Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     13. novembrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas programmas „Pasaules atmiņa” seminārs, kurā tikās arhīvu, muzeju un bibliotēku pārstāvji no Baltinavas, Balviem, Nautrēniem un Rēzeknes. Semināru vadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un UNESCO LNK komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča.

 

     UNESCO programma „Pasaules atmiņa” tika izveidota 1992. gadā ar mērķi apzināt un saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu – liecības par cilvēces atmiņu (gravējumus, zīmējumus, grāmatas, dokumentus, vēstules, fotogrāfijas, audio vai video ierakstus), kā arī paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē.

 

     Kā pastāstīja semināra vadītāja, UNESCO LNK komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča, starptautiskajā reģistrā Latvija ir pārstāvēta divās nominācijās: „Dainu skapis” un „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.

 

     2009. gadā tika izveidots Latvijas nacionālais reģistrs, kurā iekļautas četras nominācijas:

  • „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss”;
  • „Raiņa un Aspazijas sarakste (1849–1929)”;
  • „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija (Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita (1936–1940)”;
  • „Latvijas Centrālās Padomes Memorands (Rīga, 1944. gada 17. marts)”.

 

 

     Seminārā tika sniegta detalizēta informācija par UNESCO programmu „Pasaules atmiņa” un Latvijas nacionālo reģistru. Tā kā 2013. gadā tiks izsludināta jaunu nomināciju pieteikšana Latvijas nacionālajam reģistram, semināra diskusijā Latgales reģiona atmiņu institūciju (muzeju, arhīvu, bibliotēku) pārstāvji tika mudināti apzināt dažādās kolekcijās un krājumos esošus dokumentu oriģinālus, kas varētu būt nozīmīgi vēstures veidotāji Latvijas un pasaules kontekstā. Arī privātie kolekcionāri var iesaistīties un līdzdarboties šajā programmā.

 

     Tāpat tika diskutēts par dažādiem tehniskajiem risinājumiem dokumentārā mantojuma saglabāšanā, proti, digitalizāciju un digitalizēto materiālu pieejamību arī pēc vairākiem desmitiem gadu, jo datu nesēji nepārtraukti mainās.

 

     Sarunas gaitā tika pievērsta uzmanība kritērijiem, kuri jāievēro, izvēloties nominācijas dokumentārā mantojuma papildināšanai nacionālajā reģistrā, kā arī izskanēja aicinājums Latgales dokumentārā mantojuma glabātājiem izvērtēt un atlasīt tās dokumentārās liecības, kas varētu būt vērtīgas visas Latvijas kontekstā un tādējādi dot savu artavu UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra papildināšanai.