Foto no grām. „Latgales kultūras darbinieki”

     Šogad 13. oktobrī aprit 100 gadi, kopš dzimis viens no izcilākajiem latgaliski rakstītās dzejas, lugu, stāstu un fabulu autoriem Madsolas Jōņs (īstajā vārdā Jānis Ludboržs).

 

Ieskats Madsolas Jōņa biogrāfijā

 

     Dzimis un audzis Rogovkā vienpadsmit bērnu ģimenē. Izglītošanos sācis Mežvidu pamatskolā, tālāk – Ludzas ģimnāzijā. Taču mācības ģimnāzijā pārtraukusi tēva nāve, un tikai pēc gada nākamais dzejnieks atsācis mācības, bet nu jau Aglonas ģimnāzijā.

 

     To pabeidzis, 1934. gadā topošais literāts sāka darba gaitas kā skolotājs savā dzimtajā pusē (Rimšos un Gryudinīšos). 1939. gadā viņš pabeidza Jelgavas Skolotāju institūtu un turpināja darbu Gryudinīšūs, vēlāk – Nautrēnos. No 1951. gada pēc studiju beigšanas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē līdz mūža beigām viņš strādāja sievas dzimtajā pusē – Jelgavas un Dobeles rajonā.

 

     Par Madsolas Jōņa literārās darbības sākumu var uzskatīt 1933. gadu, kad, vēl būdams ģimnāzists, viņš žurnālā „Zīdūnis” nopublicēja pirmo dzejoli „Pūsteitōjs”. Nopietnāk un vairāk sācis rakstīt pēc institūta beigšanas, kad atgriezies savā dzimtajā pusē.

 

     Dzejā atspoguļojumu rod bērnībā un jaunībā vērotais, tās galvenie motīvi ir daba, dzimtene un mīlestība. Kara laikā rakstu krājumā „Olūts” tiek publicēti arī Madsolas Jōņa sarakstītie stāsti un lugas.

 

     1943. gadā pie lasītājiem nonāk dzejoļu krājums „Lynu zīdi”, kurā visā pilnībā atklājās dzejnieka galvenā daiļrades virzība – sirsnība un lirisms. Krājumā ir apkopoti 178 dzejoļi, un tas tiek uzskatīts par augstvērtīgāko dzejas krājumu 30. – 40. gadu latgaliešu literatūrā.

 

     Visai Madsolas Jōņa daiļradei cauri vijas divas galvenās pamatvērtības. Pirmā no tām – dzimtā zeme un novads, otrā – mīlestība. Dzejai raksturīgs arī zināms patoss, kas tai piešķir īpašu tonalitāti un nokrāsu.

 

     1944. gadā iznāca Madsolas Jōņa stāstu krājums „Ausmas zemē”. Ir sarakstītas arī dažas lugas bērniem. Dzejnieks mira 62 gadu vecumā (1975. g.) un ir apbedīts Dobeles pusē – Ukru ciema Nesavas kapos.

 

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 7. līdz 21. oktobrim apskatāma izstāde, kas veltīta mūsu novadnieka dzīves un daiļrades ceļam.

 

Izmantotā literatūra
Latgales kultūras darbinieki. - Rīga: Jumava, 2008. – 447 lpp.
Valeinis V. Latgaliešu lirikas vēsture. - Rīga: Jumava, 1998. - 199 lpp.