Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

2025. gada 24. jūlijā plkst. 16.00 Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notiks tulkošanas darbnīca un saruna ar tulkotāju Māru Poļakovu. Pasākuma pirmajā daļā būs iespēja apgūt tulkošanas un atdzejas pamatprincipus, pievēršoties mūsdienu ukraiņu literatūrai, aktualizējot rakstītā vārda nozīmi kara, eksistenciālas krīzes, vardarbības apstākļos. Savukārt pasākuma otrajā daļā –  sarunā par identitāti, latgaliešu valodu un tās izmantošanu tulkojumos piedalīsies arī literāte Ligija Purinaša.

“Tulkojot tu nonāc vistuvāk tekstam, ieej autora vārdos un padari tos par savējiem. Taču ukraiņu literatūras tulkošana nav akadēmiska nodarbošanās; tulkot ukraiņu autorus nozīmē satvert pāri laikam un tālumam sniegto roku – un turēties, un noturēt. Darbnīcā strādāsim ar mūsu laikabiedru tekstiem, līdz kaulam sajūtot, kā ir – tagad būt Ukrainā,” stāsta Māra Poļakova.

Literatūra veicina, paplašina domāšanu, taču laika posmā no 1988.gada līdz 2016.gadam latviski nav iznākusi neviena ukraiņu prozas grāmata, vien pēdējā desmitgadē, lielā mērā pateicoties Māras Poļakovas, Ingmāras Balodes, Māra Salēja u.c. tulkotāju neatslābstošai interesei, ir sākusies kaut cik mērķtiecīga virzība tulkošanā. Arī latgaliešu literatūra joprojām turpina būt latviešu literatūras mazākā māsa, kas saskaras ar daudziem izaicinājumiem gan ideoloģiskā (aizspriedumi, stereotipi, zemais valodas prestižs), gan praktiskā (gramatika, valodas lietotāju skaita samazinājums) līmenī.

“Kad Māra man izstāstīja ideju par darbnīcu, man nebija divu domu – mums to vajag! Es domāju, ka latgaliešiem un ukraiņiem ir vairāk kopīga nekā sākumā varētu šķist. Mēs labi zinām, ko nozīmē dzīvot apstākļos, kad tava dzimtā valoda ir aizliegta, diskriminēta, apdraudēta. Arī mums, tāpat kā ukraiņiem, mūsu valoda ir goda lieta, pašcieņas jautājums,” uzsver Purinaša.

Māra Poļakova (1975) ir iztulkojusi vairāk nekā 100 grāmatas no angļu, vācu, ukraiņu, baltkrievu valodas un ivrita. Tostarp, Viktora Marcineviča romānu “Mova”, Jichoka Baševa Zingera romānu “Šoša”, vairākus Serhija Žadana romānus, Oksanas Zabužko grāmatas u.c.

Ligija Purinaša (1991) ir literāte. Izdevusi trīs dzejas krājumus: “Sīvīte” (2019), “Pierobežas” (2022), “Magnificat” (2025). Viņas dzeja tulkota angļu, vācu, čehu valodās. Aktīvi vēsta par latgaliešu valodu Latvijā un ārzemēs.

“Tieši tagad ir grūti būt par zāli.
Tieši tagad par nolauztiem stiebriem īpaši sāp.
Bet tu atgriezies, nāc un sāc kaut ko sacīt.
Es tevi dzirdu.
Es tevi saprotu.”

Serhijs Žadans, atdzejojusi Ingmāra Balode