Augusta ievērojamie jubilāri

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Augustā apaļa jubileja aprit Anrī Renē Albēram Gijam de Mopasānam (165), Aleksandram Grīnam (120), Rejam Bredberijam (95) un Marinai Kosteņeckai (70).

 

     Anrī Renē Albērs Gijs de Mopasāns (dzimis 1850. gada 5. augustā Normandijā, miris 1893. gada 6. jūlijā Parīzē) bija franču naturālisma un reālisma rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no modernā īsā stāsta „tēviem”.

 

      Dzimis Parīzes biržas māklera, trūcīga muižnieka ģimenē. Viņa māte bija tuvs Flobēra draugs. Flobērs uzskatīja Mopasānu par savu garīgo mantinieku un atbalstīja viņa pirmos mēģinājumus literatūrā. Bērnību Mopasāns pavadīja laukos vecāku nelielajā muižā Normandijā.

 

     Pēc Ruānas liceja beigšanas 1869. gadā viņš iestājās Kanas universitātē. Franču – prūšu karš viņu piespieda doties uz fronti. Viens gads, ko Mopasāns pavadīja kara laukā, atstāja uz viņu milzīgu iespaidu. Viņā nobrieda naids pret iekarošanas kariem. Vēlāk tas plaši atspoguļojas rakstnieka daiļradē.

 

     1871. gadā Mopasāns atgriezās Parīzē un sāka strādāt par ierēdni, sākumā jūrlietu, vēlāk izglītības ministrijā. Šo darbu viņš atstāja 1881. gadā un tad nodevās tikai rakstniecībai. Kopš jaunības gadiem Mopasāns rakstīja dzejoļus un noveles. Par viņa slavenāko darbu tiek uzskatīts īsais stāsts „Plūmīte”, kas tika izdots 1880. gadā. Milzīgus panākumus guva arī romāns „Dzīve”, kurš nāca klajā 1983. gadā. Kopumā Gijs de Mopasāns ir sarakstījis apmēram 300 īsos stāstus, sešus romānus un trīs ceļojumu grāmatas.

 

Gija de Mopasāna darbi mūsu bibliotēkās

 

     Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs, dzimis 1895. gada 15. augustā Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Ziedos, 1941. gada 24. decembrī noslepkavots Astrahaņas kremļa čekas cietumā Krievijā) bija rakstnieks, Latvijas armijas kapteinis, žurnālists un vēsturnieks.

 

     No 1911. gada līdz 1914. gadam mācījās L. Ausēja reālskolā Cēsīs, kur arī pašizglītojās ar daudzpusīgu lasāmvielu, aizrāvās ar tolaik iecienītiem rakstniekiem Edgaru Po un Oskaru Vaildu. 1915. gadā  iesaukts armijā, beidzis kara skolu. Kopš 1916. gada darbojās latviešu strēlniekos. 1917. gada jūnijā smagi ievainots, 1918. – atvaļināts.

 

     1919. gadā iestājās Latvijas armijā, 1924. – atvaļināts. No 1920. gada viņš strādāja laikrakstos „Latvijas Kareivis”, „Latvis”, „Brīvā Zeme”, „Rīts” par žurnālistu. Paralēli sāka rakstīt vēsturiskos romānus. 1939. gadā atsāka dienestu Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tika nosūtīts uz Litenes nometni, kur 1941. gada 14. jūnijā tika apcietināts. Viņu pārveda uz Rīgu un pratināja čekā, 24./25. jūnija naktī deportēja uz Krieviju, kur oktobrī viņu notiesāja uz nāvi un 1941. gadā nošāva Astrahaņas cietumā.

 

     20. gs. 20. – 30. gadu mijā A. Grīna redakcijā izdoti šādi enciklopēdiski darbi: „Pasaules vēsture” (1. – 4. sējums); „Zeme un tautas”, (1. – 4. sējums); „Kultūras un tikumu vēsture”, (2 sējumos). Publicējis stāstus, noveles, vēsturiskus romānus, Latvijas vēsturi skolām (4 izdevumi līdz 1939. gadam). Izdoti Kopoti raksti.

 

     Padomju vara pasludināja A. Grīnu par aizliegtu rakstnieku, viņa grāmatas bibliotēkās pavēlēja iznīcināt. Padomju enciklopēdiskos izdevumos viņš ir noklusēts vai apzīmēts ar padomju ideoloģijai raksturīgiem nicinājuma vārdiem: reakcionārs rakstnieks, fašistisku mērķu sekmētājs, rasisma sludinātājs, vēstures viltotājs, nacionālšovinists.

 

Aleksandra Grīna darbi mūsu bibliotēkās

 

     Rejs Bredberijs (dzimis 1920. gada 22. augustā Vokeganā, Ilinoisā, miris 2012. gada 5. jūnijā Losandželosā) bija ASV zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu literatūras autors.

 

     R. Bredberija tēvs bija elektromontieris. Viņa vectēvs un vecvectēvs no tēva puses bija avīžu izdevēji. No 1926. līdz 1927. gadam un no 1932. līdz 1933. gadam Bredberiju ģimene dzīvoja Tūsonā Arizonā, starplaikā joprojām uzturēdamās Vokeganā. 1934. gadā, kad Rejam Bredberijam bija trīspadsmit gadu, viņi pārcēlās uz Losandželosu.

 

     1938. gadā Bredberijs pabeidza vidusskolu, taču mācības augstskolā neturpināja. Tā vietā viņš pelnīja naudu, uz ielām pārdodams avīzes, un pašizglītojās vietējā bibliotēkā. Ietekmējies no zinātniskās fantastikas lubu žurnāliem, viņš togad sāka publicēt stāstus fanu izdotajos žurnālos. Viņa pirmā apmaksātā publikācija bija stāsts žurnālā „Super Science Stories” 1941. gadā, par to viņš saņēma 15 dolārus.

 

     Kopš 1942. gada viņš pievērsās tikai rakstīšanai. Bredberija pirmā grāmata – stāstu krājums „Tumšais karnevāls” tika izdota 1947. gadā. Viņa zināmākie darbi ir „Marsiešu hronikas” un antiutopiskais romāns „451 grāds pēc Fārenheita”. Šie darbi izdoti arī latviešu valodā. Vēl latviešu valodā tika izdots fantastikas romāns „Pieneņu vīns”, kā arī stāstu krājumi „Kaleidoskops” un „Tagad un mūžīgi”. Paralēli daiļliteratūrai Bredberijs rakstīja arī esejas par mākslu un kultūru. Daudzi viņa darbi tikuši ekranizēti.

 

Reja Bredberija darbi mūsu bibliotēkās

 

     Marina Kosteņecka (dzimusi 1945. gada 25. augustā Rīgā) – rakstniece, publiciste, žurnāliste un sabiedriskā darbiniece. Dzimusi krievu inteliģentu ģimenē – māte pianiste, tēvs advokāts. Beigusi Rīgas 10. vakara (maiņu) vidusskolu, no 1970. līdz 1973. gadam studējusi Rīgas Medicīnas institūtā.

 

     1977. gadā beigusi Augstākos literatūras kursus Maskavā. Strādājusi Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, Čukču autonomā apvidus Beringa rajona Mainopilginas ciemā par skolotāju, žurnālā „Daugava” (krievu izdevumā). No 1992. līdz 2009. gadam vadījusi Latvijas Radio populāro autorprogrammu krievu valodā „Домская площадь” („Doma laukums”). 1975. gadā M. Kosteņecka tika uzņemta Latvijas PSR Rakstnieku savienībā.

 

     M. Kosteņeckas prozai ir aktīva, polemiska ievirze. Latviski izdoti šādi darbi: stāstu izlase „Baltās kāpas”, rakstu krājums „Esmu nolemta dzīvei”, darbu izlase „Šis biķeris man neies secen”, publicistikas un prozas krājums „Lēti pārdodu klaunu” un izdevums „Vēstules no mājām”, kuru rakstniece veidojusi, tajā iekļaujot sava tēva vēstules, ko viņš bija saņēmis no ģimenes, atrodoties Gulaga nometnē.

 

     20. gs. 80. gados M. Kosteņecka kļuva par vienu no aktīvajiem cīnītājiem par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, viņa bija Latvijas Tautas frontes (LTF) vadības locekle. 1989. gadā, LTF atbalstīta, Kosteņecka tika ievēlēta par PSRS tautas deputāti. Ir strādājusi PSRS Augstākās Padomes sastāvā, jo PSRS tautas deputātu 1. kongresā viņu ievēlēja par Augstākās Padomes locekli.

 

     1994. gadā M. Kosteņecka tika apbalvota ar Trīs Zvaigžņu ordeni. Rakstnieces grāmatas tika izdotas krievu valodā, pārtulkotas un izdotas latviešu, čehu un slovāku valodā. 

 

Marinas Kosteņeckas darbi mūsu bibliotēkās

 

Izmantotie avoti:
XX gadsimta ārzemju literatūras vēsture. - R.: Liesma, 1965. - 796 lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp.
http://latvjustrelnieki.lv/lv/ljudi-98761/grins-aleksandrs-115689
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=Aleksandrs Gr%C4%ABns&id=970344&&g=1
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Marina Koste%C5%86ecka&id=945729&&g=1
http://www.russkije.lv/lv/lib/read/m-kostenetskaya.html
https://lv.wikipedia.org/wiki/Rejs_Bredberijs