālas dzīves banalitātes un tukšuma. Neilgi pēc darba izdošanas tas tika kritizēts par pārspīlēto neķītrības attēlojumu, kas noveda pie tiesas procesa. Pēc tiesas attaisnojošā sprieduma romāns kļuva par bestselleru un līdz pat mūsdienām neapšaubāmi uzskatāms par spilgtu reālisma pirmsākumu darbu un vienu no visietekmīgākajiem romāniem pasaules literatūrā.

 

     Romāns “Sentimentālā audzināšana” iznāca 1869. gadā un bija mākslinieciska ilustrācija Gistava idejai par mākslinieka bezkaislīgumu notikumu aprakstā. Rakstnieka pēdējais romāns “Buvārs un Pekišē ” par to, kā haotiska zinātņu studēšana daudzu gadsimtu pūliņus padara karikatūriskus, palika nepabeigts.

 

     Francijas-Prūsijas kara laikā prūšu kareivji okupēja Gistava māju un 1872. gadā nomira viņa māte. Pēc viņas nāves rakstnieku piemeklēja finansiālas grūtībās. 1880. gadā Gistavs cieta no triekas un 58 gadu vecumā nomira. Viņu apglabāja ģimenes mauzolejā Ruānā un pilsētas muzejā uzcēla pieminekli.

 

     Gistava Flobēra darbi mūsu bibliotēkās

 

     Juris Rubenis (dzimis 1961. gada 20. decembrī Rīgā) ir teologs un rakstnieks. No 1969. līdz 1977. gadam mācījies Rīgas 31. vidusskolā, 1980. gadā beidzis Tirdzniecības tehnikumu, 1983. gadā beidzis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Teoloģijas semināru. 1982.gadā ordinēts par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju. No 1982. līdz 1989. gadam kalpojis Liepājas Lutera draudzē, no 1989. līdz 2012. gadam – Rīgas Lutera draudzē. Viņš bija viens no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes atjaunotājiem 1990. gadā.

 

     1987. gadā Juris kopā ar domubiedriem nodibināja garīdznieku kustību “Atdzimšana un atjaunošanās”, kas sadarbojās ar grupu “Helsinki-86” un bija viena no nacionālās atmodas iedvesmotājām Latvijā. Latvijas Tautas frontē mācītājs Juris bija viena no ietekmīgākajām personām. Pirms Latvijas Tautas frontes 1. kongresa viņš ierosināja Doma baznīcā noturēt aizlūgumu par Latviju. Kongresā Juris tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes valdē, kurā darbojās 1988. un 1989. gadā. 1992. gadā ieguvis teoloģijas doktora grādu.

 

     Juris bijis laikrakstu “Atmoda” un “Svētdienas Rīts”, kā arī teoloģijas žurnāla “Ceļš” redakcijas kolēģijas loceklis, veidojis raidījumus radio un televīzijā. Juris 20 grāmatu un vairāk nekā 500 publikāciju autors un līdzautors latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, zviedru, vācu u. c. valodās.

 

     Pēc laikraksta “Dienas Bizness” un Latvijas izdevēju asociācijas vērtējuma viņa raksts “Kas mūs var vienot šodien?” (“Diena”, 1997. gads) tika nominēts Bonjē prēmijai un atzīts par vienu no pieciem labākajiem rakstiem Latvijas presē 1997. gadā. Īpašu vietu latviešu literatūrā ieņēmušas Jura un mākslinieka Māra Subača grāmatas, kas skaidro reliģijas būtību, kristietības pamatprincipus un Svētos rakstus. Viņu pasaku un pārdomu grāmatās īsos sižetos un kodolīgi formulētās atziņās vienkāršiem vārdiem vēstīts par filozofiskiem, reliģiskiem un ētiskiem jautājumiem. Grāmatas tulkotas lietuviešu, igauņu, angļu un vācu valodā.

 

     Grāmatā “Astotā diena” apkopotas sentences par dzīvi ticībā. 2003. gada 19. decembrī Arņa Ozola skatuves variantā Dailes teātrī tika iestudēts muzikāls Jura un Māra Subača Ziemassvētku stāsts “Dīvainā karaļvalsts”. Kopš 1994. gada Juris ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, kopš 1995. gada viņš ir bijis Triju Zvaigžņu ordeņa domes, Nacionālās Kultūras padomes, nacionālās programmas “Kultūra” koordinācijas padomes un Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu konsultatīvās padomes loceklis, LELB Konsistorijas prezidija padomnieks, LELB Garīgo darbinieku eksaminācijas komisijas vadītājs un Mūzikas un liturģijas komisijas loceklis. Juris ir Latvijas Zinātnes padomes eksperts teoloģijā. Kopš 2002. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

 

     2011. gadā Juris absolvējis Lasāla Kontemplācijas skolas programmu un ordinēts par kontemplācijas/meditācijas skolotāju. 2012. gadā Juris paziņoja, ka nolēmis pārtraukt kalpot Rīgas Lutera draudzē, lai pilnībā pievērstos darbam meditācijas centrā «Elijas nams».

                       

     Nupat iznākusi viņa grāmata “Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss”, kurā rakstnieks atklāj, ka vēloties kļūt par ceļabiedru lasītājiem un kopā mācīties dzīvot. Aplūkojot darbā gan seksualitāti un garīgumu, gan laulību un šķiršanos, produktīvu pazemību un vajadzību pēc piedošanas, gan arī daudzus citus jautājumus, Juris ļauj noticēt ilgstošu un kvalitatīvu attiecību iespējai. Viņš motivē izvērtēt esošās attiecības un atklāt to potenciālu. Tos, kuru attiecības pagātnē nav izdevušās, grāmata iedrošina mēģināt vēlreiz, bet šoreiz citādāk.

 

     Jura Rubeņa darbi mūsu bibliotēkās

 

     Džeimss Hedlijs Čeizs (dzimis Renē Brabazons Rejmonds 1906. gada 24. decembrī Londonā, Apvienotā Karaliste, miris 1985. gada 6. februārī Askonā, Šveice) bija ievērojams angļu rakstnieks, 93 detektīvromānu autors.

 

     Dzimis atvaļināta oficiera ģimenē, mācījies Ročesterā un Kalkutā. 18 gadu vecumā atstājis vecāku mājas un līdz ar to arī mācības. Čeizs ir izmēģinājis dažādas profesijas, mainījis vairākas darba vietas. Viņš ir strādājis gan par grāmatu izplatītāju, gan pārdevēju, gan grāmatu vairumtirdzniecības firmas vadītāju. Tur arī iepazinies ar literatūru – ļoti daudz lasījis.

 

     Čeizs nolemj pats pamēģināt rakstīt grāmatas. Sākumā raksta humoristiskus stāstus, izmantojot dažādus pseidonīmus. 1939. gadā tika izdots viņa pirmais detektīvromāns “No Orchids for Miss Blandish”, kurš uzreiz kļuva par bestselleru. Daudzos romānos darbība noris ASV, dažos Tālajos Austrumos. Čeiza darbi ļoti populāri Āzijā un Āfrikā. Vairāki romāni ir ekranizēti. Visi viņa darbi ir tulkoti un izdoti krievu valodā. 1956. gadā rakstnieks pārbrauca uz Franciju, bet 1961. gadā uz Šveici.

 

     Džeimsa Hedlija Čeiza darbi mūsu bibliotēkās

 

     Zigmunds Skujiņš (dzimis 1926. gada 25. decembrī Rīgā) ir latviešu rakstnieks. Dzimis strādnieku Jāņa un Karlīnas Skujiņu ģimenē. No 1933. līdz 1940. gadam mācījies Spilves pamatskolā, no 1941. līdz 1942. gadam – Rīgas Valsts tehnikumā, no 1945. līdz 1946. gadam – Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1950. līdz 1952. gadam – Raiņa vakara vidusskolā.

 

     No 1946. līdz 1957. gadam Zigmunds strādājis laikraksta “Padomju Jaunatne” redakcijā, no 1957. līdz 1960. gadam – žurnāla “Dadzis” redakcijā. Prozas konsultants Rakstnieku savienībā no 1960. līdz 1962. gadam un no 1968. līdz 1973. gadam. No 1992. līdz 1995. gadam strādājis par Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju.

 

     Pirmā publikācija – stāsts “Pāri sētai” žurnālā “Bērnība” 1949. gada 5. numurā. 1954. gadā iznāk pirmā grāmata “Ceļi un krustceļi”. Plašs ir Zigmunda devums stāstu un romānu žanros. Stāsti un noveles ir apkopoti krājumos: “Esmu dzimis bagāts”, “Ciemiņš no viņpasaules”, “Zebras āda”, “Balzams”, “Uzbrukums vējdzirnavām”, “Sermuliņš uz asfalta un citi stāsti”, “Abpus durvīm” u. c. Stāstos un novelēs rakstnieks tēlojis cilvēku laikmeta pārvērtībās, sociālo situāciju un pretrunas starp vēlamo un esošo. Zigmunda stāstu darbība noris dažādos vēstures laikmetos un dažādās pasaules vietās.

 

     Viena no raksturīgām rakstnieka romānistikas tēmām ir jauna cilvēka problēmas un viņa ienākšana dzīvē. Ŗomāns “Kolumba mazdēli”, kas tika izdots 1961. gadā, ieguva lielu popularitāti. Tēmu par jauna cilvēka meklējumiem Zigmunds turpina romānos “Formarina”, “Kailums” un “Jauna cilvēka memuāri”.

 

     Vairākos romānos uzmanības centrā – dzīves pārvērtēšana brieduma gados. Romānu “Vīrietis labākajos gados” Zigmunds rakstījis par cilvēka mēģinājumu saslieties pret laika gaitu un sākt dzīvi no jauna. Plašākās laikmeta sakarībās rakstnieks pasauli skata garajā stāstā “Lielā zivs”, kurā lakoniskā formā ietverts vairāku latviešu zvejnieku paaudžu likteņstāsts mūsdienu ekoloģisko problēmu sakarā. Romānā “Gulta ar zelta kāju”, vēstījot par Vējagalu dzimtas likteņiem, tiecies aptvert latviešu tautas likteņgaitas pēdējos simt gados (romāns izdots 1984. gadā).

 

     Rakstnieka atmiņas un apceres apkopotas grāmatā “Sarunas ar jāņtārpiņiem” un “Jātnieks uz lodes”. Zigmunds rakstījis arī lugas un kinoscenārijus. Viņa grāmatas tulkotas krievu, lietuviešu, ukraiņu, bulgāru, gruzīnu, angļu, poļu, čehu, igauņu, slovāku, ungāru un rumāņu valodās. Atsevišķi viņa stāsti publicēti arī spāņu, itāliešu, franču, vācu, somu, baltkrievu un moldāvu valodās.

 

     20. gadsimta 80. gados viens no Latvijas Kultūras fonda dibinātājiem, oponējis nodomiem apvienot latviešu un krievu skolas. 1989. gadā iestājies Tautas frontē. Latvijas PSR Tautas rakstnieka goda nosaukums piešķirts 1985. gadā. Zigmunds ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis kopš 1999. gada. 2003. gadā saņēmis Literatūras gada balvu par stāstu krājumu “Buršana un tinte”, 2007. gadā Ministru Kabineta balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā un Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā. 2008. gadā kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.

 

     Zigmunda Skujiņa darbi mūsu bibliotēkās

 

Izmantotie avoti:

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.

100 ievērojamākie rakstnieki. – Rīga: Aplis, [2007]. – 275 lpp.

100 Latvijas personību. –  Rīga: Nacionālais apgāds ; Lauku Avīze, 2006. - 227 lpp.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Gistavs_Flob%C4%93rs

https://lv.wikipedia.org/wiki/Zigmunds_Skuji%C5%86%C5%A1a 

https://ru.wikipedia.org/wiki/Джеймс_Хедли_Чейз