Augusta slavenības. Ieskaties, atceries, uzzini

Detaļas
Augusta Ievērojamie jubilāri

     Zinātnieki, rakstnieki, publicisti, mākslinieki, žurnālisti… Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Augustā apaļa jubileja aprit Saulcerītei Viesei (80), Arvīdam Plaudim (70), Indrai Gubiņai (85), Jānim Jaunsudrabiņam (135), Augustam Deglavam (150), Morisam Meterlinkam (150), Boļeslavam Prusam (165), Paulu Koelju (65) un Džonam Golsvertijam (145).

 

      Saulcerīte Viese (dzimusi 1932. gada 2. augustā, mirusi 2004. gada 24. decembrī) – literatūrzinātniece, rakstniece, habilitētā zinātņu doktore filoloģijā (1996). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1996), izdevniecības „Liesma” Kritikas un literatūras mantojuma redakcijas vadītāja (1973–78). Pētījumi literatūras vēsturē, teorijā; nozīmīgu lomu veikusi nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Sarakstījusi monogrāfijas „Aspazija”, „Jaunais Rainis”, biogrāfisku romānu par K. Baronu „Mūžaraksts”, prozas grāmatas „Raganiezis”, „Radīšanas brīnums”, „Pie sliekšņa, pie avota”, „Dieviena”, kultūrvēsturisku grāmatu „Mežparks – pilsēta priežu silā” un biogrāfisku romānu par Apaziju „Mūžīgie spārni”.

 

     Arvīds Plaudis (īstajā vārdā Jānis Plaudis; dzimis 1942. gada 3. augustā) ir dzejnieks un publicists. Regulāri publicējies kopš 1960. gada. Izdoti dzejoļu krājumi „Prieks”, „Starp aprīli un pērkonlietu”, „Smilšu graudi”. Sastādījis tūrisma ceļvežus „Vidzemes jūrmala”, „Rīgas rajons”, „Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dzīves un darba vietas”, „Ceļvedis pa Latviju”. Sarakstījis grāmatas „Dīvainā tēvzeme”, „Slavenību rokraksti”, „Veselības zālītes”, „Latvijas zemes dziedinošais spēks”, „Nogrimusī Eiropa”, „Mūsu dziednieki”, „Zilākalna Marta”, „Sakrālā Latvija”. Sastādījis krājumu „Latvijas izcilākie dziednieki un gaišreģi” u. c.

 

     Indra Gubiņa (dzimusi 1927. gada 8. augustā) – rakstniece. No 1944. gada emigrācijā, dzīvo Kanādā. Nozīmīgākie romāni: „Zelta ieleja”, „Gandrīz karaliene”, „Raksts putekļos”, „Iztiksim bez mēness”, „Uz akmeņa stāvēdams”, „Dzilnas dziesma”. Sarakstījusi dzejoļu krājumus „Paskaties kļavā” (kopā ar G. Janovski), „Vai ilgi vēl?” (kopā ar G. Janovski), „Dīvaina spēle” u. c.

 

     Jānis Jaunsudrabiņš (pseidonīmi Neizilberlings, Klaucānu Šiepla, Fiskars Ikss; dzimis 1877. gada 25. augustā, miris 1962. gada 28. augustā) – rakstnieks, mākslinieks. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Darbos spilgti atveidojis Sēlijas novada savdabību. Sarakstījis bērnības atmiņu tēlojumu grāmatu „Baltā grāmata”, „Zaļo grāmatu”, stāstu triloģiju „Aija”, romānus „Jaunsaimnieks un velns”, „Neskaties saulē”, „Augšzemnieki”, autobiogrāfiskas grāmatas „Es stāstu savai sievai”, „Mana dzīve”. Izdoti Kopoti raksti un Trimdas raksti.

 

     Augusts Deglavs (pseidonīmi Saimniekdēls, Deverots; dzimis 1862. gada 9. augustā, miris 1922. gada 3. aprīlī) – rakstnieks, naturālisma un reālisma virziena pārstāvis latviešu literatūrā. Sarakstījis romānus „Zeltenīte”, „Jaunā pasaule”, „Rīga”. Izdoti Kopoti raksti (1 –7, 1926–35).

 

     Moriss Meterlinks (dzimis 1862. gada 29. augustā, miris 1949. gada 6. maijā) – beļģu dramaturgs, dzejnieks un esejists. Ievērojamākie Meterlinka darbi bija viņa sarakstītās lugas, kas tiek uzskatītas par vieniem no svarīgākajiem simbolisma kustības darbiem. Rakstnieks savos darbos apcerēja nāvi un dzīves jēgu, izrādot ticību cilvēka ētisko principu pārspēkam pār ļaunumu,  rakstīja franču valodā. Nozīmīgākie Meterlinka darbi ir „Peleass un Melizande”, „Svešie”, „Aklie” un „Zilais putns”. 1911. gadā Meterlinks saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

 

     Boļeslavs Pruss (īstajā vārdā Aleksandrs Glovackis (dzimis 1847. gada 20. augustā, miris 1912. gada 19. maijā) bija poļu rakstnieks un žurnālists. Pazīstamākais viņa darbs ir 1894.–95. gadā sarakstītais romāns „Faraons”. Latviski izdots romāns „Lelle” un „Faraons”. Piecpadsmit gadu vecumā piedalījās kaujās un tika ievainots 1863. gada Janvāra sacelšanās laikā. Šī pieredze, iespējams, turpmākajā dzīvē Prusam radīja psihiskas problēmas – viņš cieta no panikas lēkmēm un agorafobijas. 25 gadu vecumā Pruss sāka nodarboties ar žurnālistiku. Strādādams žurnālistikā 40 gadus un rakstīdams par zinātni, ekonomiku un kultūru, Pruss paralēli nodarbojās ar rakstniecību.

 

     Paulu Koelju (dzimis 1947. gada 24. augustā) ir brazīliešu rakstnieks. Savu pirmo grāmatu viņš publicēja 1982. gadā. Koelju slavenākais darbs ir „Alķīmiķis”, kas tika iztulkots 71 pasaules valodā, tā iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā par visvairāk dzīva autora tulkoto darbu. Šī grāmata tikusi pārdota vairāk nekā 65 miljonos kopiju visā pasaulē, kas savukārt to padara par vienu no vislabāk pārdotākajām grāmatām. Kopumā viņš ir sarakstījis 29 grāmatas, no kurām divas ir autobiogrāfiski darbi. Koelju ir autors tādām grāmatām kā „Burvja piezīmes”, „Ceļavārdi Gaismas Bruņiniekam”, „Maktub”, „Nelabais un senjorita Prima”, „Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju”, „Veronika grib mirt”, „Zahir”.

 

     Džons Golsvertijs (dzimis 1867. gada 14. augustā, miris 1933. gada 31. janvārī) bija angļu romānu un lugu rakstnieks. Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem ir romānu cikls „Forsaitu teika”. Tieši par stāstnieka prasmi šajā romānu ciklā viņš 1932. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

 

Izmantotie avoti