8. aprīlī Rēzeknes Tautas teātra režisore un mākslinieciskā vadītāja Māra Zaļaiskalns svinēs skaistu dzīves jubileju. Rēzeknes Tautas teātri Māra vada kopš 1973. gada, kad pēc Ļeņingradas Kultūras institūta beigšanas kopā ar dzīvesbiedru Igoru Mihailovu (tagad studijteātra „Joriks” režisoru) par dzīves un darba vietu izvēlējās mūsu pilsētu.

     Māras dzimtā pilsēta ir Cēsis, un jau bērnībā viņa iemīlēja Cēsu Tautas teātri, bet par iecienītāko lasāmvielu kļuva lugas. Jau skolas gados meitenei gribējās sevi radoši izteikt, tāpēc tika uzsāktas mācības Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā, bet vēlāk – Ļeņingradā.

     Pēc Ļeņingradas institūta beigšanas jaunā režisore varēja izvēlēties, kur uzsākt darba gaitas – Ventspilī, Talsos vai Rēzeknē. Māra izvēlējās Rēzekni, jo likās, ka te būs visvairāk darāmā. Līdz šim tā arī ir vienīgā viņas daba vieta. 1997. gadā Māra ir ieguvusi mākslas maģistra grādu teātra režijas specialitātē Latvijas Kultūras akadēmijā.

     Rēzeknē kopš 2000. gada notiek netradicionālo amatierteātru festivāls „Soli pa solim”, un, tikai pateicoties M. Zaļaiskalns enerģijai un uzņēmībai, tas ir ieguvis arī starptautisku skanējumu.

     Vairāk nekā 40 gadus ilgajā laika posmā, kas nostrādāts Rēzeknē, Māras vadībā ir iestudētas gan krāšņas bērnu izrādes („Mazā raganiņa”, „Pepija Garzeķe”, „Mēs visi no Billerbijas” u. c.), gan dzejas teātra žanrā iestudēti darbi, arī komēdijas un absurda teātris režisorei ir tuvs.

     Daudzus gadus teātra repertuārā ir O. Rupaiņa komēdija latgaliešu valodā „Dzymtuo zeme”, kuru dēvē par savdabīgām Latgales „Skroderdienām”.

     Daudzas režisores iestudētās izrādes ir guvušas ļoti spožus panākumus – 2000. gadā Vācijā (Frīdrihshāfenā) 16. Starptautiskajā amatierteātru festivālā ar F. Trasuna „Tu navaicoj manis, kaids asu” tika saņemta galvenā festivāla balva, 2001. gadā L. Stumbres lugas „Klasīte” iestudējums tika atzīts par 3. labāko amatierteātra izrādi Latvijā, 2003. gadā A. Čehova „Kāzas” kļuva par skates „Gada izrāde 2003” laureāti.

     Lielu skatītāju atsaucību ir ieguvušas tādas izrādes kā Tomā „Astoņas mīlošas sievietes”, Mrožeka „Tango”, „Netici blēņām” pēc latviešu tautas pasaku motīviem, E. Ignateviča „Abi labi, bāz tik maisā” , D. Fo „ Brīvā laulība” u. c.

     Ar teātra izrādēm latviešu un latgaliešu valodā M. Zaļaiskalns ir apceļojusi daudzas pasaules valstis. Kā uzskata režisore, teātrī galvenais nav valoda, kādā aktieri sarunājas, bet gan pareiza skatuviskā darbība un intonācija.

     Sveicam Māru Zaļaiskalns dzimšanas dienā! Lai nekad nezūd jauneklīgā dzirksts, lai daudz radošu veiksmju, kas sagādā prieku ikvienam teātra mākslas cienītājam!

     P. S. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 3. līdz 17. aprīlim būs apskatāma M. Zaļaiskalns jubilejai veltīta izstāde.