Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Pirms 90 gadiem, 1926. gada martā, pie lasītājiem savu ceļu uzsāka reliģiski sabiedriskais mēnešraksts “Katōļu Dzeive”. To var uzskatīt par vienu no vecākajiem Latvijas reliģiskajiem izdevumiem katoļticīgajiem, kura galvenais mērķis ir sludināt Dieva vārdu ar rakstītā vārda palīdzību.

 

     Tālajā 1926. gadā žurnāls iznāca Rīgas Garīgā semināra profesora Dominika Jaudzema redakcijā, bet iespiests tika Rēzeknes tipogrāfijā “Dorbs un zineiba”. D. Jaudzema laikā žurnāla saturu veidoja raksti par reliģijas un morāles jautājumiem, no katoliskā redzes viedokļa tika analizētas dažādas sava laika sadzīves parādības.

 

     No 1929. līdz 1940. gadam par žurnāla redaktoru strādāja Garīgā semināra profesors Aleksandrs Novickis, bet izdevuma iespiešana tika pārcelta uz Rīgu. Žurnāls iznāca regulāri katru mēnesi, sākumā katrā numurā bija 32 lappuses, bet ar laiku to skaits palielinājās līdz 40, pirmā un pēdējā lappuse bija atvēlēta kādai ilustrācijai. A. Novickis daudz strādāja pie žurnāla satura atsvaidzināšanas un dažādošanas, kā jaunums parādījās attiecīgo mēnešu Baznīcas kalendārs, ziņas no dzimtenes un ārzemēm, arī sludinājumi.

 

     No 1932. gada katrā numurā bija “Styureits bārnim”, “Ziņu vōceleite”, “Puslopa atpyutai”. Žurnālā tika publicēti dažādi padomi, atbildes uz lasītāju jautājumiem. Redaktors centās pēc iespējas vairāk rakstīt par katoļu aktivitātēm Latvijā, publicēt vēstures materiālus par Latvijas katoļu draudzēm. Bieži žurnālam savus rakstus sūtīja bīskaps J. Rancāns, bīskaps B. Sloskāns, L. Latkovskis, Naaizmērstule vadīja žurnāla bērnu nodaļu.

 

     Līdz 1940. gadam „Katōļu Dzeive” iznāca tikai latgaliski un sasniedza ievērojamu tirāžu – 11 tūkstošus eksemplāru. Šādu tirāžu līdz šim nebija piedzīvojis neviens latgaliešu izdevums. Žurnāls bija viens no retajiem, kurš iztika bez pabalsta no malas un spēja pats sevi apmaksāt.

 

     “Katōļu Dzeive” bija populārākais un visvairāk lasītais žurnāls Latgalē. Cilvēki gaidīja katra jaunā numura iznākšanu arī citviet Latvijā, tas tika sūtīts arīdzan uz ārzemēm un kalpoja par saikni ar tautiešiem plašajā pasaulē. 1940. gadā padomju valdība žurnāla izdošanu aizliedza, un tikai 1988. gadā pēc neskaitāmiem lūgumiem žurnāla darbība tika atjaunota.

 

     1988. gadā to atsāka izdot Rīgas Metropolijas kūrija, redakcija atradās Viļānos, par izdevuma galveno redaktoru daudzus gadus strādāja priesteris A. Aglonietis, vēlāk – A. Ševels. Nenovērtējams bija redaktores, žurnālistes, diplomētas filoloģes Marutas Latkovskas ilggadējais ieguldījums.

 

     Pēc atjaunošanas, par pamatu paturot kristīgās vērtības, “Katōļu Dzeive” savās lappusēs daudz vietas veltīja Latgales kultūrai. Žurnālā publicēja J. Pujata, A. Aglonieša, A. Budžes, J. Klīdzēja, Z. Mauriņas, L. Leikumas, V. Valeiņa, P. Zeiles, A. Kūkoja, V. Lukaševiča, M. Andžānes un daudzu citu Latvijā pazīstamu garīdznieku, sabiedrisko darbinieku un literātu darbus. Gadu gaitā “Katōļu Dzeive” bija izkopusi skaistu un bagātu latgaliešu valodu, tajā regulāri tika publicēti literāri darbi latgaliski.

 

     2014. gada nogalē, apzinot finansiālās iespējas, tika pieņemts lēmums pārtraukt žurnāla izdošanu. M. Latkovska kādā intervijā atzina: Sākumā žurnālam bija 50 000 liela tirāža, tagad vien nedaudz vairāk par tūkstoti. No tās paaudzes, kas lasīja šo izdevumu, daudzi jau mūžībā, bet jaunajai paaudzei acīmredzot ir citas intereses.”

 

     Žurnālā blakus nopietniem reliģiska satura rakstiem bija bagātīgs dažādu ziņu klāsts, bieži vien papildināts ar fotogrāfijām un citiem ilustratīviem materiāliem, un “Katōļu Dzeivi” var uzskatīt par vērtīgu kultūrvēsturisku materiālu, kura nozīme, gadiem ejot, tikai palielināsies.

 

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas (RCB) lasītavā ir pieejami visi no 1989. līdz 2014. gadam iznākušie žurnāla numuri. Ar tiem lasītavas apmeklētāji var iepazīties gan uz vietas, gan ņemt lasīšanai uz mājām. No 16. februāra RCB lasītavā apskatāma “Katōļu Dzeivei” veltīta izstāde. 

 

Informācija sagatavota,
izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus