​​

Septembra ievērojamie jubilāri

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Septembrī apaļa jubileja aprit Rainim (150), Vladimiram Kaijakam (85) un Agatai Kristi (125).

 

     Vladimirs Kaijaks (līdz 1959. gadam Kārlis Laimonis Lazdovskis, no 1959. gada līdz 1970. gadam Kārlis Bendrups, kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietoja pseidonīmu, dzimis 1930. gada 2. septembrī Cēsīs, miris 2013. gada 12. septembrī) bija latviešu rakstnieks. Dzimis lauku amatnieka ģimenē.

 

     1946. gadā beidzis Liepas septiņgadīgo skolu, 1950. gadā – Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu. Bijis pionieru vadītājs Rīgas 28. septiņgadīgajā skolā, no 1950. līdz 1954. gadam bijis redaktors un ārštata korespondents Latvijas PSR Radiokomitejā. No 1959. līdz 1962. gadam vasarās strādājis dažādās mežniecībās. Laikā no 1978. līdz 1981. gadam bijis Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants un referents.

 

     Kaijaka pirmā literārā publikācija bija dzejolis „Kolhoza tirgus”, kas 1949. gada 5. novembrī tika publicēts laikraksta „Padomju Jaunatne” literatūras un mākslas pielikumā. Rakstījis stāstus, noveles, romānus, kriminālstāstus, kinoscenārijus. 1963. gadā  tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums „Putni laižas pret vēju”.

 

     Rakstnieka daiļradē nozīmīga ir kara tēma, tā risināta romānā „Bailes”. Kaijaka daiļradē būtiska vieta ir arī stāstiem ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem, kuros reālistisko detaļu precizitāte apvienojas ar nosacītību, grotesku.

 

     1990. gadā par stāstu „Cilda” ir saņēmis Eduarda Veidenbauma prēmiju. Pēc Kaijaka romāna četrām daļām („Enijas bize”, „Zem Marsa debesīm”, „Nārbuļu dēli”, „Mantinieki”) tika uzņemts seriāls „Likteņa līdumnieki”, kas guva lielu popularitāti.

 

Vladimira Kaijaka darbi mūsu bibliotēkās

 

     Agata Kristi (dzimusi 1890. gada 15. septembrī Devonā, Anglijā, mirusi 1976. gada 12. janvārī Oksfordšīrā, Anglijā) bija angļu kriminālromānu, stāstu un lugu rakstniece. Rakstīja arī romantiskus stāstus ar pseidonīmu Mērija Vestmakota, bet popularitāti iemantoja ar saviem 80 detektīvromāniem un Vestendas teātra izrādēm.

 

     Pazīstamākie A. Kristi detektīvromānu varoņi ir Erkils Puaro un Džeina Mārpla, tieši darbi par viņiem nodrošināja rakstniecei titulu „kriminālromānu karaliene”. A. Kristi ir sarakstījusi 68 romānus, 17 lugas un vairāk nekā 100 stāstus, kas tulkoti 103 pasaules valodās.

 

     Dažādos savas dzīves posmos rakstniece ir daudz ceļojusi, un tālajās zemēs gūtie iespaidi un novērojumi nereti ievijas viņas darbos. A. Kristi romāni ierindojas visvairāk pārdoto literatūras darbu saraksta 3. vietā tūlīt aiz Bībeles un Viljama Šekspīra darbiem. No 1928. gada līdz pat mūsdienām A. Kristi darbi kinomākslā izmantoti vismaz 129 reizes, uzņemot kinofilmas, televīzijas filmas un seriālus.

 

     A. Kristi nav bijusi veikla runātāja, visu mūžu vairījusies no publiskas uzstāšanās. Bērnībā viņai patikušas šausmas, paticis baidīties. Pirmo stāstu par Šerloku Holmsu dzirdējusi no māsas Meidžas, kura jaunībā rakstīja asprātīgus stāstus, kas tika pat drukāti.

 

     Cilvēki, ko Agata izdomāja, viņai jau bērnībā likušies daudz reālāki nekā īstenībā dzīvojošie. Viņa daudz lasījusi. Paticis Valters Skots, Dikenss. Aleksandra Dimā darbus lasījusi franču valodā. Reizi nedēļā vecmāmiņa vedusi viņu uz teātri. Agata mācījusies dažādās privātās skolās Francijā, pārejot no vienas uz otru, jo vienmēr gadījušies kādi apstākļi, kāpēc skola jāpamet. Tās visas bijušas meiteņu skolas ar mākslas un literatūras ievirzi.

 

Agatas Kristi darbi mūsu bibliotēkās

 

Izmantotie avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp.
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=Kaijaks Vladimirs&id=970470&&g=1
http://nekropole.info/lv/Agata-Kristi
https://lv.wikipedia.org/wiki/Agata_Kristi