Decembra ievērojamie jubilāri

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

 

     Decembrī jubileja aprit Krišjānim Valdemāram (190), Džeinai Ostinai (240), Regīnai Ezerai (85) un Džozefam Redjardam Kiplingam (150). 

 

     Krišjānis Valdemārs (dzimis 1825. gada 2. decembrī Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā) bija sabiedriskais darbinieks, publicists, viens no jaunlatviešu kustības vadītājiem, jūrniecības un kultūras darbinieks, laikraksta “Pēterburgas Avīzes” izdevējs.

 

     Jau piecu gadu vecumā Kr. Valdemārs iemācījās lasīt. Pēc Lubezeres skolas beigšanas 1840. gadā viņš strādāja Sasmakā (tagadējā Valdemārpils) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlāk Lielberstelē un Ēdolē par skrīveri.

 

     1854. gadā beidzis Liepājas ģimnāziju, studēja ekonomiku, tautsaimniecības organizāciju un valsts tiesības Tērbatas universitātē. 1858. gadā strādāja Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta “St. Petersburgische Zeitung” līdzstrādnieks. No 1862. līdz 1865. gadam viņš bija “Pēterburgas Avīžu” izdevējs.

 

     1864. gadā Kr. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos. 1867. gadā viņš pārcēlās no Sanktpēterburgas uz dzīvi Maskavā, kur sākumā dzīvoja lielā trūkumā, nodarbojās ar publicistiku, rakstīja krievu konservatīvajiem laikrakstiem, veidoja latviešu-krievu-vācu vārdnīcu, vēlāk atkal pievērsās jūrniecības un ekonomikas jautājumiem.

 

     1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrniecības attīstības biedrība, kurā pats Valdemārs sāka strādāt par pastāvīgo sekretāru, kaut arī faktiski veica pētījumus jūrniecības ekonomikā, tajā skaitā pēc krievu valdības pasūtījuma. Līdz ar to 1870. gados ģimenes materiālais stāvoklis atkal uzlabojās.

 

     Kr. Valdemārs propagandēja latviešu publiskās bibliotēkas, 1848. gadā nodibināja pirmo latviešu publisko bibliotēku Ēdolē. 1853. gadā sastādīja grāmatu “300 stāsti, smieklu stāstiņi un mīklas...”. Organizēja latviešu grāmatu izdošanu Tērbatas jaunlatviešu studentu pulciņā. Aicināja vākt latviešu folkloru un kopt latviešu valodu.

 

     Kr. Valdemārs ir jūrniecības tēmu publikāciju un vārdnīcu autors. Valdemāra vadībā sagatavota un 1872. gadā izdota “Krievu-latviešu-vācu vārdnīca”, 1879. gadā izdota “Latviešu-krievu-vācu vārdnīca”.

 

Krišjāņa Valdemāra darbi mūsu bibliotēkās

 

     Džeina Ostina (dzimusi 1775. gada 16. decembrī Hempšīrā, mirusi 1817. gada 18. jūlijā Vinčesterā) bija angļu romānu rakstniece, kuras darbu reālisms, precīzie sava laika sabiedrības novērojumi, ironija un valodas meistarība ir padarījuši viņu par vienu no visiemīļotākajiem un visvairāk lasītajiem angļu literatūras autoriem.

 

     Līdz mūsdienām ir saglabājies maz precīzas un ticamas informācijas par Dž. Ostinas dzīvi. Dzimusi garīdznieka Džordža Ostina ģimenē. Džeinai bija seši brāļi un vecākā māsa Kasandra. Savu izglītību viņa lielākoties ieguva mājās tēva vai brāļu uzraudzībā, kā arī lasot grāmatas. Deviņu gadu vecumā Džeina kopā ar māsu tika nosūtīta uz internātskolu.

 

     Skolas programmā droši vien bija tādi priekšmeti kā franču valoda, gramatika, izšūšana, dejas, mūzika un, iespējams, drāma. Taču pēc nepilniem diviem gadiem māsām bija jāatgriežas mājās, jo Ostiniem nebija pietiekami līdzekļu, lai sūtītu savas meitas uz skolu. Pēc atgriešanās no internāta Džeina nekad vairs nedzīvoja ārpus savas ģimenes un tuvo radinieku loka.

 

     Džeinai bija pieejama plaša bibliotēka, un acīmredzot tēvs jau no pašas bērnības atbalstīja meitas eksperimentus rakstniecībā, nodrošinot abas māsas ar dārgu papīru un citiem materiāliem rakstīšanai un zīmēšanai. Ģimenes un tuvāko draugu lokā tika iestudētas dažādas lugas, un, iespējams, jau no 1787. gada Dž. Ostina sāka rakstīt dzeju, stāstus un lugas savam priekam un ģimenes izklaidēm.

 

     Pieaugusi Džeina turpināja dzīvot savu vecāku mājā, nodarbojoties ar tām lietām, kas bija tipiskas viņas laika jaunām sievietēm ar viņas sociālo stāvokli: viņa spēlēja klavieres, izšuva, lasīja grāmatas, palīdzēja māsai un mātei uzraudzīt kalpotājus, apmeklēja radinieces stāvoklī vai ar maziem bērniem vai vecus radiniekus uz nāves gultas. Tāpat viņa apmeklēja baznīcu, ciemojās pie draugiem un radiem, kā arī labprāt dejoja ballēs.

 

     1811. gadā tika izdots viņas pirmais romāns “Prāts un jūtas”. Dž. Ostinas slavenākie darbi ir “Prāts un jūtas”, “Lepnums un aizspriedumi”, “Mansfīldas parks” un “Emma”. Pēc rakstnieces nāves Kasandra un Henrijs Ostini organizēja vēl divu darbu izdošanu.

 

     Tā kā savas dzīves laikā Dž. Ostina publicējās anonīmi, viņas darbi nenesa viņai īpašu personisko slavu. Līdz pat 19. gadsimta vidum viņas romānus apbrīnoja tikai literārā elite. Taču viņas brāļadēla publicētā grāmata “Džeinas Ostinas memuāri” 1869. gadā iepazīstināja plašāku publiku ar viņu kā ar pievilcīgu personību un izraisīja interesi par viņas darbiem.

 

Džeinas Ostinas darbi mūsu bibliotēkās

 

     Regīna Ezera (dzimusi Šamreto, precējusies Lasenberga, vēlāk Kindzule) (dzimusi 1930. gada 20. decembrī Rīgā, mirusi 2002. gada 11. jūnijā savās mājās Ķeguma novada Briežos)  tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autorēm, sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas.

 

     Ar sudraba medaļu beigusi Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu, studējusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Rakstniece līdztekus mācībām strādājusi žurnālā “Bērnība” un laikrakstā “Pionieris”.

 

     R. Ezeras pirmā publikācija ir stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” 1955. gadā, 1961. gadā pirmā īsprozas grāmata “Un ceļš vēl kūp”, kurā lasāmi karalaika stāsti ar autobiogrāfiskām epizodēm.

 

     1961. gadā jau kā R. Ezeru viņu uzņēma Rakstnieku savienībā. Tajā paša gadā tika izdots viņas romāns “Zem pavasara debesīm”, pēc diviem gadiem romāns “Viņas bija trīs”. Kopš 20. gs. 60. gadiem viņa nodarbojās tikai ar rakstniecību.

 

     Romāns “Aka” ir viens no populārākajiem rakstnieces darbiem, kuru 1976. gadā ekranizēja G. Cilinskis un V. Brasla. Romāns “Zemdegas” tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem mūslaiku latviešu romāniem, kurā tēlotas smalkas dvēseles vibrācijas, atklājot cilvēcisko traģēdiju slēptākos cēloņus.

 

     R. Ezeras īsprozas krājumi “Daugavas stāsti”, “Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek”, “Pavasara pērkons”, “Cilvēkam vajag suni”, “Baraviku laika dullums”, “Pie klusiem ūdeņiem”, “Pūķa ola”, “Varbūt tā nebūs vairs nekad” pēc stila un žanra ir ļoti atšķirīgi. Krājumā “Pūķa ola” apkopotas sešas noveles, kas sarakstītas laikā no 1992. līdz 1995. gadam. Pēc šī krājuma stāstu motīviem 1996. gadā tika uzņemta televīzijas filma, kurai Ezera uzrakstīja scenāriju un tajā piedalījās arī kā aktrise. Viņas pēdējā grāmata ir “Oda skumjām”, kura izdota 2003. gadā.

 

     1968. gadā rakstniece apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju, 1972. gadā apbalvota ar LPSR Valsts prēmiju, 1974. gadā – LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece, 1981. gadā – LPSR Tautas rakstniece, 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 2003. gada R. Ezeras mājās Ķeguma Briežos atklātas rakstnieces memoriālās istabas.

 

     2007. gadā izdota Noras Ikstenas sarakstītā Regīnas Ezeras radošā biogrāfija “Esamība ar Regīnu”, pēc kuras motīviem 2010. gadā Dailes teātrī tapusi Lilitas Ozoliņas monoizrāde “Regīna”. Par rakstnieci 1984. gadā uzņemta dokumentāla filma “Sieviete starp diviem romāniem”, kuru veidojuši T. Margēvičs un I. Seleckis.

 

Regīnas Ezeras darbi mūsu bibliotēkās

 

     Džozefs Redjards Kiplings (dzimis 1865. gada 30. decembrī Mumbajā, miris 1936. gada 18. janvārī Londonā) bija angļu rakstnieks un dzejnieks.

 

     Kiplings dzimis valdības ierēdņa, mākslas profesora un mākslinieka ģimenē. Agro bērnību līdz sešu gadu vecumam zēns pavadīja skaistā Indijas vidē. Šī daba un cilvēki atstāja uz Redjardu lielu iespaidu. Sešu gadu vecumā vecāki atveda viņu uz Angliju. Šeit zēns ieguva izglītību slēgtā koledžā, kur gatavoja virsniekus un koloniju ierēdņus.

 

     Pēc skolas beigšanas 1882. gadā Kiplings atgriezās Indijā, kur kļuva par “Civilās un Militārās Avīzes” līdzstrādnieku Lahorā. 1886. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums “Resora dziesmas”, bet 1887. gadā – “Vienkārši kalnu stāsti”.

 

     Kiplinga literārais mantojums ir liels un dažāds. Viņš rakstījis dzejoļus un prozu, stāstus un romānus. Kiplings rakstīja līdz pat savai nāvei, taču lasītāju atmiņā viņš saglabājas kā 19. gadsimta beigu rakstnieks, jo viņa vārds asociējas ar agrīnajiem labākajiem darbiem. Vislabāk viņš ir zināms kā “Džungļu grāmatas” un romāna “Kims” autors. 1907. gadā Kiplings saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

 

Džozefa Redjarda Kiplinga darbi mūsu bibliotēkās

 

Izmantotie avoti:
XX gadsimta ārzemju literatūras vēsture. – R.: Liesma, 1965. - 796 lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741
http://www.letonika.lv/literatura/Section.aspx?id=2677719
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kri%C5%A1j%C4%81nis Valdem%C4%81rs&id=962523&&g=1
https://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%BEeina_Ostina