Luksemburga – ES prezidējošā valsts

     Pēc Latvijas 2015. gada 1. jūlijā Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus ir uzņēmusies Luksemburga. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā visu Luksemburgas prezidentūras laiku būs skatāma šai valstij veltīta izstāde.

 

     "Latvija vienmēr ar apbrīnu raudzījusies uz Luksemburgu kā patiesi eiropeisku, demokrātisku valsti, kurā tādas vērtības kā savstarpējā cieņa, iecietība, brīvība, likuma vara un cilvēktiesības ir bijušas neapstrīdama vērtība." (Vaira Vīķe-Freiberga.)

 

     ES Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts,  un rotācijas kārtībā tā kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu.

 

     Luksemburgas Lielhercogiste ir ES vismazākā valsts. Luksemburga ir arī NATO, OECD, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Valsts iekārta: parlamentāra konstitucionālā monarhija. Oficiālā valoda: franču, vācu. Stabila un augsti ienesīga ekonomika, astotais lielākais banku un finanšu centrs pasaulē. Finanšu līdzekļi, ko Luksemburga iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus.

 

* ES dalībvalsts no 1958. gada 1. janvāra.

* Eiro kopš 2002. gada 1. janvāra.

* Šengenas zonas valsts kopš 1995. gada 26. marta.

 

     Luksemburgā atrodas daudzas svarīgākās EK institūcijas: Eiropas Kopienas Tiesa, ES Parlamenta ģenerālsekretariāts un tā Tulkošanas centrs, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Eiropas Auditoru tiesa, Kodolieroču drošības administrācija, Eiropas Investīciju banka, kā arī EK centrālais statistikas birojs Eurostat un vairāki Eiropas Komisijas direktorāti.

 

     Šengenas sadarbība ir nosaukta Šengenas pilsētas vārdā Luksemburgā, kur 1985. gadā parakstīja Šengenas līgumu par robežkontroles atcelšanu starp ES valstīm. Luksemburgas ieguldījums ES Konstitucionālā līguma ratifikācijas un pārdomu procesā aprobežojās ar tautas nobalsošanu un līguma ratificēšanu.

 

     Būdama maza valsts, Luksemburga ES ietvaros vienmēr aizstāv pēc iespējas ciešāku dalībvalstu integrāciju visās jomās, to vidū arī Kopējā  ārējā un drošības politikā (KĀDP). Luksemburgas premjerministrs ir kļuvis par pirmo viendzimuma laulībā stājušos ES līderi. Viendzimuma partnerattiecību reģistrācija Luksemburgā tika legalizēta 2015. gada janvārī.

 

     Luksemburgā pieejams devītais ātrākais mobilais internets pasaulē, par ko liecina interneta ātruma mērīšanas servisa "Ookla" dati.

 

     Jēlas Universitāte katru gadu nosaka zaļākās valstis, par pamatu ņemot īpašu indeksu, kas valstis sarindo pēc to snieguma vides aizsardzības jomā. Luksemburga kā ceturtā zaļāko valstu septītniekā (2012. g.) ierindota, jo tā iegulda lielus pētnieciskos resursus, lai novērstu resursu nelietderīgu izšķērdēšanu un izpētītu alternatīvas enerģijas ražošanas iespējas.

 

Avoti:
www.delfi.lv
europa.eu
www.sakaru-pasaule.lv

 

 

Noderīgas grāmatas

 

101 jautājums par Eiropas Savienību

 

V. Roldugins “Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca”

 

Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni

 

Eiropas Savienības dalībvalstis

 

I. Šulca “Tepat, Eiropā”